Bella

Bella


Vēlos Jums nedaudz pastāstīt par Jūsu bijušo iemītnieci “mammīti”. 17. oktobrī no Jūsu patversmes paņēmām suņu meitenīti, kurai tagad vārds ir Bella.
Varētu teikt, ka Bella jau pie mumsir iedzīvojusies. Kādreiz sunīte ne visai labi pieņēma vīriešu dzimtas pārstāvjus. Tagad par vienīgo savu saimnieku viņa ir atzinusi manu tēti. Tiklīdz tēvs parādās ārā, tā Bella neatkāpjas no viņa ne soli. Tik lielu Bellas uzticēšanos vēl neviens no mūsu ģimenes nav iemantojis. Domāju, ka viņai ir bijusi visai smaga dzīve pirms nonākšanas citā dzīves vietā. Mēs visi to ļoti labi saprotam un ceram, ka ar laiku viņa aizmirsīs visus pāridarījumus. Bellai ļoti patīk spēlēties, skriet un dauzīties. Viņas dzīves vieta to arī lieliski atļauj.

Bella


Vēl Bella mums izceļas ar ļoti labu dzirdi un lielu vēlmi apsargāt savu teritoriju. Arī ar mūsu mazo sunīti viņai ir visai draudzīgas attiecības un kopējas skriešanas 🙂

Esmu ļoti Jums pateicīga, ka ieteicāt mums Bellu.
Ar laba vēlējumiem,
Anita

Mocarts

Mocarts


Sveicienus sūta Mocarts!
Nu jau suņuvīrs ir apradis ar jaunajiem dzīves apstākļiem un aizvien biežāk mēģina izaicināt saimnieci uz dauzīšanos.
Sākumā Mocartam bija problēmas ar vēderu, tad uzradās slapjais dermatīts, tā kā arī ar vetārsti jau ir kārtīgi iepazinies. Bet nu pēc probiotiķu, vitamīnu un zāļu porcijas izlietošanas, šķiet, esam atkal uz pekām. Pirms trīs nedēļām, kad bijām atkārtotā vizītē pie ārstes, kopš decembra jau bija pieņēmies svarā par 4 kg, bet nu, šķiet, ka jābūt vēl vairāk, jo pat man, kad neesmu kādu nakti bijusi mājās, liekas, ka ar katru reizi izskatās arvien vairāk apvēlies. Un kaklasiksna arī jau 2 robus vaļīgāk palaista.

Mocarts


Mocarts ir ienesis vairāk dzīvības mūsu mājās un puika tagad pēc dārziņa labprātāk brauc uz mājām. Tad viņi abi “cīnās”, t.i., mazais stumda Mocartu pa istabu, kamēr, protams, pats tiek nogāzts gar zemi un tad ir lielā smiešanās.

Paldies jums!
Elīza

Ulubele sēro

Nakts mani baltu izkrāso.
Man nu prom jālido.
Sniegotiem baložiem pilns debesjums.
Lūdzu, man jātiek pie jums!
Skatos un brīnos, cik daudz
Elpas putnu pret debesīm trauc.
Ticiet, man šonakt ir ļauts
Pārāk daudz – pārāk daudz!

Naktī, kad zvaigžņu lietus līs,
Veries debesīs!
Sameklē mani starp tiem
Mākoņos paslēptiem eņģeļiem.
Neaizver logu tik’ ciet –
Ja nu šonakt man nav vairs kur iet?
Būšu tas kūstošais sniegs
Plaukstās tev mirkli vēl.

Mazliet tik’ žēl – tevis nav klāt.
Nakts mani uzrunā – neparastāk.
Varbūt par daudz vaļas man ļauts?
Bet gribas man spārnus vēl nesakļaut.

Mārtiņš Freimanis. Nakts mani uzrunā, 2003. No krājuma Zālīte truša dvēselei

Freimanis

Šonakt esam palikuši par vienu Dzīvnieku Draugu nabagāki, mūžībā ir aizgājis Mārtiņš Freimanis…

Funto

Funto


Mazais mopšu puika Funto decembra sākumā nonāca savās jaunajās mājās. Jau pašā sākumā suņuks parādīja, ka mājās būs sargs, kārtīgi noriedams kaimiņus un televizoru. Arī iedzīvoties jaunajās mājās nebija grūti, kārtīgi izošņājis visus stūrus, Funto laimīgs ieņēma vietu saimnieku gultā.

