Gustiņš

Gribam beidzot pastāstīt par Jūsu bijušo iemītnieku runci „Brālīti”, kurš tika paņemts no patversmes 21.10.2011.g.

Gustiņš

Tajā dienā, kad atvedām Gustiņu (Brālīti) mājās, viņu draudzīgi sagaidīja kaķene Frīce, kura ir 1,5 gadu veca, bet Gustiņš slēpās no mums, kur vien varēja paslēpties, ielīda pat tādās vietās, kur praktiski ielīst nav iespējams. Nācās pat atbīdīt mēbeles, lai varētu kaķi atbrīvot.
Bet jau otrajā dienā Gustiņš sāka ēst, apskatīt jauno dzīves vietu, un pat atļāva sevi paglaudīt.
Nu jau ir pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš Gustiņš dzīvo pie mums, un tagad viņš jūtas kā mājās. Pa šo laiku Gustiņš ir pie mums pieradis, un atļauj pat paņemt sevi rokās un aktīvi piedalās it visā.
Dienas lielākoties paiet kopā ar draudzeni Frīci, kurai prātā ir tikai un vienīgi spēlēšanās. Abi dauzās un dara visādus nedarbus un praktiski ir nešķirami.

Gustiņš
Gustiņš
Gustiņš

Esam priecīgi, ka Gustiņš ir iedzīvojies pie mums un esam devuši mājas šim dzīvniekam.

Lords

Sveiki nu jau ir pagājis vairāk kā mēnesis, kopš adoptējām no Jūsu patversmes minku, kuru nolēmām saukt par LORDU.

Lords
Lords

Pirmajā dienā nevarēja saprast, kur ir atbraucis, bet nepagāja ne pāris stundas, ka iepazina savu jauno mājvietu.
Lielākie niķi, kas Lordam ir – kož kājās, neļauj naktīs gulēt, jo vēlas mīļoties. Ēd veselīgu pārtiku, kas saucās Royal Caning, spalva spīd pa gabalu, papildus garšo saimnieka iedotā cūkas gaļiņa (mmmmmmmmmmmm). Drīz dosies uz potēm obligātām. Happy Happy .

Lords un viņa saimnieki

Otīlija

Labdien!

Jaunajā gadā visiem Ulubeles darbiniekiem vēlam veselību, veiksmi, spēku un izturību rūpēs par bēdās nonākušajiem dzīvnieciņiem!
Novēlam arī, lai nākamajā gadā visiem patversmes iemītniekiem izdodas atrast savas mājas.
Domāju, ka Jums īpašus sveicienus sūta arī mūsu kaķenīte Otīlija, kuru jau vairāk kā gadu atpakaļ paņēmām no Ulubeles.

Otīlija
Otīlija
Otīlija

Otiņai pie mums klājas labi. Viņa ir īsts mājas gariņš – mūsu mīļums.

Laimīgu Jauno – 2012. gadu!
Aiga Streistermane, Rīgā

Sero

Sveiki, mani sauc Sero un nu jau man ir gandrīz četri mēneši. Precīzi nezinu, jo biju par mazu, lai atcerētos.

