Ufo

Ufo


Vai atceraties mani – mazo rižo suņu puiku?
Man tagad ir vārdiņš Ufo ,uz majām devos aukstā laikā oktobrī, bet tad mani sagaidīja siltums un mīļums no savas ģimenes! Esmu kārtīgi paaudzies, bet tik un tā man tik ļoti patīk atrast kādu maisiņu vai žurnālu un to izķidāt… nu pilnīgi trakums, kā patīk…

Ufo

 

Ufo


Man iet ļoti labi – esmu vienmēr apčubināts un apmīlēts 🙂

Patriks

Patriks


Jūlija beigās sajutu, ka sirsniņā vieta kādam mīļam pūkainim un devos uz LĪČIEM.
Ieraugot pelēki strīpaino runčuku sirsniņa iepukstējās, jo viņš bija tik maziņš (~2 mēneši), tik jauks…

Patriks


Mājās ļoti ātri iedzīvojās un ātri vien pierādīja, ka vārds PATRIKS ļoti piestāv – tik lielu enerģiju un ātrumu nebiju redzējusi! Viņš ātri vien iemācījās atvērt VISAS durvis un pārkārtot istabas atbilstoši savām vēlmēm. Puķu podi ir ļoti cietuši, jo ātrumā skrienot – traucē! Papes kastes ir ļoti gardas un nav paredzētas kurpju glabāšanai…
Lielākie triki sākās apmēram 9 mēnešu vecumā – sāka staigāt pa durvīm, skapjiem, plauktiem un galvenais – pa veļas striķiem! Veļu izžaut var tikai ar Patrika asistēšanu!

Patriks


Vārdu sakot mums tagad mājās ir dzīvības, enerģijas un mīlestības pilns runčuks!

Dace

Berlins Tobijs

BerlinsTobijs


Labdien! To saku es un Jūsu bijušais Tobijs.
Ar sunīti esam ļoti,ļoti apmierināti. Viņa uzvedība ir izcila. Liekas,ka kļuvis lielāks, varbūt platāks.
Arī pret ēdienu izturas ar cieņu – paklausās, vai viņam ko teiks,un, kad pasaka, ēd,tad sāk maltīti.
Liels prieks, ka sunītis minimāli rej un balss nav spalga.
Tagad jau iet tikai pa ietvi un neskrien uz ielas. Taču brīvi skraidīt, bez pavadas, neuzdrošināmies palaist. Suņu apkārtnē ir daudz.
Berlins ļoti grib braukt ar auto. Kad rūc motors, viņu nevar saķert, lai piesietu. Viņš danco apkārt mašīnai. Tā kā zināmos brīžos Berlinu piesien, bet citādi viņš viens šiverē pa sētu.

BerlinsTobijs


Zēns ļoti jūt balss tembru. Ja viņam uzkliedz, tad viņš aši lasās uz būdu. Ja runā normāli, tad tūlīt nāk klāt. Atsaucās gan viņš uz visādiem vārdiem – pelīte, zaķītis, kaķītis u.t.t.
Liekas, ka iepriekšējā dzīvē viņš ir sists ar koku. Ziemā, kad tīrīja sniegu, pietika uz viņa pusi pavicināt ar lāpstu, ka viņš jau tupus skrēja uz būdu.
Nu tā, dzīvojam saticīgi. Tagad ar silto laiku vairāk paši būsim laukā un mācīsimies spēlēties ar mantiņām un ķert bumbiņu. To viņš diemžēl neprot.

Ar bučām Berlins-Tobijs.

Trojs

Troja stāsts:
“Esmu astoņus gadus vecs,Amerikāņu Stafordšīras Terjers,kas dažādu apstākļu dēļ biju nonācis Dzīvnieku pansijā Ulubele! Man pirms šī notikuma bija Viens saimnieks, kuru dikti mīlēju! Bet nebūtu izvērtusies šāda situācija, es nebūtu nonācis tur, kur esmu tagad!

Trojs


Mani vienu dienu apciemoja Četri jaunieši…Divi no tiem izveda mani pastaigā… Tā kā mani daudzi veda pastaigās, īpašu nozīmi šai reizei nepiešķīru, kā vien to, ka biju priecīgs tikt ārā! Es katru reizi priecājos un tai pašā laikā ļoti pārdzīvoju, ka cilvēks atnāk un aiziet,tā es pazaudēju savu asti! Bet šie Divi Jaunieši atgriezās, jo meitenei es biju iepaticies, kā gan citādāk, tik izskatīgu un mīļu suņu vīru nevar bieži sastapt! 🙂 Viņi apciemoja mani reizes četras… Un reizē, kad viņi grasījās pieņemt lēmumu par manis adoptēšanu, man garīgais nebija labs… un es sevi parādīju ne no tās labākās puses… Bet tas šai meitenei nelika pārdomāt savu lēmumu… un mani paņemt! Tā nu pēc triju nedēļu apciemojuma es tiku jaunās mājās!
Es biju Krievvalodīgs… Mana saimniece Latviete… mums abiem nācās sākumā pielāgoties šai situācijai! Bet pēc nedēļas kopdzīves un iepazīšanās, mēs sākām apmeklēt skolu, kur mācos Latviešu Valodu un to, kā sadzīvot ar citiem suņiem, jo man tie ne visai patīk… 🙂 Patīk, ka visi zin, ka es esmu Boss. Taču skola un mana saimniece mani disciplinē,kaut arī esmu jau gados! Sākumā gāja man grūti… bet nu jau esmu apguvis šādas tādas lietas, ka man jau uzticas un palaiž no pavadas brīvi skriet, jo klausu komandām! Ne vienmēr, jo mana saimniece jūt, kāds man ir garastāvoklis un pēc tā nosaka, vai es būšu paklausīgs vai dumpīgs!

