Pateicība Jāzepu mūžībā pavadot. Kur turpmāk dzīvos un ko darīs viņa uzticamais suns Reksa

foto

Lāčplēša dienā, 2017.gada 11.novembrī mūžībā aizvadīts un Svētdienā dzimtajā Latgalē zemes klēpī guldīts Jāzeps Mukāns – sirms vīrs, bezpajumtnieks, kura īpašā draudzība ar uzticamo suni Reksu, tika pamanīta. Pateicoties līdzcilvēku atbalstam, abiem draugiem bija iespēja sagādāt drošu un siltu patvērumu pēdējos 3 gadus dzīvnieku patversmē Ulubele.
Sirsnīgs paldies portāla Kasjauns.lv darbiniekiem par Piemiņas publikāciju šīs brīnumainās draudzības piemiņai.
Pateicamies par reportāžām Degpunktā, Skaties.lv, Pirmais baltijas kanāls (Первый Балтийский канал. Латвия), LNT Latvija, Latvijas Radio darbiniekiem, kuri šo stāstu ir iemūžinājuši un padarījuši par leģendāru.
Samīļojam visus atbalstītājus, kuri ziedoja, palīdzēja, būvēja un rūpējās, lai Jāzepa un Reksas dzīve viņu namiņā patversmē būtu gaiša. Īpašs paldies par to Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņiem un pasniedzējiem. Personīgs paldies draugiem Marijai Mizulai, Andai Fridrihsonei, Zanei Brikmanei, Reginai Ločmelei-Luņovai, radio žurnālistei Zanei Lācei, Harijam Eglītim un katram Ulubeles esošajam, bijušajiem darbiniekam un mūsu brīvprātīgajiem palīgiem.
Pateicamies Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcai un tās draudzei un personīgi priesteriem Edgaram Cakulam un Vitoldam Kokaram, kuri atvēra Dievnamu un ar vislielāko godu un cieņu izvadīja mūžībā sirmo vīru. Samīļojam draugu Toniju Dombrovsku par brīnišķo Jāzepam veltīto dziedājumu.

Liels paldies Latgales ļaudīm par sirsnību. Personīgs paldies Vaboles pagasta kapu pārzinei un sociālai darbiniecei Valentīnai Skrindai par rūpēm, Jāzepu zemes klēpī guldot dzimtajos Mukānu kapos, kur atdusas viņa māte un tēvs.
Samīļojam Raušu Meistars par gardo cienastu bēru mielastam un Līču ciema kaimiņieni Ingu Klāsoni par darināto saulaino vainagu Jāzepam no Ulubeles un Reksas.
Arī Reksa devās uz Latgali izvadīt pēdējā gaitā savu Draugu. Saudzējām Reksas sirsniņu un pievedām atvadīties tikai tad, kad viņas Jāzeps bija jau guldīts kapā. Kopā kārtojām ziedus un aizdedzām sveces.

foto
foto
foto

Pašlaik un turpmāk Reksa ir un būs savās Mājās Ulubelē – mūža pansijā un mīlestībā. Naktī viņa ieritinās Jāzepa gultā viņu namiņā. Diena viņai paiet atbildīgos pienākumos: ik rītu Reksa piedalās darbinieku “piecminūtē”, apstaigā patversmes teritoriju, jo ir vienīgais suns, kurš brīvi dzīvo patversmē, netiekot turēts voljērā. Reksa sagaida apmeklētājus, brīvprātīgos un bērnus, kuri atbraukuši ciemos uz Ulubeli. Reksa piedalās brīvprātīgo iesācēju instruktāžās un asistē bērnu grupiņu ciemošanās reizēs Ulubelē, turpinot mācīt mazajiem tik vajadzīgo un svarīgo – Cilvēcību.
Cilvēka un dzīvas radības stāsts nebeidzas mirklī, kad tiek guldīts zemes klēpī. Tas pārtrūkst tad, kad nav vairs atmiņu. Aicinām visus, kuri pazina Jāzepu, pievienot savas atmiņas, atvadu vārdus un fotogrāfijas Jāzepa un viņa īpašā dzīvesstāsta piemiņai kultūrvēstures un piemiņas vietnē – https://nekropole.info/lv/Jazeps-Mukans-09.11.2017.

Pateicībā visiem labajiem ļaudīm,
Ulubeles komanda un Reksa