Sero

Zinu, ka laikā, kad bija ļoti auksts, mani aizveda no vietas, kur mani un manus 5 brāļus nebaroja, mēs visi bijām ļoti izkāmējuši. Man pašam spalva ir garāka kā brāļiem, tāpēc ribas, kas izspiedās, nebija tik labi redzamas kā pārējiem, bet ēst es vietā, kur piedzimu, daudz nedabūju un izsalkumu remdēt ilgi nespēju.
Kad mani aizveda uz vietu, kas dzirdēju, ka atrodas kaut kur Līčos, tur bija jauki, silti un vienmēr traukā bija ko ēst. Kad kādu nedēļu biju paciemojies, ieradās kaut kāda svešiniece, viņa ilgi sēdēja pie mūsu būra, kur bijām visi seši brāļi, līdz es neizturēju un nedaudz iekodu viņai pirkstā, lai redzētu, ko tad viņa teiks un vai nebārsies. Viņa nebārās, tikai pasmaidīja. Tad viņa kaut ko jautāja par to, kas grib braukt mājās, es pieskrēju pie viņas iedevu ķepu un viņa pasmaidīja vēl vairāk. Pēc laiciņa viņa nozuda, man jau likās, ka aizgāja prom, bet nē, izrādās meklēja man sedziņu, lai nebūtu auksti un nesa uz aparātu, kam četri riteņi un viņš brauc uz priekšu. Cilvēki to sauc par mašīnu. Braucot es ik pa laikam paskatījos uz viņu – savu jauno saimnieci, lai pārliecinātos, ka esmu joprojām viņas klēpī, jo te ir tik silti.
Mājās bija jauki, jau pēc pāris stundām, kad iepazinu apkārtni, es jau lēkāju un skrēju pakaļ bumbai. Kā vienu noķeru un apstādinu, tā no citurienes parādās vēl viena, kas jāķer no jauna. Mājās man ir arī lieta, ko saimniece sauc par dvieli, tas vienmēr mani sagrābj, tad sapinas ķepās un nogāž gar zemi, tieši viņa dēļ es pirmo reizi skaļāk izrādīju savas dusmas un citi priecājās sakot, ka Sero arī rej, īsti nesaprotu, ko viņi ar to domāja.
Saimniecei ir arī mazs puika, kam patīk pamest man bumbu, kas labprāt mani paķemmē, lai arī es kožu ķemmē, bet tā jau es izrādu tikai to, ka patīk.
Tie saimnieki ir ļoti interesanti, esmu sapratis, ka tad, ja saka „sēdi”, tad man jānoliek dibens pie zemes, ja saka „hop”, tad es nostājos uz pakaļējām ķepām, tikai vēl īsti nesaprotu, ko viņi domā ar dīvainajiem vārdiem „gulēt” un „ķepu”, bet gan jau drīz arī tos sapratīšu. Jo ja klausu un daru, ko saimniece grib, tad dabūju kārumu.

Sero

No rītiem, kad paliek gaišāks, tad saimniecei sāk skanēt kaut kāda skaņa, es zinu, ka tad man drīz dos ēst, tāpēc, ja redzu, ka saimniece nekustas, tad lecu gultā un sāku kost degunā, rokās, kājās, tā lai jūt, ka laiks celties un barot. Tad vēl saimniece no rītiem dodas kaut kādā telpā, kur skan šļakatas, man nepatīk, ka saimniece neņem mani līdzi, tāpēc izrādu savu nepatiku rejot, līdz durvis atkal atveras un iznāk saimniece satinusies dvieļos.
Maniem saimniekiem netālā mājā dzīvo kaut kādi radi, pie kuriem es bieži ciemojos, tur ir arī taksene Čiepa, viņa par mani rūpējas, es viņu uzskatu par savu audžumāti. Viņa man parādīja, kur atrodas lielās zaļās kastes, pie kurām reizēm ir visādi gardumi, tikai saimniece nemaz nepriecājās un bārās, ka tur iet nedrīkstot, jo mājās taču man esot normāls ēdiens.
Es bieži zemē atrodu kādu skaistu zeķi vai cimdu, bet mana audžumamma vienmēr grib man atņemt, tāpēc tur uzrodas caurumi. Nu tad gan pārējie vairs nav priecīgi, viņi vienmēr runā tajos brīžos skaļi un es saprotu, ka labāk kaut kur aizbēgt un paslēpties, jo ja tu nepaslēpies laikā, tad vari dabūt arī pa dibenu. Es taču neesmu vainīgs, ka mamma vienmēr man ņem nost manas atrastās lietas, gribu pastāvēt par sevi, tāpēc cīnos pretī.
Lai arī reizēm neklausu savu saimnieci, es redzu, ka viņa priecājas, ka es viņai esmu, es arī priecājos, ka man ir mājas un siltums. Un saimnieces dēliņš arī vienmēr gardi smejas, kad es sastrādāju kādu blēņu, tāpēc jau man ik pa laikam sanāk neklausīt saimnieci, lai iepriecinātu mazo puišeli.

Es ļoti ceru, ka arī mani brāļi ir atraduši savas mājas, mana saimniece solīja, ka drīz aizbrauks pie viņiem ciemos un aizvedīs kādu gardumu.

Sliede

Sveiki, Ulubele!