Trojs


Pāris reizes esmu pa mizu dabūjis, jo gribējās iekost kādam sunim, bet tā cenšos vairs nedarīt, kas ir ļoti grūti ar manu temperamentu, raksturu! Esmu paklausīgs, kad saimniece blakus, bet kad viņa ir ārā pa durvīm… man tā patīk viņas gultā..tik mīksta un liela, ka grūti atturēties tajā nepagulēt, kamēr viņa ir prom! Bet kad viņa ir mājās, man ir sava gultiņa, vai arī man reizēm atļauj dīvānā pavārtīties!

Trojs


Man ļoti patīk rotaļāties, ka reizēm spēju būt pārlieku uzbāzīgs, bet arī ar to mana saimniece sadzīvo… Viņa mani ļoti lutina un mīļo! Mēs braucam uz jūrmalu pie saimnieces vecvecākiem, kur mani vienmēr mīļi gaida, bet tur ir viena suņu meitene, kas ir ar raksturiņu… mēs šad tad paķīvējamies, bet sadzīvojam, jo nekas cits jau neatliek. Ar suņu puikām es mācos sadzīvot, bet nav tā ka nevaru! Ļoti nepatīk, ka mana saimniece bužina citu suni.
Tad nu mēs bieži ejam ārā dauzīties, spēlēties. Un esmu laimīgs jaunajās mājās! Gaidu vasaru, kad varēšu ilgāk dzīvoties pa jūru un braukt izbraukumos kopā ar manu jauno ģimeni!”

Trojs


Trojs 🙂

Paldies Ulubelei, kas turēja Troju tik ilgu laiku pie sevis,un sagaidīja mani! Mēs abi esam ar raksturiem un tas mums abiem bija liels Pārbaudījums. Mūsu sadarbība ir izveidojusies veiksmīga! Mēs viens otru cienam un mīlam! Es priecājos par lēmumu ko pieņēmu, dodot Trojam jaunas mājas! Nevajag baidīties no jauniem izaicinājumiem arī tad ja tie reizēm šķiet neprātīgi!

Evija 🙂

Patvērums vai likvidēšanas vieta?

Nu jau gadu Biedrība „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” nenogurstoši apšauba citas dzīvnieku aizsardzības biedrības „Dzīvnieku pansijas Ulubeles” spēju kvalitatīvi apsaimniekot Rīgas pilsētas patversmi Līčos, rakstot neskaitāmas nepamatotas sūdzības visām iespējamām iestādēm un institūcijām par un ap dzīvnieku aprūpes kvalitāti , ziedojumu piesaistes pamatotību, Ulubeles iesniegtajiem izcenojumiem dzīvnieku veterinārajai aprūpei, kā arī pārmet Ulubelei negodīgu konkurenci….
Lai kā negribētos runāt par šādām dīvainām rīcībām tik trauslā un neaizsargātā jomā, kā pamestie dzīvnieki un viņu aizsardzība, tomēr mūsu pacietīgā un tolerantā klusēšana no šo Juglas organizācijas dažu aktīvistu puses šķiet tiek uztverta par vājumu. Mums ir apnicis veltīt tik dārgo laiku klusu un oficiāli reaģējot uz šiem neskaitāmiem rakstu darbiem . Tāpēc nolēmām uzrakstīt Atklātu vēstuli visiem, kuriem ir interese par dzīvniekiem un patversmēm.

Mio&Luijs

Mio&Luijs


Divus stāstiņus gan nevarēšu uzrakstīt, jo abi ir viens otram nu jau neatņemama sastāvdaļa.
Mūsu “pūku dupsi” Mio, kā viņu mīļi saucam, paņēmām pirmo. Pat neatceros precīzi cik sen, jo šķiet, kā vispār bez viņa ir dzīvots?! Jau toreiz, kad ņēmām Mio, mums ieteica ņemt divus kaķus, taču toreiz izlēmām vēl kārtīgi padomāt.

Mio&Luijs


Tiesa, toreiz Mio ņēmām kā Miju. Mio sākuma bija ļoti mīļš kaķēns, taču laikam ejot sāka kļūt arvien mežonīgāks un stiprāks. Izlēmām, ka kaķēnam ir vajadzīgs rotaļu biedrs un vecākais brālis. Tā nu kādu vakaru, pēc darba braucu uz patversmi. Izvēlējos Luiju, kurš patversmē bija jau vairākus mēnešus, pēc patversmes darbinieces stāstītā, tika atrasts pie Ivana kapiem kā pavisam mazs kaķēns. Luiju iepazinu jau kā pusaugu kaķi – rotaļīgs, nedaudz nešpetns, bet mīļš bez gala. Tādu kā reklāmu sev uztaisīja.

