Lielā suņu pastaiga pie Ministru kabineta

Neļausim politiķiem apstiprināt kārtējo ierēdņu muļķību, par kuru pašiem pēc tam nāktos brīnīties – kā tas varēja notikt, bet nu jau par vēlu un neko nevar darīt.

Vēl var darīt – apturēt, kamēr nav pieņemts!

pastaiga

Ir pagājuši septiņi gadi, kopš uzsākta projekta par mājdzīvnieku apzīmēšanu ar mikročipiem izstrāde. Pēc plašām diskusijām, apskatot dažādus modeļus, 2008. gada 15. aprīlī tika apstiprināti rūpīgi izstrādātie un ar visām iesaistītajām institūcijām saskaņotie Ministru kabineta noteikumi Nr.277 ”Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”. Atlika vien pēdējais posms – pieprasīt ES fondu finansējumu to ieviešanai dzīvē. Ar ES fondu piešķiršanu ierēdņiem iet grūti – termiņi dzīvnieku obligātai reģistrēšanai ir vairākkārtīgi pārcelti – pašlaik tas ir 2011.gada 1.jūlijs, jo gadu no gada tiek izdomātas un finansētas valstiski „svarīgākas” prioritātes kā, piemēram, Kombuļšovi, ierēdņu apmācības, visādas uz klientu orientētas sistēmas.
Rītdienas MK sēdē tiks izlemts šo reģistrācijas noteikumu liktenis, lai varētu teikt, ka tiek darīts viss dramatiskās situācijas sakārtošanai – pašvaldībai nebūtu jātērē 80 Ls par katra klaiņojoša suņa uzturēšanu (šī naudiņa taču lieti noderētu citur), tiem, kam suņu nav, vairs nebūtu jāmaksā par tiem, kuriem tie ir, par suņu nodarītajiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem būtu atbildīgs dzīvnieka saimnieks, jo varētu pierādīt tā piederību, tāpat piederību varētu pierādīt gadījumos, ja īpašnieks cietsirdīgi izturējies pret savu dzīvnieku vai to pametis, noklīdušo mīluļu saimnieki varētu ātrāk un vieglāk atrast savu mīluli, patversmes nebūtu tik noslogotas, bet līdzekļi to uzturēšanai kļūtu vairāk.
Tai vietā, lai strādātu pie ES fondu finanšu piesaistes, Zemkopības ministrija steidzamības kārtā, nesaskaņojot ne ar pašvaldībām, ne ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām, jau apstiprinātos noteikumus grasās aizstāt ar citiem, kuri solītās kārtības vietā piedāvā sarežģītu sistēmu, kas būtībā ir nekontrolējama un bezjēdzīga. Turklāt, tā kārtējo reizi būs jāapmaksā mums, nodokļu maksātājiem, bet to ieviešanas laiku plānots pārcelt vēl par pieciem gadiem – uz 2016.gadu.
Neļausim ierēdņiem „cept” papīrus, bet katastrofālo situāciju ar bezatbildīgo saimnieku pamestiem dzīvniekiem uzkraut pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pleciem. Ja ne savādāk, tad aizvedīsim saviem suņiem parādīt vietu, kurā viņus ļoti nemīl tai brīdī, kad par viņiem tiek pieņemti absurdi lēmumi.

Visi suņu īpašnieki, kuri uzskata, ka mikročipēšanas uzsākšana par ES fondu līdzekļiem ir nepieciešama un neatliekama. Visi tie, kam nav vienaldzīga nesodīta bezatbildība un cietsirdība pret dzīvniekiem, ar saviem mīluļiem kopā attieksmi var paust izvedot suņus garākā pastaigā gar Ministru kabineta ēku š.g. 21.jūnijā no pl.11-30 līdz 12-30!

