Mīces dzīve Mārupē

Labdien!
21.martā adoptējām kaķenīti no Baby Box, beidzot esmu saņēmusies nosūtīt Jums kādu nelielu informāciju par Mīces dzīvi Mārupē:

Mice


Sākumā bija ļoti bailīga, bet palēnām pierada pie manis. Ir ļoti kārtīga, paklausīga, sarunājas, aicina uz spēli. Visvairāk patīk ārā, īpaši vakaros, kad var ķert kukainīšus… Ir gan arī nobeigusi ne vienu vien jauno putniņu, bet tāda ir daba, esmu paspējusi izglāt no viņas tikai vienu jauno strazdu. Visu, ko noķer, nes mājās – logs stāv vaļā un viņa lec tik iekšā un ārā. Ir arī video par spēli ar noķertu peli – ienesa iekšā, spēlējās un palaida istabā, kad izlīda no sekcijas apakšas, man nācās to piebeigt, lai nepazustu atkal.

foto


Pēc apmēram mēneša dzīves pie manis mēģināju radināt iet ārā, katru dienu pa dažiem soļiem pie durvīm, bet kādas septītās dienas vakarā kā muka prom, tā pazuda uz veselām četrām dienām. 3.maija vēlā vakarā ap 23.00 tumsā pamanīju kaut ko gaišu, ak Dievs kādi bija mūsu abu prieki! Ēda un murrāja, krita ārā no mutes, glaudās un mīļojās… Visticamāk arī iepriekšējos vēlos vakaros kaut kur gaidīja…
Patīk skriet augšā kokos, spēlēties ar auklā piesietu čaukstoša papīra bumbiņu…

foto
foto


Labprāt ēd gaļu, arī reizēm putru, sakņu zupu, zivis (pamatā stāv sausā barība).
Katru rītu, kad man nozvana modinātājs, tā arī Mīce pamostas un nākas viņu samīļot – jāglauda ilgi un dikti, klēpī vēl nenāk. Ja es vairs nevaru glaudīt un sāku iet ikdienas soli, tad Mīce aizvainota ar savu ķepiņu iesit man pa kāju (reizēm paliek arī nelieli skrāpējumi). Ir savs raksturiņš!
Kad kāds atbrauc, tad gan vēl paslēpjas kaut kur krūmos un gaida, kad būs droši līst no tiem ārā, bet palēnām pierod arī pie citiem cilvēkiem.

foto


Paldies manām meitām, ka aizveda pie Jums un pierunāja paņemt kaķīti. Mīcei ir laba dzīve!
Paldies Jums par dzīvnieku aprūpi!

Ar cieņu Rasma