Kad laiks kļūst nepatīkami auksts un dienas īsas un tumšas, kad sāk salt ķepas un drebuļi nepāriet pat paslēpjoties visdrošākajā voljēra vietiņā, mēs zinām, ka klāt ir ziema. Ziema, kuru pārdzīvot mūsu vecumā vairs nav viegli.
Mēs gan redzam, ka mūsu draugiem Ulubeles brīvprātīgajiem palīgiem patīk sniegs un slidināšanās uz ledus un viņi runā par kaut kādiem “ziemas priekiem”. Bet mums šķiet, ka ziema rada prieku tikai tad, ja pēc kārtīgas izdzīvošanās pa āru var omulīgi iekārtoties siltā vietiņā, sasildīt ķepas un justies pasargāts. Jo jūs taču zināt – arī mums tāpat veciem ļaudīm kļuvušas stīvas kājiņas, sāp mugura un locītavas, kažoks zaudējis kuplumu un siltums īsti neturas kaulos.Lasīt vairāk