Funto


Suņuks ir ģimenes mīlulis un vakaros nevar aiziet gulēt, ja nav kārtīgi sabučojis saimniekus. Tā kā saimniekiem diena sākas agri, tad arī Funto ir jāceļās. Tiesa gan, no mājiniekiem Funto pēdējais izraušas no gultas – staipīdamies un žāvājoties, toties priekā trīcošā astīte liecina, ka ir gatavs rīta pastaigai.
Funto ir ļoti gudrs un pacietīgs. Jau dzīvojot pagaidu mājās pie „mammas” Olgas, Funto iemācījās, ka pēc pastaigas jānoslauka kājas un tā nu katrreiz, kad ienākam no pastaigas, Funto jau pats dod ķepas, lai slauka.
Tā kā šogad ir auksta ziema, Funto tika arī pie siltas jaciņas, ko pats veikalā izvēlējās – persiku krāsas (tā piestāv viņa acu krāsai) un ar atstarotājiem, lai tumsā būtu pamanāms.

funto


Lai gan Funto vairs nav kucēns, viņam ļoti patīk dauzīties. Gan krustmātes, gan jaunie Funto draugi ir sadāvinājuši rotaļlietas. Funto ļoti patīk grauzt bumbiņam un purināt striķi.
Mēs esam ļoti laimīgi ar Funto un mums liels prieks redzēt Funto laimīgu kopā ar mums!

Funto un viņa saimnieki Uģis ar Ilzi!

“Putnu balle” dosies Ziemassvētku koncerttunejā

Tuvojoties Ziemassvētku laikam, grupa “Putnu balle” gatavojas iepriecināt savus klausītājus ar īpašu un sirsnīgu Ziemassvētku koncertprogrammu, dāvājot klausītājiem ne vien sirdsiltumu un īpašu atmosfēru, bet arī skaistas un visiem labi zināmas dziesmas īpašā skanējumā, kā arī aicinās veikt gaišus darbus kopā ar biedrību “Dzīvnieku pansija Ulubele”.

Pirms koncertiem „Putnu balle” kopā ar „Ulubeles” ļaudīm aicinās rūpēties par pamestiem dzīvniekiem, dāvāt sirdsiltumu kādam noklīdušam zvēriņam, būt atbildīgiem un iecietīgiem pret tiem, ko esam pieradinājuši. Tiks demonstrēti videoklipi par „Ulubeles” darbību, būs pieejama plaša informācija par to, kā mēs varam palīdzēt dzīvniekiem.
Arī vēlāk koncertos gaidāma patiesa un ģimeniska noskaņa, kuru uzburs populārākās “Putnu balles” dziesmas “Spārni un vējš”, “Divi enģeļi” un citas. Līdztekus skanēs arī populāras un skaistas Ziemassvētku dziesmas.
Īpašu noskaņu uzburs koncertprogrammas daļa, kurā “Putnu balles” izpildījumā skanēs sirsnīgas, gaišas un visiem mīļas Ziemassvētku dziesmas. Koncertā grupa muzicēs kopā ar pavadošo sastāvu akustiskā skanējumā.
“Putnu balle” aicina pavadīt kopā gaišo Ziemassvētku laiku, vienoties sirdsiltumā, apcerē un priekā it visus, jo labu domu un darbu nekad nevar būt par daudz.

Koncerti notiks 5.decembrī Ādažos, 11.decembrī Siguldā, 12.decembrī Mālpis muižā, 23.decembrī Brocēnos, 26.decembrī Valmierā un 28.decembrī Talsos.

Biļetes iespējams iegādāties www.bilesuparadize.lv un koncertu norises vietās. Īpaši padomāts, lai to cenas būtu maksimāli draudzīgas.

Šarls

sarls

Nu jau ir pagājuši 3 mēneši kopš Šarls nonāca pie manis. Skatoties uz viņu, man pašai neticas, cik ļoti viņš ir atlabis un mainījies pa šiem 3 mēnešiem. Tagad viņam lielu prieku sagādā izskraidīšanās gar jūras krastu pa mīkstām smiltīm. Šarls uzreiz sajūt, kad ir atlaists no pavadas un uzsāk skrējienu. Joprojām lielākais pārdzīvojums viņam ir palikšana vienam pašam mājās, kaut uz 20 minūtēm, un pret to viņš skaļi protestē. Citādāk viņš ir ļoti paklausīgs un mierīgs, galvenais, lai ar viņu kopā kāds ir.
Tāpat kā jau visi normāli takši, Šarls izvēlas gulēt gultā, turklāt, iemanās aizņemt lielāko daļu gultas un jūtas ļoti traucēts, kad viņu mēģina pabīdīt malā. Un, ja viņam liek gulēt viņa vietā, viņš ļoti paklausīgi guļ tur aptuveni stundu, lai pēc tam, it kā nemanāmi, ieraustos gultā, kas, ņemot vērā viņa augumu un svaru, nemaz tik nemanāmi neizdodas.

sarls
sarls


Un vēl Šarls ir supermīļš suns, viņš stundām varētu sēdēt blakus saimniecei un ļaut, lai viņu glāsta un bužina, šķiet, ka neko citu viņam nevajag tikai, lai viņu samīļo.
Liels paldies par visu, ko Jūs esat izdarījuši Šarla labā un darāt citu suņu un kaķu labā!