Garākā pastaigā gar MK ēku, lai parādītu politiķiem un ierēdņiem, kādi izskatās līdzpilsoņu pamestie dzīvnieki, dosies arī vairākas dzīvnieku aizsardzības organizācijas un patversmes kā, piemēram, Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme, Mežavairogu patversme, dzīvnieku aizsardzības organizācijas Dzīvnieku SOS, Ulubele, Tutti u.c.

Karsta ziņa bērnu vecākiem un dzīvnieku saimniekiem Bērnu aizsardzības dienā

Nupat sācies lielais karstums un skolēnu brīvlaiks, tāpēc bērnu vecāki, suņu īpašnieki u.c. ļaudis: esiet apdomīgi un atbildīgi gan par saviem bērniem, gan saviem mīļdzīvniekiem, kuri vistiešākā veidā ir atkarīgi no jūsu uzmanības un attieksmes pret tiem. Aicinām atcerēties, ka ne tikai jums ir karsti, bet karsti ir arī jūsu dzīvniekam. Tāpēc ir svarīgi zināt un ņemt vērā vairākas vienkāršas, bet vienlaikus ļoti svarīgas lietas , domājot par bērnu atbildību, drošību un par kustoņu labturību.

Karsta ziņa

Elementārākais, kas būtu jāzin un jāievēro:

– neatstājiet atklātā saulē piesietus vai voljēros mītošus lauksaimniecības dzīvniekus vai mājas mīluļus;
– obligāti nodrošiniet dzīvniekiem iespēju patverties ēnā, kā arī pastāvīgi pieejamu svaigu ūdeni;
– nevediet dienas karstumā pastaigā suņus;
– nelieciet tiem skriet svelmē blakus velosipēdam, nelieciet staigāt ilgstoši pa saules sakarsētu asfaltu;
– pastaigām ar dzīvnieku izvēlieties agras rīta vai vēlas vakara stundas;
– neliedziet ūdens bļodu pieklīdušam sunim vai bezsaimnieka kaķiem, kuri vairumā mitinās dzīvojamo māju tuvumā;
– neaiztieciet un nestiepiet prom no atrastās vietas nesavainotus meža zvēru un putnu mazuļus. Dzīvnieku vecāki paši par mazuļiem parūpēsies;
– neglaudiet, neaiztieciet un nekaitiniet caur žogu vai uz ielas satiktu svešu suni, netramdiet sētas bezsaimnieka kaķus.

Pēc liela karstuma parasti seko spēcīgs negaiss. Daudzi dzīvnieki, īpaši suņi, baidās no pērkona un mēdz „pazaudēties”. Lai nesagādātu nepatīkamus brīžus sev un savam mājas mīlulim, izmantojiet vienkāršu, bet efektīvu suņa apzīmēšanas veidu. Piem., veikalā nopērkama atbilstoša izmēra brezenta siksna, kuras iekšpusē ar spilgtu marķieri ierakstāms īpašnieka tālruņa numurs. Ar šādu kakla siksnu aprīkots suns ar apkārtējo iedzīvotāju vai atbildīgo dienestu gādību ātri tiks nogādāts atpakaļ saimniekam.

Ļoti svarīgi šīs nedaudzās elementārās lietas izskaidrot un pārrunāt ar saviem bērniem, jo viņiem ir sācies lielais brīvlaiks, viņi ir aktīvi un zinātkāri. Iemāciet viņiem līdzjūtību un rūpes par dzīvniekiem jau no bērnības.

Sveicot visus Bērnu aizsardzības dienā, rūpēs par jūsu bērnu drošību un no cilvēka atkarīgajiem un neatkarīgajiem kustoņiem,
Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”