Mio&Luijs


Kopš tā laika skrienoši, teju lidojoši kaķi mūsu mājās ir standarta situācija. Abi ir kā brāļi, satraucas, ja otrs kaut kur ielīdis un aizmidzis, un nevar viņu astrast. Abi nograuž gan kurpju šņores, gan sadīrā tualetes papīru, gan izrevidē atkritumu spaini un vēl daudz, daudz nedarbus taisa. Bet kad vajag mīļu glāstu un ielīst klēpī, abi ir sadalījuši kurš kuram tad ir mīļcilvēks. Mio ir kārtīgs “piena puika”, kurš sūdzas saimniecei, lien klēpī un taisa greizsirdības scēnas, ja ko tādu atļaujas Luijs. Un Luijs ir vairāk pieslējies saimniekam, kur viņiem ir savas vīriešu lietas. Izliekas, abi, ka nekāda lielā mīlināšanās jau viņiem tur nav, kā jau večiem, taču mēs abi ar Mio zinam, ka runas neatbilst patiesībai.
Kopš kaķīši ir divi, Mio ir kļuvis mīļāks un nav tik mežonīgs, mājās ir daudz vairāk dzīvesprieka un smaida, jo abi ir lieli jokdari un blēņdari.

Izturību patversmes komandai un katrai ģimenei pa diviem kaķīšiem!
Liena

Dobelē ir labi cilvēki!

Ir noslēgusies Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Dobeles nodaļas jauniešu uzsāktā akcija “Izdari sirds darbu” ar mērķi atbalstīt dzīvnieku patversmi un mēs dalāmies priekā – ar Latvijas Sarkanā Krusta Dobeles komitejas starpniecību pansijas vajadzībām tika saziedoti vairāk kā 300 latu, vairākas segas, mantas un citas ļoti nepieciešamas lietas, kuras lieti noderēs dzīvniekiem pansijā. Par saziedoto naudu jaunieši iegādājās barību un rotaļlietas dzīvniekiem. Kopumā pansijā nogādāti aptuveni 250 kg sausās barības un 70 kārbas ar gaļas konserviem mūsu četrkājainajiem draugiem. Arī mēs pievienojamies Dobeles jauniešu pateicībai un no visas sirds sakām PALDIES visiem labajiem cilvēkiem, kuri palīdzēja un ziedoja kaut mazumiņu – visiem kopā darbojoties, tas ir izvērties par nozīmīgu atbalstu pansijai.
akcija
20.martā Dobeles komitejas brīvprātīgie un Dobeles kristīgās pamatskolas skolēni ciemojās pie mums dzīvnieku patversmē Līčos (Rīgas raj., Stopiņu novadā).
akcija
Jaunieši, brīvprātīgie un pamatskolas skolēni devās pastaigā ar suņiem. Brīvprātīgo un jauniešu starpā bija arī kaķu mīļotāji, kuri pansijas iekštelpās varēja apmīļot un parotaļāties ar mazākajiem draugiem.

Kā saka Latvijas Sarkanā Krusta Dobeles komitejas izpilddirektore Sarmīte Lucaus: „Dobelē ir labi cilvēki”. Lai tas mūs un jūs spēcina un iedvesmo jaunām idejām un labiem darbiem!

Vairāk par šo pasākumu skatiet: http://ulubele.blogspot.com/2011/03/dobele-ir-labi-cilveki.html

Foto: Elza Mirdza Lucaus

Aicinām uz koncertu

Putnu balle
Dzīvnieku pansija Ulubele sadarbībā ar “Putnu balli” aicina uz koncertu Mārupes kultūras namā.
Grupa “Putnu balle” gatavojas iepriecināt savus klausītājus ar īpašu un sirsnīgu koncertprogrammu 1.aprīlī, plkst.19.00, Mārupes kultūras namā, dāvājot klausītājiem ne vien sirdsiltumu un īpašu atmosfēru, bet arī skaistas un visiem labi zināmas dziesmas īpašā skanējumā, kā arī aicinās veikt gaišus darbus kopā ar biedrību “Dzīvnieku pansija Ulubele”.

Pirms koncertiem „Putnu balle” kopā ar „Ulubeles” ļaudīm aicinās rūpēties par pamestiem dzīvniekiem, dāvāt sirdsiltumu kādam noklīdušam zvēriņam, būt atbildīgiem un iecietīgiem pret tiem, ko esam pieradinājuši. Tiks demonstrēta videofilma par „Ulubeles” darbību, būs pieejama plaša informācija par to, kā mēs varam palīdzēt dzīvniekiem.
Arī vēlāk koncertā gaidāma patiesa un ģimeniska noskaņa, kuru uzburs populārākās “Putnu balles” dziesmas “Spārni un vējš”, “Divi enģeļi” un citas.
Biļetes iespējams iegādāties www.bilesuparadize.lv un Mārupes kultūras namā.