Ar cieņu,
Agnese

Koncertā vāks līdzekļus dzīvnieku patversmei

koncerts
Trešdien, 24.novembrī, klubā “Nabaklab” notiks dzīvnieku patversmei “Līči” veltīts labdarības koncerts “Izdari sirds darbu”, jo koncertā gūtie ienākumi tiks ziedoti šai dzīvnieku patversmei, informēja koncertu rīkotāju pārstāve Zita Norlinde.

Labdarības koncertā uzstāsies “M.ART.A”, “Acid Rain”, “Leystein”, “Oranžās brīvdienas” un “AK 69”, bet vakara gaitā par dejām rūpēsies dīdžejs Uldis Rudaks.
Koncerta “Izdari sirds darbu” galvenā ideja ir izcelt sirds darbu ne tikai kā dzīvnieku pieņemšanu savās gādīgajās mājās, bet arī vēlmi un iespējas līdzdarboties patversmē kā brīvprātīgajam.
Dzīvnieku patversmes “Līči” mērķi ir nodrošināt jebkuram dzīvniekam, kuram jebkādu iemeslu dēļ ilgstoši nevar atrast jaunu saimnieku, uzturēšanu to mūža garumā, izveidojot un uzturot dzīvnieku pansionātu, kā arī veicināt labvēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem neatkarīgi no to sugas, vecuma un veselības stāvokļa, apzinoties dzīvnieku kā nozīmīgu vides sastāvdaļu, veicināt visas vides sakārtošanu, veidojot labvēlīgus dzīves apstākļus gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
Labdarības koncertā “Nabaklab” sāksies plkst.22, ieejas maksa – divi lati.

http://www.tvnet.lv/muzika/klubos/354315-koncerta_vaks_lidzeklus_dzivnieku_patversmei

Kā pagāja darbīgā svētdiena

Svētdienas, 7. novembra rīts atnāca mazliet nosarmojis, viltīgi pielaikodams slidenus pārklājus lielceļiem un meža takām.

Šī bija īpaša svētdiena Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes dažāda lieluma un vecuma rejošiem un ņaudošiem, kopskaitā 167 iemītniekiem. Atsaucoties aicinājumam, iepriecināt un samīļot četrkājainos dzīves pabērnus bija sanākuši vairāki simti dzīvniekmīļu. Citi jau šeit bija bijuši, bet daudziem tā bija pirmā reize, kad mērots ceļš uz patversmi. Īpašs prieks par ģimenēm ar bērniem, jo cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem sākas tieši bērnībā.
Suņu priecīgās rejas neaprima visu dienu, jo katrs atnācējs godam jāsagaida un par došanos pastaigā ar kādu no ciemiņiem, jāpastāsta sugasbrāļiem. Toties kaķi izmantoja izdevību nesteidzīgi ieritināties klēpī, uzsākt murājamdziesmu un stāstīt, cik ļoti viņi grib mājās, ka dzīve uz ielas, nedrošībā, aukstumā un badā nav viņu izvēle. Bet viņu ir tik daudz, bet māju-maz. Tomēr viena sapnis par mājām piepildījās- mincis ar prieku slēdza mūža draudzību ar Savu Cilvēku un bez nožēlas teica ardievas patversmei.
Bet visā patversmes teritorijā līdz pat vēlai pēcpusdienai, kur vien skaties, valdīja aktīva rosība- gan lapas grābtas, gan suņu mājvietas uzlabotas, gan zāģēts, gan labots, gan tīrīts un uzposts. To gan būtu grūti paveikt bez Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas dārzi un parki” aizdotajiem darbarīkiem, tādēļ viņiem lielais paldies.
Tāpat liels paldies jāsaka visiem, kas tik aktīvi bija ziedojuši mantas mazajiem draugiem, lai viņiem ziemā būtu siltāk. Viens no talcinieku laikietilpīgākajiem uzdevumiem bija sašķirot milzīgo mantu kalnu. Tagad ar siltāku guļvietu patversmes iemītnieki nodrošināti vismaz uz vienu ziemu, lai cik auksta tā arī nebūtu.
Čaklo talcinieku darbošanos uzmanīja pastaigā devušies suņuki, kas ar draudzīgu astes luncināšanu teica paldies par rūpēm un, šķiet, noskatījušies Vladas Akimovas šovu ar dresūras paraugdemonstrējumiem, centās uzvesties, kā labi audzinātiem suņiem pienākas, jo galu galā divi no šova dalībniekiem bija nākuši no patversmes.
Diena pagāja nemanot un kad ciemiņi atvadījās no četrkājaiņiem, bija gan gandarījums par padarīto, gan milzums pozitīvu emociju, ko dod kontakts ar dzīvnieku, jo dzīvniekam piemīt īpašā spēja nevis pārmest, bet neviltoti priecāties un uzticēties arī pēc nežēlīgas nodevības un skarbas pagātnes. Un ticēt…līdz pēdējam elpas vilcienam. Bet tas ir tik aizkustinoši un iedvesmojoši! Tādēļ arī tad, kad svētki ir beigušies, arī tad, ja nevar piedāvāt mūža draudzību, var atbraukt uz patversmi pavisam parastā dienā, doties ikdienišķa pastaigā ar suni, samīļot kaķi un ikdiena kaut uz brīdi kļūs par svētkiem, jo mums visiem ir nepieciešams būt vajadzīgiem un būt mīlētiem vienkārši tāpat, tikai tādēļ, ka mēs esam!