Līčos talko ne pa jokam

talka
Lielajā talkas dienā – 30. aprīlī dzīvnieku patversmē “Līči” pulcējās aptuveni 200 cilvēku, kuru sirdīs mīt patiesa mīlestība pret dzīvniekiem un vēlme palīdzēt nelaimē nonākušiem suņukiem un kaķiem.
talka
Jau ap deviņiem no rīta šeit valdīja dzīva rosība – dāmas slaucīja asfaltu un grāba teritoriju, pusaudži veda suņus pastaigāties, bet vīriešiem tika fiziski smagākie darbi, bet patversmes darbinieki tika pie sarkaniem kaklautiem, gluži kā pionieri, iegūstot atpazīstamību talkas laikā un tad par jebkuru jautājumu varēja griezties pie viņiem un operatīvi saņemt visu vajadzīgo informāciju.
talka
talka
Vispirms tika izkrāmēta vesela autokrava gāzbetona bloku, kas tūliņ pārtapa suņu būdu pamatos, lai viņu midziņas arī lietainā laikā būtu sausas un siltas. Arī atvestie kartona gabali aši vien tika nogādāti pajumtē un turpmāk tie lieti noderēs gan kucēnu voljēru pasargāšanai no vēja, gan paklāšanai uz grīdas, ja nu kādam “nelaime” jāuzsūc. Kaķu mājas durvīm tika ierīkota lūka un nu tie varēs doties pastaigu laukumā kad vien vēlēsies un kāpelēt pa jaunuzliktajiem plauktiņiem. No cietumiem atsūtītie kokmateriāli, sakrauti malkas šķūnī lieti noderēs ziemā apkurei. Taču vissmagākais darbs bija suņu voljēru līmeņošana: kamēr iemītnieki līksmi draiskojās pa mežu, tikām vīri noraka zemes virskārtu un izbēra akmens šķembas, nolīdzināja tās, uzbēra virsū smiltis, un tām pa virsu svaigu salmu pakaisīšus uzklāja. Atgriežoties no pastaigas suņuki augstu novērtēja paveikto darbu, vienīgi rotveilers kļuva tāds domīgs un kā nu ne – viņam ļoti patika dziļas bedres rakt un nu krietna daļa jaukuma šai izklaidei būs zudusi. Suņuks Argo ir liels draiskulis un viņam bieži gadījās ar ķēdi apgāzt ūdens spaini, tā nu viss dzeramais izlija un kopējām atkal bija jānes jauns, taču talcinieki rada risinājumu – spaini ieraka zemē un nu palaidnis var dzert pat guļus. Vecā teritorijas sēta un suņu voljēru sieti prasījās atjunojami un arī šis darbiņš ātri vien tika paveikts, bet dāmas tikām baudīja ugunskura romantiku pie zaru dedzināšanas.
Patversmes darbiniekiem neērtības sagādāja arī tas, ka visi voljēru vārtiņi veras uz iekšpusi, bet suņuki allaž priecājas, kad kāds nāk viņus samīļot – slienas stāvus, balstoties pret vārtiņiem un dažs augumā padevies itin prāvs, tad nu nākas krietni pastīvēties, lai satiktos. Tagad visi vārtiņi, pateicoties talciniekiem, veras uz ārpusi un problēma atrisināta. Arī logi, rūpīgi nomazgāti atguvuši spozmi.
talka
“Mums ļoti paveicās ar laika apstākļiem – nebija ne pārāk karsti, ne vēsi, bet vislielāko prieku man sagādāja veiksmīgā darba organizācija – nevienam nebija jāslaistās, meklējot, kur roku pielikt, tāpēc arī varējām tik ātri tikt galā,” teic vokālās studijas “Grieži” vadītājs Jānis Radziņš, kas “Līčos” bija ieradies ne vien pastrādāt, bet arī apciemot studijas krustmeitiņu – suņumeiteni Dansingu. Pēc krietna darba arī krietni jāpaēd un te nu “Līčiem” talkā nāca 19. zemessardzes bataljons ar savu lauku virtuvi, cienājot talcinikus ar ļoti gardu zupu un griķu biezputru.
talka
talka