Sākšu es ar atvainošanos, ka savu mīluli no Jums adoptējām jau pirms kāda pailga laiciņa, bet lielo paldies nosūtu tikai tagad 🙂

Sliede
Sliede

Ja godīgi, tagad pat grūti iedomāties to laiku, kad Sliedes (kā mēs beigās iesaucām savu pūkaini) mums nebija. Atceros, ka par viņas adopciju izlēmām pilnīgi spontāni, atrodot viņas bildi Jūsu sludinājumā, un tajā pašā dienā arī aizbraucām viņai pakaļ.
Sliede tagad ir (mūsuprāt) vispūkainākais, visrunātīgākais un visforšākais kaķis pasaulē, kā arī mājas kaķu boss. Atšķirībā no citiem mūsu pūkaiņiem, viņai patīk arī doties pastaigās. Pielikumā arī dažas bildes ar mūsu skaistuli.

Liels paldies par to, ka esat! Novēlu Jums visu to labāko!
Ar cieņu un pateicību,
Dace Sliedes īpašniece), Olafs (Sliedes saimnieks) un pati Sliede

Billijs

Labdien!

Pirms diviem gadiem pie jums aizbraucām un izvēlējāmies sev kaķēnu, kuru nosaucām par Billiju, apsolījāmies, ka atsūtīsim foto ar to, kā tad nu esam iedzīvojušies, bet aizmirsām, tagad – labāk vēlu, nekā nekad. Nu tad, mūsu stāsts….

Billijs

2010.gada 3. janvārī es un mana ģimene devāmies uz Ulubeli, lai paņemtu aizbildniecībā kaķēnu. Vēlējāmies tieši kaķēnu, jo mājā jau bija suņu kucīte, kurai bija apritējuši jau 10 gadi, un viņai vieglāk būtu sadzīvot ar tādu mazu un nevarīgu, nevis kaķi ar untumiem un raksturu. Kad aizbraucām pie jums un mums tika paziņots, ka ir tikai viens kaķēns, sapratām, vienalga, kāds izskatīsies, tas ir mūsējais. Kad mūs aizveda pie būrīša, kurā iekšā dauzījās mazais Billijs, prieka asaras nespējām valdīt. Viņš bija apburošs, nekas, ka ar aplaustām ūsām un izspūrušu spalvu. Paņemot rokās, viņš kāpelēja pa galvu un gribēja dauzīties, kā nekā, bija jau tikai 3 mēnešus vecs. Aizgājām nokārtot visus dokumentus, samaksājām par potēm un, satinuši mazo Billiju segā, kāpām mašīnā un vedām mājup. Billijs un suņu meitene Brenda sapratās jau pirmajā brīdī, lai gan, Brenda dažbrīd pamācīja mazo par to, kas un kā dzīvē notiek, bet tagad abi ir nešķirami.

Billijs
Billijs

Pamazām, pamazām un nu jau Billijs no kautrīga kaķēna ir izaudzis par kārtīgu runci. Apvēlies miesās un ar tādu raksturu kā jau īstam kaķim. Lepns un izvēlīgs.
Bet, lai vai kā, no visas sirds priecājamies, ka Billijs ir ticis pie mums, paldies, ka ir Ulubele!

Paldies Jums saka – Annija un Billijs!

Kaķenīte Džūna

Labdien, mani sauc Ināra, kādu mēnesi atpakaļ, mēs paņēmām pie Jums kaķeni Džūnu (9gadi).

Džūna

Kaķene ir ļoti laba un interesanta, tai ir savs raksturs. Mums aprakstīja, ka tā ir ļoti mīļa un mierīga, ka droši vien pārdzīvos, mainot dzīves vietu u.t.t. … 🙂
Mums šķiet, tā necik nestresoja par dzīves vietas maiņu, mājās iedzīvojās uzreiz, uzvedās kā saimniece, it kā visu mūžu te bija dzīvojusi, skraida kā zirgs, spēlējas, ir ļoti sabiedriska, visu laiku ēd un pēc tam sēž uz poda :)…

Šķiet mēs esam viens ar otru ļoti apmierināti 🙂
Sveiciens Jums no Džūnas un lielais paldies par visu!

Balta, balta mana sirds

1.jūnijā Smiltenē notika labdarības akcijas Balta, balta mana sirds noslēguma pasākums.