Vēlreiz paldies visiem, kas iesaistījās pasākuma organizēšanā un kas atrada laiku un iespēju pavadīt jauku un darbīgu svētdienu kopā ar dzīvnieku patversmes „Ulubele” iemītniekiem. Sirsnīgs paldies viņu vārdā!

Ulubeles komanda

Ronda

ronda


Esam saņēmuši brīnišķīgu vēstulīti no Rondas, kuru mums atsūtīja viņas saimnieks ar jauku virsrakstu: “Spasibo za Rondu (Paldies par Rondu)”. Ko tad mums raksta Ronda:

Здравствуйте!

Пишет Вам Ронда, которую удочерили 28 февраля этого года. Извините, что так долго не отзывались. У меня всё в порядке. Сначала я всего боялась и переживала, но постепенно привыкла к новому дому. У меня появился друг – кот Перец. Во время прогулки во дворе я люблю поиграть с другими собаками и погонять дворовых котов. Летом я ездила отдыхать на море. Оказывается мне очень нравится купаться. Я могла не вылезать из воды по полчаса. Ещё я отдыхала на хуторе. Там у меня тоже есть подруга – собака Герда. Мы с ней проводили на свежем воздухе целые дни. Там же попала я в плохую историю – загрызла курицу. Меня отругали. Теперь я поняла, что так делать нельзя. А ещё мне летом сделали новую прическу. Всем очень понравилась и мне легче стало.

ronda


Так что у меня всё хорошо. Хозяева рады, что я появилась у них. Меня тут любят и балуют.

Ronda un saimnieks Sergejs

Rufuss

rufuss
rufuss


Pims pāris mēnešiem no jums paņēmām suņuku. Nosaucām par Rufusu.
Tagad, šķiet, ka pie mums jau ir pieradis, ja pirmajās dienās, kad vedām pastaigāties, bija grūti to novaldīt, jo viņš gribēja paošņāt visu, skriet pakaļ cilvēkiem, dzīvniekiem un pat mašīnām, tad tagad jau spēj mierīgi iet blakus.
Ar mūsu kaķi spēj sadzīvot draudzīgi – citiem gan gribas skriet pakaļ.
Katru dienu, kad ejam prom – vecāki uz darbu un bērns uz skolu, suns kādu laiku pasmilkst.
Vienmēr priecīgs izlien no būdas, kad nākam mājās. Un vienmēr priecājas, ja to izved pastaigāties.
Pirmajās dienās, kad izvedām Rufusu pastaigāt līdz jūrai, viņš baidījās iet klāt ūdenim, tagad jau droši bradā pa to, skraida apkārt un tvarsta putnus.

rufuss
rufuss


No suņu apošņāšanas gan atturēties vēl nespēj un ir jau paspējis sakauties ar vienu suni. Pats gan viņš nekoda un nebija ne pie kā vainīgs, tā kā agresīvs nav.
Pret visiem izturas draudzīgi un jauki, tomēr kuru katru svešo sētā nelaiž.
Arī mīl bērnus.

Rufusa saimniece, Ieva