Karina Bērziņa, Rīgas Apriņķa Avīze
Foto: Karina Bērziņa

Ufo

Ufo


Vai atceraties mani – mazo rižo suņu puiku?
Man tagad ir vārdiņš Ufo ,uz majām devos aukstā laikā oktobrī, bet tad mani sagaidīja siltums un mīļums no savas ģimenes! Esmu kārtīgi paaudzies, bet tik un tā man tik ļoti patīk atrast kādu maisiņu vai žurnālu un to izķidāt… nu pilnīgi trakums, kā patīk…

Ufo

 

Ufo


Man iet ļoti labi – esmu vienmēr apčubināts un apmīlēts 🙂

Patriks

Patriks


Jūlija beigās sajutu, ka sirsniņā vieta kādam mīļam pūkainim un devos uz LĪČIEM.
Ieraugot pelēki strīpaino runčuku sirsniņa iepukstējās, jo viņš bija tik maziņš (~2 mēneši), tik jauks…

Patriks


Mājās ļoti ātri iedzīvojās un ātri vien pierādīja, ka vārds PATRIKS ļoti piestāv – tik lielu enerģiju un ātrumu nebiju redzējusi! Viņš ātri vien iemācījās atvērt VISAS durvis un pārkārtot istabas atbilstoši savām vēlmēm. Puķu podi ir ļoti cietuši, jo ātrumā skrienot – traucē! Papes kastes ir ļoti gardas un nav paredzētas kurpju glabāšanai…
Lielākie triki sākās apmēram 9 mēnešu vecumā – sāka staigāt pa durvīm, skapjiem, plauktiem un galvenais – pa veļas striķiem! Veļu izžaut var tikai ar Patrika asistēšanu!

Patriks


Vārdu sakot mums tagad mājās ir dzīvības, enerģijas un mīlestības pilns runčuks!

Dace

Berlins Tobijs

BerlinsTobijs


Labdien! To saku es un Jūsu bijušais Tobijs.
Ar sunīti esam ļoti,ļoti apmierināti. Viņa uzvedība ir izcila. Liekas,ka kļuvis lielāks, varbūt platāks.
Arī pret ēdienu izturas ar cieņu – paklausās, vai viņam ko teiks,un, kad pasaka, ēd,tad sāk maltīti.
Liels prieks, ka sunītis minimāli rej un balss nav spalga.
Tagad jau iet tikai pa ietvi un neskrien uz ielas. Taču brīvi skraidīt, bez pavadas, neuzdrošināmies palaist. Suņu apkārtnē ir daudz.
Berlins ļoti grib braukt ar auto. Kad rūc motors, viņu nevar saķert, lai piesietu. Viņš danco apkārt mašīnai. Tā kā zināmos brīžos Berlinu piesien, bet citādi viņš viens šiverē pa sētu.

BerlinsTobijs


Zēns ļoti jūt balss tembru. Ja viņam uzkliedz, tad viņš aši lasās uz būdu. Ja runā normāli, tad tūlīt nāk klāt. Atsaucās gan viņš uz visādiem vārdiem – pelīte, zaķītis, kaķītis u.t.t.
Liekas, ka iepriekšējā dzīvē viņš ir sists ar koku. Ziemā, kad tīrīja sniegu, pietika uz viņa pusi pavicināt ar lāpstu, ka viņš jau tupus skrēja uz būdu.
Nu tā, dzīvojam saticīgi. Tagad ar silto laiku vairāk paši būsim laukā un mācīsimies spēlēties ar mantiņām un ķert bumbiņu. To viņš diemžēl neprot.

Ar bučām Berlins-Tobijs.

Trojs

Troja stāsts:
“Esmu astoņus gadus vecs,Amerikāņu Stafordšīras Terjers,kas dažādu apstākļu dēļ biju nonācis Dzīvnieku pansijā Ulubele! Man pirms šī notikuma bija Viens saimnieks, kuru dikti mīlēju! Bet nebūtu izvērtusies šāda situācija, es nebūtu nonācis tur, kur esmu tagad!