Smiltene

Akcijas mērķis – palīdzēt novada slimajiem bērniņiem apmaksāt ārstēšanos vai rehabilitācijas programmas. Mūsu draugi – laikraksts Ziemeļlatvija, kas vairākkārt viesojušies Ulubelē, aicināja piedalīties arī mūs un pirmo reizi šī pasākuma ietvaros tika vākti ziedojumi un nepieciešamās lietas patversmes dzīvniekiem. Kopā ar Smiltenes novada žurnālistu kolektīvu rīkojām labdarības izsoli.

Smiltene
Smiltene

Bērnus izklaidēja mūsu Ullu un Belle. Grieži studijas jaunieši – Aļona un Viljams sniedza īsu koncertu.

Smiltene
Smiltene

Protams, mums līdzi bija arī 3 četrkājainie draugi – 7 mēnešus vecā suņu māsa un 2 smuki suņu puikas. Visiem lija prieka asaras, kad māsu adoptēja ģimene ar bērniņu invalīdu. Viņam vajag uzticamu draugu, kas samīlē, sasilda un palīdz izveseļošanās procesā.

Ulubele saka sirsnīgu paldies Ziemeļlatvijas kolektīvam un visiem smilteniešiem, kas nāca un teica labus vārdus. Mājās braucām ne tikai ar pilnu līdz jumtam piekrautu busiņu ar jūsu sveicieniem, bet labajiem un uzmundrinošajiem vārdiem sirdī.

Vēl bildes arī:
http://www.ziemellatvija.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=27304

Ulubeles komanda

Veterinārās klīnikas Rīgā dzīvnieku sterilizācijai un eitanāzijai

Bezsaimnieka kaķu sterilizācijas, maznodrošināto iedzīvotāju dzīvnieku sterilizācijas un eitanāzijas, kā arī negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieka dzīvnieku eitanāzijas pakalpojuma nodrošināšanai Rīgas pilsētā Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumus ar šādām veterinārajām klīnikām:

SIA „Veterinārais Serviss”
Apkalpojamā teritorija: Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas teritorija
Adrese: Rencēnu iela 2, t.67249137
Darba laiki:
I-III no 9.00-20.00
IV no 9.00-19.00
V no 9.00-17.00
VI no 9.00-14.00
VII no 10.00-13.00

SIA „Dzīvnieku veselības centrs”
Apkalpojamā teritorija: Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas teritorija
Adrese: Fridriha Candera iela 4, Rīga, t.67500494
Darba laiki:
I-V no 9.00-20.00
VI-VII no 9.00-16.00

SIA „Fel-Can”
Apkalpojamā teritorija: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas teritorija
Adrese: Ainavas ielā 4, t. 67436060 mob. tālr. 29255069
Darba laiki:
I-VI no 10.00-22.00
VII – brīvs

SIA „Alfa-Vet”
Apkalpojamā teritorija: Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona teritorija
Adrese: Viestura prospekts 73-1a, t. 67355288, 67395695
Darba laiki:
I-V no 9.00 līdz 19.00
VI no 9.00 līdz 17.00
VII no 10.00 līdz 16.00

SIA „Frančeska Vet”
Apkalpojamā teritorija: Rīgas pilsētas Centra rajona teritorija
Adrese: Blaumaņa iela 29, t. 66100500
Darba laiki:
I-V no 9.00 līdz 22.00
VI-VII no 9.00 līdz 19.00

Dammes ielā nelaimes gadījumā cietusi kaķenīte

Papildināts 18.05.2012.g. Šodien saņēmām ļoti bēdīgu ziņu no klīnikas… kaķenīte nomira neatgūstoties no narkozes. Dammes ielas traumētā kaķenīte devusies pie Dieviņa.
Mums ir dota spēja cerēt un ticēt, ka viss būs labi, bet nav dota vara lemt likteni.
Mēs visi ļoti cerējām, ka Dammes ielā notriektajai kaķenītei viss izdosies. Tur augšā lēma, ka tieši tik mīļa un sirsnīga kaķe ir nepieciešama Dieva murrājošajai saimei.
Pēc smagajām politraumām un pārciestām trīs operācijām dzīvnieks neatguvās no narkozes.
Ulubele saka lielu paldies tiem 53 ziedotājiem, kuriem nebija vienaldzīgs kaķenītes liktenis. Kopā tika saziedoti 558 lati un 50 santīmi.
Ulubeles komanda, kuras aprūpē šobrīd ir 159 suņi un 37 kaķi, tos izmantos kaķenes operāciju apmaksai un citu rūpju bērnu veterinārajai apkopei. Bet, ja kāds vēlējās, lai viņa naudiņa tiktu izlietota tikai un vienīgi nu jau mirušās kaķenītes vajadzībām, lūdzu, rakstiet uz e–pastu – ulubele@ulubele.org. Jūsu ziedojums tiks atdots.

