Ja mīli, pabaro!

23.05.2013. Turpināt lasīt

Lielais karstums un Tavs mīlulis!

Ir sācies lielais karstums, tāpēc bērnu vecāki, suņu īpašnieki u.c. ļaudis: esiet apdomīgi un atbildīgi gan par saviem bērniem, gan saviem mīļdzīvniekiem, kuri vistiešākā veidā ir atkarīgi no jūsu uzmanības un attieksmes pret tiem. Aicinām atcerēties, ka ne tikai jums ir karsti, bet karsti ir arī jūsu dzīvniekam. Tāpēc ir svarīgi zināt un ņemt vērā vairākas vienkāršas, bet vienlaikus ļoti svarīgas lietas, domājot par bērnu atbildību, drošību un par kustoņu labturību.


Elementārākais, kas būtu jāzin un jāievēro:

- neatstājiet atklātā saulē piesietus vai voljēros mītošus lauksaimniecības dzīvniekus vai mājas mīluļus;
- obligāti nodrošiniet dzīvniekiem iespēju patverties ēnā, kā arī pastāvīgi pieejamu svaigu ūdeni;
- nevediet dienas karstumā pastaigā suņus;
- nelieciet tiem skriet svelmē blakus velosipēdam, nelieciet staigāt ilgstoši pa saules sakarsētu asfaltu;
- pastaigām ar dzīvnieku izvēlieties agras rīta vai vēlas vakara stundas;
- neliedziet ūdens bļodu pieklīdušam sunim vai bezsaimnieka kaķiem, kuri vairumā mitinās dzīvojamo māju tuvumā;
- neaiztieciet un nestiepiet prom no atrastās vietas nesavainotus meža zvēru un putnu mazuļus. Dzīvnieku vecāki paši par mazuļiem parūpēsies;
- neglaudiet, neaiztieciet un nekaitiniet caur žogu vai uz ielas satiktu svešu suni, netramdiet sētas bezsaimnieka kaķus;
- transportēšanas laikā transporta līdzeklī nevajadzētu ievietot pārāk daudz dzīvniekus, kā arī jānodrošina tiem ventilācija. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, jācenšas ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli;
- dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, nedrīkst atstāt mīļdzīvniekus automašīnā arī tad, ja logs ir pusatvērts!

Ja tiek pamanītas pārkaršanas pazīmes - dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļuvusi tumši sarkana vai zilgana, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta un jārīkojas pēc tā norādījumiem.
Pēc liela karstuma parasti seko spēcīgs negaiss. Daudzi dzīvnieki, īpaši suņi, baidās no pērkona un mēdz „pazaudēties”. Lai nesagādātu nepatīkamus brīžus sev un savam mājas mīlulim, izmantojiet vienkāršu, bet efektīvu suņa apzīmēšanas veidu. Piemēram, veikalā nopērkama atbilstoša izmēra brezenta siksna, kuras iekšpusē ar spilgtu marķieri ierakstāms īpašnieka tālruņa numurs. Ar šādu kakla siksnu aprīkots suns ar apkārtējo iedzīvotāju vai atbildīgo dienestu gādību ātri tiks nogādāts atpakaļ saimniekam.

Ļoti svarīgi šīs nedaudzās elementārās lietas izskaidrot un pārrunāt ar saviem bērniem, jo viņi ir aktīvi un zinātkāri. Iemāciet viņiem līdzjūtību un rūpes par dzīvniekiem jau no bērnības.

Rūpēsimies par sevi un saviem mīluļiem!

Raksts sagatavots pēc Ulubeles un PVD materiāliem

20.05.2013. Turpināt lasīt

Pazudis kaķis Piņķos!

Esam saņēmuši lūgumu pēc palīdzības: "Mums ir pazudis ģimenes loceklis. Izmisums mijas ar cerību, bet pagaidām nav atrasts mūsu mīļais kaķītis."

20. aprīlī Piņķos pazudis jauns, ruds runcītis. Iepriekš nekad nav klaiņojis, tapēc ir iespējamība, ka kaķis ir ielikts mašīnā un aizvests vai arī tiek turēts kādās mājās. Kaķim ir izteikts tumši brūns strīpojums kā "krellītes" uz kakla daļas un strīpas ap priekšķepām un asti. Astīte ir kupla. Kaķis ļoti daudz murrā. Lūdzu palīdziet atrast mums mūsu draugu un ģimenes locekli. Atradēju pret atlīdzību lūdzam zvanīt 26631660 (Jolanta).

11.05.2013. Turpināt lasīt

Divi stāsti par mīlestību jeb mūsu Puikiņš un stāsts par Briesmīgo Kaķi

"Mūsu Puikiņš un stāsts par Briesmīgo kaķi" LV
"Наш Мальчик и рассказ об Уродливом Коте" RUS
"Our Laddie and the story about the Ugly cat" ENG


Mēs pareizi dzīvojam šajā pasaulē, ja pareizi mīlam to...

Katrs mūsu mājas iedzīvotājs zināja, cik Briesmīgs bija mūsu Vietējais Kaķis.

Briesmīgais kaķis šai pasaulē mīlēja trīs lietas: cīņu par izdzīvošanu, "jebkā, kas gadīsies" apēšanu un, teiksim tā, mīlestību. Šo lietu kombinācija plus bezpajumtes dzīvošana mūsu pagalmā atstāja uz Briesmīgā Kaķa ķermeņa nedzīstošas pēdas.

Iesākumam. Briesmīgajam Kaķim bija tikai viena acs. Tai pašā pusē nebija arī auss, bet kreisā kāja bija kādreiz bijusi lauzta un saaugusi nesaprotamā leņķī, pateicoties kam radās iespaids, ka kaķis visu laiku gatavojas pagriezties ap stūri. Astes nebija. Palicis vien mazs stumbaciņš ar pušķi galā. Un ja nebūtu to daudzo rētu, kas pārklāj Briesmīgā Kaķa galvu un plecus, viņu varētu pat saukt par tumši pelēku strīpainu kaķi.

Katram, kurs kaut reizi paskatījies uz viņu, bija viena un tā pati reakcija: "Cik gan Briesmīgs Kaķis!" Bērniem kategoriski tika aizliegts viņu aiztikt. Pieaugušie meta tam ar akmeņiem, lai padzīto to prom un cirta tā priekšā ciet durvis, lai viņš neieietu dzīvoklī. Mūsu sētniece lēja uz to ūdeni no šļūtenes, kad viņš centās viņai tuvoties.

Dīvaini, bet Briesmīgais Kaķis reaģēja vienmēr vienādi. Ja viņam lēja virsū ūdeni - viņš pacietīgi mirka, kamēr mocītājam neapnika šī izklaide. Ja viņam ar kaut ko meta - viņš glaudās gar kājām, it kā lūdzot piedošanu. Ja viņš redzēja bērnus, viņš klupdams krizdams skrēja pie tiem un ar galvu glaudās pie rokām, skaļi murrājot, izlūdzoties maigumu. Ja kāds tomēr viņu paņēma rokās, viņš tūdaļ sāka zīst blūzītes stūri, pogu vai kaut ko citu, ko varēja aizsniegt.

Bet kādu reizi Briesmīgais Kaķis satikās ar kaimiņu suņiem. No sava loga sadzirdēju suņu rejas, kaķa kliedzienus pēc palīdzības un suņu saimnieku komandas: "Fas!", un tūliņ pat metos palīgā. Kad pie viņa pieskrēju, Briesmīgais kaķis bija briesmīgi saplosīts, viss asinīs un gandrīz miris. Viņš gulēja, sarāvies čokurā. Viņa mugura, kājas, ķermeņa pakaļējā daļa bija zaudējušas formu. Viņa dzīve tuvojās noslēgumam. Asara tecēja pār viņa purnu.

Kamēr nesu viņu mājās, viņš gārdza.

Es skriešus nesu viņu mājās!!!

Vairāk par visu baidījos kaitēt viņam vēl vairāk. Bet viņš pa to laiku centās zīst manu ausi...

Es apstājos un, aizrīdamās ar asarām, piespiedu viņu sev klāt. Kaķis ar savu galvu pieskārās manai plaukstai, viņa zelta acs pavērās uz manu pusi, un es sadzirdēju... murrāšanu!!! Pat ciešot tik briesmīgas sāpes, Kaķis lūdza tikai vienu - drusciņu Mīlestības! Iespējams, drusciņu Līdzcietības... Un tai brīdī es domāju, ka tā ir mīlošākā radība no visām, ko esmu savā dzīvē sastapusi. Vismīlošākā un iekšēji - vis-visskaistākā. Viņš tikai skatījās uz mani, pārliecināts, ka es spēšu mazināt viņa sāpes.

Briesmīgais Kaķis nomira manās rokās pirms es tiku līdz mājai, un es ilgi sēdēju pie savām durvīm, turot viņa vēl silto ķermeni klēpī.

Pēc tam es daudz domāju par to, kā viens nelaimīgs kroplītis spēja mainīt manus priekšstatus par to, kas ir patiesi tīra dvēsele, patiesa un bezgalīga mīlestība. Tā tas arī bija patiesībā. Briesmīgais Kaķis pavēstīja man par līdzcietību vairāk, nekā tūkstošiem grāmatu, lekciju vai sarunu. Un es vienmēr būšu viņam pateicīga. Viņam bija sakropļots ķermenis, bet man bija apskādēta dvēsele. Pienāca arī mana kārta mācīties mīlēt patiesi un dziļi. Sniegt mīlestību savam tuvākajam bez atlikuma.

Lielākā daļa no mums grib būt bagātāki, veiksmīgāki, būt spēcīgi un skaisti.

Bet es vienmēr tiekšos uz vienu - mīlēt, kā Briesmīgais Kaķis...

Mēs pareizi dzīvojam šajā pasaulē, ja pareizi mīlam to!


Šo tekstu kāds bija iekomentējis Delfi.ru pie raksta par Bolderājā kanalizācijas akā atrasto suņuku. Tas neatstāj vienaldzīgu...

Dzīvē bieži gadās, ka notikumi vai likteņi mēdz būt gandrīz vienādi vai atkārtojas. Šim smeldzīgajam stāstam par Briesmīgo kaķi ir līdzinieks. Tas ir stāsts par melno kaķi PUIKIŅU.

Puikiņš Ulubelē nonāca no ielas 09.02.2013. Viss viņa novārgušais ķermenītis bija sadragāts un ļengans. Viņam trūka pusastes un pakaļējai kājai bija norauta ķepa. Tās vietā rēgojās asiņaini sastrutojis kaula gals. Viņu atrada pusdzīvu un nogādāja pie mums uz Līčiem. Nav īsti zināms, vai viņu samalis mašīnas motors vai cietis bija kā citādi, bet brūces nebija svaigas un viss viņa organisms bija sācis saindēties. Ticis siltumā un drošībā Līču kaķu mājā, viņš klusi gulēja, jo nespēja pacelt pat galvu. Viņš skatījās uz kaķu kopējām lielām paļāvīgām acīm un.. tiklīdz viņam pievērsa uzmanību vai pieskārās... pieticīgā pateicībā skaļi murrāja...

Šo trīs mēnešu laikā, pateicoties ārstu meistarībai, kopēju rūpēm un labām zālēm, Puikiņš ir atkopies. Tiklīdz kaķu mājā ierodas ciemiņi un izvēlas kādu no minkām, ko vest uz mājām, Puikiņš saausās. Viņš klunkurē ar savu pakaļkājas kaulu un cenšas cik var. Tik ļoti viņš tiecas pie Cilvēka. Taču neviens viņu neņem, jo viņš ir kaķis kroplītis ar kaulu ķepas vietā un tikai pus asti. Ārsti nav vienisprāt, vai pareizāk būtu kāju noņemt vai atstāt kā ir, jo plikais kauls ar laiku sadils... Iespējams, daudzi šo lasot teiks, bet tas taču tikai parasts kroplis un klaidonis. Priekš kam tādu glābt? Taču Mēs glābsim un palīdzēsim, jo ticam, ka uz Ulubeli rast mieru, patvērumu un mācīt mums visiem MĪLESTĪBU ir ieradies BRIESMĪGAIS kaķis.

Ja ir iespēja, lūdzu palīdzi. Trīs mēnešu medicīnas izdevumi (zāles, rentgeni) ir 150,- Ls. Mēs Ulubelē sapņojam par protēzes zābaciņu Puikiņam pēdas vietā, lai viņam nesadilst kauls un nav jāamputē kāja.

Ziedojumu tālrunis – 90006083
Izdari sirds darbiņu sadarbībā ar portālu Ziedot.lv:
Konts: LV97HABA0551028353893
Biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele" Reģ.Nr.LV 40008095993

Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme atrodas:
Rīgas rajona Stopiņu novada, apdzīvotā vietā Līči,
tel. 20203333 vai 27803333;
web: www.ulubele.org;
e-pasts: ulubele@ulubele.org

Ulubeles komanda

10.05.2013. Turpināt lasīt

Ulubelē viesojas Viktors Lapčenoks

Šodien Ulubelē viesojās mūsu estrādes leģenda Viktors Lapčenoks ar meitu Janu un mazbērniem Jāni un Anniju.