Trojs


Mani vienu dienu apciemoja Četri jaunieši…Divi no tiem izveda mani pastaigā… Tā kā mani daudzi veda pastaigās, īpašu nozīmi šai reizei nepiešķīru, kā vien to, ka biju priecīgs tikt ārā! Es katru reizi priecājos un tai pašā laikā ļoti pārdzīvoju, ka cilvēks atnāk un aiziet,tā es pazaudēju savu asti! Bet šie Divi Jaunieši atgriezās, jo meitenei es biju iepaticies, kā gan citādāk, tik izskatīgu un mīļu suņu vīru nevar bieži sastapt! 🙂 Viņi apciemoja mani reizes četras… Un reizē, kad viņi grasījās pieņemt lēmumu par manis adoptēšanu, man garīgais nebija labs… un es sevi parādīju ne no tās labākās puses… Bet tas šai meitenei nelika pārdomāt savu lēmumu… un mani paņemt! Tā nu pēc triju nedēļu apciemojuma es tiku jaunās mājās!
Es biju Krievvalodīgs… Mana saimniece Latviete… mums abiem nācās sākumā pielāgoties šai situācijai! Bet pēc nedēļas kopdzīves un iepazīšanās, mēs sākām apmeklēt skolu, kur mācos Latviešu Valodu un to, kā sadzīvot ar citiem suņiem, jo man tie ne visai patīk… 🙂 Patīk, ka visi zin, ka es esmu Boss. Taču skola un mana saimniece mani disciplinē,kaut arī esmu jau gados! Sākumā gāja man grūti… bet nu jau esmu apguvis šādas tādas lietas, ka man jau uzticas un palaiž no pavadas brīvi skriet, jo klausu komandām! Ne vienmēr, jo mana saimniece jūt, kāds man ir garastāvoklis un pēc tā nosaka, vai es būšu paklausīgs vai dumpīgs!

Trojs


Pāris reizes esmu pa mizu dabūjis, jo gribējās iekost kādam sunim, bet tā cenšos vairs nedarīt, kas ir ļoti grūti ar manu temperamentu, raksturu! Esmu paklausīgs, kad saimniece blakus, bet kad viņa ir ārā pa durvīm… man tā patīk viņas gultā..tik mīksta un liela, ka grūti atturēties tajā nepagulēt, kamēr viņa ir prom! Bet kad viņa ir mājās, man ir sava gultiņa, vai arī man reizēm atļauj dīvānā pavārtīties!

Trojs


Man ļoti patīk rotaļāties, ka reizēm spēju būt pārlieku uzbāzīgs, bet arī ar to mana saimniece sadzīvo… Viņa mani ļoti lutina un mīļo! Mēs braucam uz jūrmalu pie saimnieces vecvecākiem, kur mani vienmēr mīļi gaida, bet tur ir viena suņu meitene, kas ir ar raksturiņu… mēs šad tad paķīvējamies, bet sadzīvojam, jo nekas cits jau neatliek. Ar suņu puikām es mācos sadzīvot, bet nav tā ka nevaru! Ļoti nepatīk, ka mana saimniece bužina citu suni.
Tad nu mēs bieži ejam ārā dauzīties, spēlēties. Un esmu laimīgs jaunajās mājās! Gaidu vasaru, kad varēšu ilgāk dzīvoties pa jūru un braukt izbraukumos kopā ar manu jauno ģimeni!”

Trojs


Trojs 🙂

Paldies Ulubelei, kas turēja Troju tik ilgu laiku pie sevis,un sagaidīja mani! Mēs abi esam ar raksturiem un tas mums abiem bija liels Pārbaudījums. Mūsu sadarbība ir izveidojusies veiksmīga! Mēs viens otru cienam un mīlam! Es priecājos par lēmumu ko pieņēmu, dodot Trojam jaunas mājas! Nevajag baidīties no jauniem izaicinājumiem arī tad ja tie reizēm šķiet neprātīgi!

Evija 🙂

Patvērums vai likvidēšanas vieta?