Ulubele vēlreiz teic sirsnīgu paldies visiem, kas nebija vienaldzīgi.

kaķenīte

14.05.2012.g. pēc izsaukuma Rīgā, Dammes ielas 9a rajonā no mašīnas motora pārsega VUGD darbinieki izglāba un savainotu uz veterināro klīniku nogādāja melnbaltu kaķenīti. Kaķenītei ir lauztas abas labās kājiņas, plēsta brūce uz vēderiņa un nobrāzumi uz sāniem, izmežģīts žoklis un nolauzti vairāki zobiņi.
Izskatās, ka šī aptuveni 5 gadus jaunā kaķenīte ir mājas kaķis – ļoti draudzīga. Šobrīd ļoti pacietīgi pacieš sāpes un procedūras, kurām pakļauta. Ļoti ceram, ka atsauksies kaķenītes īstais saimnieks, kas palīdzēs minkai pārciest šo grūto brīdi un veicinās atveseļošanos.

Pašlaik rūpes par kaķenīti ir uzņēmusies biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”, kaķenīte atrodas Dr.Beinerta veterinārajā klīnikā. Nepieciešama steidzama operācija, kuras laikā plānots veikt četras operācijas: implanta ievietošana abās kājiņās, plēstās brūces sašūšana un žokļa operācija.

kaķenīte

Izmeklēšana, ārstniecība, pēcoperācijas periods un atveseļošanās ir dārgi – Ulubele lūdz palīdzību šīs kaķenītes ārstniecības izdevumu segšanai. Operācijām vien vajadzēs 250.- Ls.

Ja vari palīdzēt –

Konts ziedojumiem
LV97HABA0551028353893
AS Swedbank, Swift: HABA LV 22
Biedrība «Dzīvnieku pansija Ulubele»
«Jaunsalenieki», Salaspils pilsēta, LV-2121
PVN Reģ.Nr. LV 40008095993
ar norādi «Atbalsts Dammes ielas kaķenītei»

Tāpat darbojas ziedojumu tālrunis: 90006083 (1Ls/zvans)

Rīgas pilsētas patversmes dzīvniekiem iespējams palīdzēt arī atbalstot portālā «ziedot.lv» projektu «Izdari sirds darbu!».

Katru dienu Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē uzturas 160 suņi un 40 kaķi, kuri ļoti gaida, kad viņiem atbrauks pakaļ viņu saimnieki. 200 dzīvnieki ik dienas patversmē ir daudz. Viņi visi prasa aprūpi, uzmanību un mīlestību, ko iespēju robežās Ulubele cenšas sniegt. Viņi pacietīgi un uzticīgi gaida, kad varēs doties uz mājām, līdzi savam cilvēkam, cerot, ka esošais vai topošais saimnieks meklēs un piezvanīs uz patversmi pa tālr.27803333 vai apskatīsies bildes mūsu mājas lapā.

Katram dzīvnieku draugam ir iespēja trīs dažādos veidos:
1. Izlemt atbildīgi par kāda patversmes iemītnieka adoptēšanu un draudzību uz mūžu;
2. Iesaistīties patversmes brīvprātīgo palīgu pulkā;
3. Palīdzēt finansiāli: ziedojot ar pārskaitījumu uz augstāk minēto kontu, atbalstot projektu „Izdari sirds darbu” portālā ziedot.lv: http://www.ziedot.lv/lv/project/ vai zvanot pa ziedojuma tālruni 90006083, viens zvans ir 1,00 Ls.

Jau iepriekš pateicamies visiem, kas izlems palīdzēt nelaimē cietušajai kaķenītei, kā arī visiem, kas atbalsta Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi!