Kašķītis

Kašķītis ir Ulubeles īpašais stāsts, kas aizsākās 2017.gada maijā, kad 12 gadus veco suņupuiku atveda uz Ulubeli tādā stāvoklī, ka neviens bez asarām un dusmām nespēja uz viņu skatīties. Asaras – jo Kašķītis bija ar kašķa krevelēm un vātīm noklāts mazs skeletiņš ar milzu audzēju sēkliniekos, kas izmisušu skatienu cerēja tikt atbrīvots no ciešanām, ko radīja slimības pārņemtais ķermenītis. Dusmas – jo neiespējami pieņemt, ka ir tik cietsirdīgi un atsaldēti cilvēki, kuriem vienaldzīgas dzīvas būtnes ilgstošas ciešanas un bezpalīdzība.

Un tā sākās Kašķīša atgūšanās un ārstēšanās kurss. Šis bija tas gadījums, kad Ulubeles soctīklu sekotāji jautāja – vai tiešām šoreiz nevajadzētu dzīvnieku atbrīvot no ciešanām un iemidzināt? Un Ulubeles atbilde bija – ja suns ar apetīti ēd un izrāda vēlmi dzīvot, mēs cīnīsimies! Pacietība no kopēju un mazā pacienta puses, punktualitāte un ticība – šī terapija nostrādāja. Kašķītis tagad ir omulīgs un priecīgs, savā vecumā pamazām beidzot sāk skatīties uz pasauli no gaišās puses, uzticēties cilvēkiem. Viņam labprāt patīk iet pastaigās, klausīties cilvēkos, gaidīt kādu kārumiņu, draudzēties ar citiem suņiem. Būs lielisks draugs cilvēkiem ar rāmu ritmu. Un — ir taču tik jauki kādam dāvāt to, ko viņš nekad nekad nav pieredzējis – māju siltumu, mīļumu, vajadzības sajūtu! Tāds nu ir Ulubeles Kašķītis – par nelāgo slimību atgādina vien sākumā dotais vārdiņš, kuru nu prasās nomainīt.

http://www.dzivniekupolicija.lv/lv/atrastie/ulubele-atrasts-suns-19877