Nu jau gadu Biedrība „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” nenogurstoši apšauba citas dzīvnieku aizsardzības biedrības „Dzīvnieku pansijas Ulubeles” spēju kvalitatīvi apsaimniekot Rīgas pilsētas patversmi Līčos, rakstot neskaitāmas nepamatotas sūdzības visām iespējamām iestādēm un institūcijām par un ap dzīvnieku aprūpes kvalitāti , ziedojumu piesaistes pamatotību, Ulubeles iesniegtajiem izcenojumiem dzīvnieku veterinārajai aprūpei, kā arī pārmet Ulubelei negodīgu konkurenci….
Lai kā negribētos runāt par šādām dīvainām rīcībām tik trauslā un neaizsargātā jomā, kā pamestie dzīvnieki un viņu aizsardzība, tomēr mūsu pacietīgā un tolerantā klusēšana no šo Juglas organizācijas dažu aktīvistu puses šķiet tiek uztverta par vājumu. Mums ir apnicis veltīt tik dārgo laiku klusu un oficiāli reaģējot uz šiem neskaitāmiem rakstu darbiem . Tāpēc nolēmām uzrakstīt Atklātu vēstuli visiem, kuriem ir interese par dzīvniekiem un patversmēm.

Mio&Luijs

Mio&Luijs


Divus stāstiņus gan nevarēšu uzrakstīt, jo abi ir viens otram nu jau neatņemama sastāvdaļa.
Mūsu “pūku dupsi” Mio, kā viņu mīļi saucam, paņēmām pirmo. Pat neatceros precīzi cik sen, jo šķiet, kā vispār bez viņa ir dzīvots?! Jau toreiz, kad ņēmām Mio, mums ieteica ņemt divus kaķus, taču toreiz izlēmām vēl kārtīgi padomāt.

Mio&Luijs


Tiesa, toreiz Mio ņēmām kā Miju. Mio sākuma bija ļoti mīļš kaķēns, taču laikam ejot sāka kļūt arvien mežonīgāks un stiprāks. Izlēmām, ka kaķēnam ir vajadzīgs rotaļu biedrs un vecākais brālis. Tā nu kādu vakaru, pēc darba braucu uz patversmi. Izvēlējos Luiju, kurš patversmē bija jau vairākus mēnešus, pēc patversmes darbinieces stāstītā, tika atrasts pie Ivana kapiem kā pavisam mazs kaķēns. Luiju iepazinu jau kā pusaugu kaķi – rotaļīgs, nedaudz nešpetns, bet mīļš bez gala. Tādu kā reklāmu sev uztaisīja.

Mio&Luijs


Kopš tā laika skrienoši, teju lidojoši kaķi mūsu mājās ir standarta situācija. Abi ir kā brāļi, satraucas, ja otrs kaut kur ielīdis un aizmidzis, un nevar viņu astrast. Abi nograuž gan kurpju šņores, gan sadīrā tualetes papīru, gan izrevidē atkritumu spaini un vēl daudz, daudz nedarbus taisa. Bet kad vajag mīļu glāstu un ielīst klēpī, abi ir sadalījuši kurš kuram tad ir mīļcilvēks. Mio ir kārtīgs “piena puika”, kurš sūdzas saimniecei, lien klēpī un taisa greizsirdības scēnas, ja ko tādu atļaujas Luijs. Un Luijs ir vairāk pieslējies saimniekam, kur viņiem ir savas vīriešu lietas. Izliekas, abi, ka nekāda lielā mīlināšanās jau viņiem tur nav, kā jau večiem, taču mēs abi ar Mio zinam, ka runas neatbilst patiesībai.
Kopš kaķīši ir divi, Mio ir kļuvis mīļāks un nav tik mežonīgs, mājās ir daudz vairāk dzīvesprieka un smaida, jo abi ir lieli jokdari un blēņdari.

Izturību patversmes komandai un katrai ģimenei pa diviem kaķīšiem!
Liena