Viktors bija nedaudz šokā, ka vienā vietā var būt TIK daudz suņu un ka vispār cilvēcīgiem spēkiem iespējams uzturēt šādu patversmi. Viņš pauda atzinību, ka dzīvnieka dzīvība tiek cienīta, jo viņi nav vainīgi, ka šeit nokļuvuši.
Filmējoties LNT raidījumam "Mans mīļais draugs", Viktors īpaši uzrunāja sava talanta cienītājus, izdarīt labu darbu, atbraukt uz Līčiem un adoptēt suni vai kaķi.

Viktora mazbērni Annija un Jānis izvēlējās krustbērnus 6 gadus veco lielo, mīļo suni Borisu un mazo sprigano 2 gadus veco Lapsiņu. Šie abi rējēji arī tika filmēti un sižetu visi varēs redzēt 19.05.2013.g.
Viktors teica, ja pēc parādīšanas TV šie divi suņi atradīs sev labus saimniekus, viņš jutīs milzu gandarījumu, ka arī spējis palīdzēt kādam atrast mājas.
Dziedātājs uzslavēja ideju par sludinājumu lapiņu izlīmēšanu pēc dzīvnieka atrašanas un pa jokam, bet ļoti nopietni teica, ka vēlētos pats līmēt lapiņas ar to slikto cilvēku portretiem, kuri pamet un moka dzīvniekus, lai visi redz šos "varoņus".
Tā kā Annija un Jānis interesējās par brīvprātīgo darbu, tad Viktors solīja, ka šī nebūs viņa pirmā un pēdējā viesošanās Līčos. Ja abi krustbērni atradīs saimniekus, tad būšot jāņem jauni. Ja jau viņa vārds varot palīdzēt šādai labai lietai, tad kāpēc to neizmantot.

08.05.2013. Turpināt lasīt

Kam traucē Ulubeles ieviestie dzīvnieku aprūpes principi Līčos?

Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele” (Ulubele) lielo Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi Līčos (Līči) apsaimnieko kopš 2010.gada 5.maija. Gatavojāmies jau izsūtīt ielūgumus Ulubeles un Līču astaiņu lielajam atbalstītāju lokam, lai maija svētkos kopā nosvinētu 3 gadu jubileju, kad... nejauši ieraudzījām Rīgas domes (RD) mājas lapā ievietotu paziņojumu par iepirkumu, kas ievietots neatbilstošā sadaļā, izsludināts 16.aprīlī ar vismazāko piedāvājumu sagatavošanas un iesniegšanas laiku - tikai 10 dienas - pakalpojumam uz 4 gadu periodu... Piedāvājumu iesniegšana – 2.maijs!

Iepazīstoties ar iepirkuma komisijas sagatavoto konkursa Nolikumu, sapratām, ka tas apzināti un paslepus gatavots kādam, ar vienu vienīgu mērķi – dabūt Ulubeli jebkādiem līdzekļiem ārā no Līčiem. Nolikumā ietverta tāda kvalifikācijas prasība, kas nav nepieciešama pēc būtības, bet kas diskvalificē Ulubeli no dalības iepirkumā. Turklāt iepirkuma noteikumi ir gana odiozi: vienīgais vērtēšanas kritērijs – zemākā cena, kā arī aizliegums dzīvnieku aprūpei pirmo 14 dienu laikā piesaistīt jebkādus pretendenta pašu līdzekļus vai ziedojumus. Acīmredzot iepirkuma komisiju neinteresē dzīvnieku aprūpes un ārstēšanas kvalitāte, pretendentu iepriekšējā pieredze patversmju apsaimniekošanā, kā arī absolūti vienaldzīgs ir būtisks šīs jomas iespējamo pretendentu atlases kritērijs – Pārtikas un veterinārā dienesta veikto pārbaužu oficiālie vērtējumi (A, B, C kategorijās) par dzīvnieku aprūpi un patversmju apsaimniekošanu.

Ulubeles darbības pamatprincipi ir maksimāli palīdzēt dzīvniekam no pirmās uzturēšanās dienas patversmē, saglabājot dzīvnieka dzīvību, nodrošināt pašvaldības un piesaistīto privāto līdzekļu caurskatāmību, atvērt Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi sabiedrībai. Šie principi nesaskan ar jauno iepirkumu.

Nav skaidrs, ko un kādā veidā vēlas sasniegt iepirkumu komisija, izvirzot šādu dīvainu vērtēšanas kritēriju – zemākā cena? Nolikumā teikts: "Klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku skaits Rīgas pilsētā pieaug cilvēku bezatbildības dēļ un Rīgas domes pienākums ir cīnīties ar šo seku likvidāciju". Ņemot vērā visu Nolikuma būtību, šķiet, ka iepirkuma komisijas galvenā interese ir klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku likvidācija par viszemāko cenu. Vai patiešām tāds ir Rīgas pilsētas pašvaldības mērķis?

Uzziņai: Atgādinām, ka vēl joprojām (2 gadus) turpinās tiesvedība saistībā ar Līču patversmes apsaimniekošanu, ko ierosināja iepriekšējais patversmes apsaimniekotājs, apšaubot Ulubeles spēju sniegt dzīvniekiem kvalitatīvu veterinārmedicīnisko aprūpi un Ulubeles iniciatīvu neveikt dzīvnieku eitanāziju 15.dienā kopš to ievietošanas patversmē, bet turpināt dzīvnieku aprūpi par ziedotiem līdzekļiem līdz jauna saimnieka atrašanai. Joprojām Ulubele aizstāv savu viedokli, ka ikviens nelaimē nokļuvis dzīvnieks ir pelnījis dzīvību un saņemt vislabāko aprūpi neatkarīgi no tā, vai nokļūst privātā vai pašvaldības patversmē. Kvalitatīva palīdzība kopšanai un ārstēšanai, piesaistot pašu līdzekļus vai ziedojumus, tiem nepieciešama no 1.dienas, nevis tikai no 15.dienas. Mēs tiesā aizstāvam tiesības, strādājot Līčos, nenogalināt patversmē nonākušos dzīvniekus.

Noklīdušo un pamesto dzīvnieku aizstāvībai Rīgas pilsētā, Ulubele steidzami uzrakstīja vēstuli RD vadībai par tikko izsludinātā konkursa nolikuma dīvainībām. Paldies RD vadībai, kas, jāatzīst, reaģēja operatīvi un šobrīd dīvainais iepirkums ir apturēts. Kas būs tālāk? Sekosim un informēsim!

Ulubele noteikti nepretendē uz vienīgā un labākā dzīvnieku aprūpētāja statusu Rīgā, bet iestājas par to, ka lietas notiek likumīgi un tiek organizēts pārdomāts, atklāts iepirkums, kurā tiek izvēlēts pretendents vai vairāki pretendenti ar nevainojamu reputāciju, pieredzi un piedāvājumu, kas ir saimnieciski izdevīgākais un dzīvnieku labturībai labvēlīgākais, nevis tāds iepirkums, kurā pasūtītāju interesē dzīvnieku likvidācija par viszemāko cenu!

Lūdzam viedokļus, idejas, novērojumus un priekšlikumus sūtīt uz epastu: ulubele@ulubele.org
Papildus informācijai:
Ulubeles vēstule Rīgas domes vadībai
Iepirkuma RD DMV 2013/29 Nolikums

Ulubeles komanda

01.05.2013. Turpināt lasīt

Sirds dārgumu meklēšana jeb labie darbi Ulubelē

Viņu bija 60 vai pat vairāk. Visi bruņojušies darba instrumentiem un milzu apņēmību palīdzēt. 20.aprīlī jau no paša agra rīta Līčos sāka pulcēties geocaching.com aktīvisti.
Ne velti šīs pasaulē tik populārās GPS spēles misija ir dārgumu meklēšana – taču dārgumi nebūt nenozīmē materiālās vērtības. Par to un Ulubelē talkas laikā iegūtajām sajūtām savā blogā raksta geocaching aktīvists Jirzhi:
“Mēs mazliet kavējām. Piebraucot pie Ulubeles - Rīgas dzīvnieku patversmes, tās kura Līčos, ļaužu un auto ka biezs un brauc tik klāt. Slēpņotāju nelielās kopienas lielais pulks, kuri par spīti pārceltajai Lielajai talkai, kopā pulcējas, lai darītu labas lietas. Šī patiešām nav sapņu zeme, lai arī Ulubele. Neviens te nav patiesi laimīgs dzīvojot. Astaiņi bikli laimīgi ir tobrīd, kad viņi satiek Savējos, kuri beidzot ir ieradušies pakaļ. Esmu rūdīts dzīvnieku draugs ar labu pieredzi brīvprātīgo darbos dzīvnieku patversmēs. Esmu redzējis labas un prātam neaptverami drausmīgas lietas un es joprojām nebeidzu brīnīties par to mīlestību, ko dzīvnieks spēj dot cilvēkam pat pēc pārdzīvotiem šaušalīgiem notikumiem, pilniem bada, slāpju, sāpju, asiņu un bēdu, kura stāstu scenārists ir cilvēks. Ulubelē dara visu, lai dzīvnieks būtu aprūpēts to brīdi, pirms viņš satiek Savējos. Tomēr pašu un esošo draugu spēku nepietiek, lai dzīvnieks saņemtu arī mazliet cilvēka pieskārienu un privātāku uzmanību. Vismaz brīdi aizejot pastaigā nostāk no milzīgā trokšņa, patversmes dzīvnieku stresa brīžos, tas bija pavisam dabiski, ka man kaklā sakāpa aizkustinājuma kamols, redzot lielo cilvēku pulku, savestās dāvanas un rosības prieku. Saliekot mazos darbiņus kopā mēs šodien izdarījām lielas lietas. Zāģi rūca, cirvji klaudzēja. Raka un slaucīja. Glaudīja un bužināja. skrēja un smēja. Es gribu ticēt, ka pienāks diena, kad dzīvnieku patversmes būs tukšas un nevajadzīgas. Tās būs dienas, kurās pasaule būs kļuvusi tik ļoti laimīgāka.„


Ulubeles komanda un astaiņi saka milzu paldies dārgumu meklētājiem par padarīto darbu – teritorija tika atbrīvota no kritušajiem un nevajadzīgi saaugušajiem zariem. Tā bija diena, kad patiesu mīlestību pastaigās izjuta visi Ulubelē mītošie rējēji. Savukārt kaķu nama iemītniekiem katram bija vismaz 2 mīļotāji un bužinātāji. Cilvēka tuvums, glāsts un labs vārds viņiem ir lielākais dārgums.

27.aprīlī Vislatvijas talkas dienā, prāvs talcinieku pulks turpināja geocaching.com aktīvistu uzsākto, lai ar laiku izveidotu ērtas pastaigu takas mežā un panorāmas peizāžu pretī patversmei saulrieta vērošanai.

Talkas laikā tika paveikts arī kāds fiziski vienkāršs, bet nozīmīgs darbiņš noklīdušo astaiņu labā – visa lielā Rīga tika sadalīta "kastītēs", kurās katru nedēļu Ulubeles komanda saliks no portāla - www.dzivniekupolicija.lv sadaļas ATRASTIE izdrukātās sludinājumu lapiņas.

Ikvienu Līču apmeklētāju ļoti lūdzam palīdzēt mūsu rūpju bērniem atgriezties mājās – ieskatīties kādā no Ulubeles sludinājumu kastītēm, paņemt vismaz dažas no izdrukātajām patversmē gaidošo dzīvnieku sludinājumu lapiņām un izlīmēt dzīvnieka atrašanas vietā. Šādi ir daudz lielāka iespēja sunim vai kaķim nokļūt atpakaļ savās īstajās mājās, jo daudzi saimnieki šodien vēl nelieto internetu un sociālos tīklus, neapzvana patversmes un dienestus. Tāpēc SLUDINĀJUMU LAPIŅU IZLĪMĒŠANA dzīvnieka atrašanas rajona pieturās, pie veikaliem, veterinārās klīnikās u.c. ir katra nelaimē nokļuvuša DZĪVNIEKA LIELĀ IESPĒJA, jo ir CERĪBA, ka saimnieks ieraudzīs un brauks savam mīlulim pakaļ!

Karstā zupa un tēja pēcpusdienā sildīja talciniekus. Ikviens sirdī jutās kā atradis kādu dārgumu, ko sniedza labi padarīts darbs pamestu dzīvnieku labā.

Nedēļas nogale Līčos bija izteikti laimīga arī 10 patversmes astaiņiem. Savu cilvēku satika 6 suņi un 4 kaķi. Kad dodas mājās kucēni, dzīvniekam atbrauc pakaļ īstais saimnieks – ir milzu prieks, taču aizkustinājuma asaras patversmes komanda klusi notrauc tad, ja savu cilvēku satiek kāds, kurš gaidījis ļoti ilgi - un tāds bija jestrais suņu vīrelis Metriņš.

Viņa saimnieks jau ir kāds sirms kungs no Pārdaugavas, kurš dzīvē palicis viens un ļoti ilgojas pēc laba drauga.



Pateicībā par padarītiem sirdsdarbiem,
Ulubeles komanda

30.04.2013. Turpināt lasīt

Lielā talka Līčos 27.04.2013.g.

Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē 2013.gada 27.aprīlī Līčos no 10.00 līdz 15.00 160 suņi & 30 kaķi & Ulubeles komanda gaida talciniekus.


Kopīgi sakopsim patversmei piegulošo pastaigu mežu. Būs jānes, jācērt un jāzāģē krūmi un kritalas.
Lieli palīgi būs arī tie, kas palīdzēs sapost patversmes iekšteritoriju un vedīs pastaigās suņus vai samīļos kaķus! Bet vislielākie – tie, kuri lems atbildīgi un vedīs kādu no astaiņiem mājās.

Pulcēšanās sākot no 10.00:
10.00-10.30 patversmes apskate, darbu dalīšana;
10.30-14.00 aktīvs darbs, pastaigas ar suņiem, rotaļas ar kaķiem;
14.00-15.00 maltīte svaigā gaisā un milzīgs gandarījums par paveikto.

Lūgums ierasties ērtā praktiskā apģērbā, kas nesamirkst un ko nav žēl nedaudz notraipīt. Ņemt līdzi savus darba cimdus. Ja ir iespēja paņemt līdzi grābekli, zāģi vai cirvi un nopietnākus instrumentus (urbis, motorzāģis, skrūvgriezis) individuāliem un atbildīgiem remontdarbiem - būsim ļoti pateicīgi.
Tāpat līdzi ņemams labs noskaņojums un nenogurdināms darba spars.

Ciemakukulim: Astaiņiem garšo pēc iespējas labāki konservi un sausie kaltējumi, vai laba sausā barība. Astaiņi vienmēr ir priecīgi par dzīvniekiem domātām rotaļlietām. Viņiem noder arī kaklasiksnas, pavadas, nagu asināmie u.c. aksesuāri, kas var būt arī lietoti.

Svarīgi: Droši ņemiet līdzi mājās uzkrāto makulatūru – to Līčos savācam, nododam un saņemam nelielu finansējumu patversmei. Noder arī dvieļi, palagi, segas.

Kontaktpersonas:
Zanda 20203333; Inga 27803333 vai Ilze 29216113
Lai apjaustu zupas katlu tilpumus, lūdzam par dalību zvanīt vai rakstīt uz ulubele@ulubele.org.

Uz tikšanos Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē,
Ulubeles komanda

24.04.2013. Turpināt lasīt

Veci, slimi, nevarīgi un - PAMESTI

Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē Ulubele šobrīd mīt patiesi rūpju bērni – suņi ar smagi ielaistām veselības problēmām. Viņi – nevarīgi un bezpalīdzīgi uz ielas Rīgā atrasti pēdējo mēnešu laikā.

Kaut gan Latvijā pilnā sparā notiek Atbildības dienas, Ulubele katru dienu saskaras ar gadījumiem, kad tiek atrasts izmests vai noklīdis – slims, vecs, savainots dzīvnieks. Lūk – īsstāsti par īpaši kopjamiem suņiem, kuriem steidzami nepieciešama palīdzība. Lūdzam ieskatīties, izlasīt un STEIDZAMI palīdzēt atrast saimniekus.

8.aprīlī pie tirdzniecības centra „Spice” cilvēka palīdzību lūdza apmēram 12 gadus veca kucīte ar futbola bumbas izmēra audzēju starp pakaļkājiņām. Viņai sāp un ir grūti pārvietoties. Ārsti šobrīd lemj, vai dzīvniekam tik cienījamos gados ir iespēja veikt operāciju. Nelaimīgo suņu omīti var aplūkot:
http://www.dzivniekupolicija.lv/lv/profils/ulubele-atrasts-suns-1018

9.februārī Daugavpils ielā pie 72. nama ilgstoši uzkavējās šarpejs vidējos gados. Sunim ir visas viņa šķirnei raksturīgās ādas problēmas, kas liecina, ka neviens par viņu nav rūpējies. Patversmē dzīvnieks sabrūk psiholoģiski, jo nespēj pieņemt, ka priekšā ir krātiņa durvis. Vairāk par viņu:
http://www.dzivniekupolicija.lv/lv/profils/ulubele-atrasts-suns-667

17.aprīlī Malēju ielā pieklīdis vecs un akls suņu opis. Dzīvnieks vārgi turas uz kājām un arī knapi dzird, ja cilvēks viņu uzrunā.
http://www.dzivniekupolicija.lv/lv/profils/ulubele-atrasts-suns-1070

19.aprīlī Dārzciema ielā ar sāpēm acīs klīda milzu auguma kaukāza tipa vecs suņu vīrs. Artrīts ir pārņēmis viņa locītavas.
http://www.dzivniekupolicija.lv/lv/profils/ulubele-atrasts-suns-1083

Pēdējais stāsts ir nežēlības apogeja. 19.aprīlī Gaiļezera ielā pie „Supernetto” veikala atrada saļimušu pilnīgi aklu, jēlumiem pārklātu suņu vīru. Viņš ir tā nobadināts, ka līdz pat šai dienai ar grūtībām spēj nostāvēt kājās.
http://www.dzivniekupolicija.lv/lv/profils/ulubele-atrasts-suns-1082

Ulubele lūdz visus šiem Līčos nonākušajiem opīšiem palīdzēt atrast saimniekus:

• Sekojot linkam, ieiet www.dzivniekupolicija.lv un izdrukāt sludinājumus par rakstā minētajiem dzīvniekiem un izlīmēt tos suņu atrašanas vietā. Varbūt saimnieks pēkšņi ierauga savu dzīvnieku un viņu uzrunā sirdsapziņa.
• Iespēju robežās reklamēt savos sociālajos tīklos rakstā minētos dzīvniekus, lūdzot ieskatīties, varbūt Jūsu sekotāju, draugu lokā atrodas cilvēks, kurš pazīst suni un zina ko pastāstīt par viņa saimnieku.
• Sniegt pagaidu mājas vai pastāvīgas mājas līdz dzīvnieka mūžiņa beigām. Arī gados vecāks suns pratīs to novērtēt un dāvās jums neizmērojamu mīlestību un uzticību.
• Ziedot patversmē nonākušo slimo dzīvnieku aprūpei:

Ziedojumu tālrunis – 90006083
Izdari sirds darbiņu sadarbībā ar portālu Ziedot.lv:
Konts: LV97HABA0551028353893
Biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele" Reģ.Nr.LV 40008095993

Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme atrodas:
Rīgas rajona Stopiņu novada, apdzīvotā vietā Līči,
tel. 20203333 vai 27803333;
web: www.ulubele.org;
e-pasts: ulubele@ulubele.org

23.04.2013. Turpināt lasīt

Pavasara ieteikumi Tava mīluļa veselībai

Jau zinam un raizējamies par ērcēm, kas piesūcoties, var mūs inficēt ar Laima slimību vai ērču encefalītu, bet to, ka ērces var būt bīstamas arī mūsu četrkājainajiem draugiem, zinam retais. Laima slimība, anaplazmoze un babezioze (piroplazmoze) ir ērču pārnēsātās saslimšanas, kas diagnosticētas Latvijā dzīvojošiem suņiem.
Infekcijas nesējs var būt vienīgā ērce, kas piesūkusies Tavam mīlulim visas sezonas garumā, tāpat arī pirmā ērce, kuru pamodinājuši pirmie siltie saules stari. Tāpēc svarīgi Tavu draugu apstrādāt ar pretērču līdzekli pirms ērču sezona ir sākusies.

Vislabāk izmantot līdzekli, kas ne tikai nogalina, bet arī atbaida ērces, samazinot ērču piesūkšanās iespēju līdz minimumam. Pirms līdzekļa iegādes uzzini sava mīluļa svaru, lai līdzekļa deva būtu atbilstoša. Tāpat arī izdomā, kāda veida apstrādes Tev un Tavam mīlulim šķiet vispiemērotākās.

Pretērču kaklasiksnas aizsargās Tavu mīluli ilgstoši, un bez raizēm aizvadīsi sezonu, neraizējoties, ka vari aizmirst ikmēneša apstrādi, kā var gadīties ar pilieniem skaustā. Pareizi izvēlēta un uzlikta kaklasiksna pasargās Tavu draugu no ērcēm arī, ja tas ir lielo šķirņu pārstāvis.

Pilieni skaustā būs Tavam mīlulim piemēroti, ja kaklasiksna Tev liekas traucējoša, un Tu katru mēnesi atcerēsies atkārtot apstrādi, lai Tavs mīlulis būtu pasargāts no parazītu uzbrukuma bez pārtraukuma visu sezonu. Šie pilieni pasargās Tavu draugu arī no odu kodumiem, kas īpaši svarīgi, ja viņš ir alerģisks pret tiem.

Vairāk informācijas - PDF

Informāciju sagatavoja:
Agris Straujups
www.gani.lv

22.04.2013. Turpināt lasīt

<< Pirmā < Iepriekšējā [1 / 13] > Nākošā>> Pēdējā