Ulubeles senioru un slimnieciņu vēstule Ziemassvētku vecītim 
lūdzot veselību Jaunajā gadā.
Mīļo Ziemassvētku vecīt!
Mēs – Ulubeles opīši, omiņas un īpaši aprūpējamie slimnieciņi pateicamies, ka Tu katru gadu Adventes laikā uzklausi mūsu vissirsnīgākās vēlēšanās! Ceļā uz Jauno gadu, kad visi tik ļoti gaida Gaismu un lūdz Veselību, arī mēs Tev lūdzam tieši to!
2020. gadā Ulubelē daudz izdarīts, lai uzlabotu iemītnieku dzīves apstākļus – piepildījies mūsu senais sapnis – Dzīvnieku dārzs, kur gan svaigā gaisā, gan siltumā var uzturēties Ulubeles truši, kazas, auniņš Toļiks, šinšillas, Skanstes un citi ielas koloniju kaķi, kuru ierastās mājvietas diemžēl tika likvidētas.
Uzsākta lielās kaķu mājas renovācija, labiekārtoti daudzi voljēri suņiem, nosiltināti konteineri barības uzglabāšanai.
2020.gads bija īpašs, jo maijā apritēja 10 gadi, kopš saimniekojam Līču patversmē, bet novembrī atzīmējām Ulubeles 15.dzimšanas dienu.
Zinām, ka vajadzību šobrīd visiem vairāk nekā citām reizēm, tomēr uzdrošināmies lūgt Tavu palīdzību arī mūsu daudz cietušajām sirsniņām!
Zinām arī to, ka daudzi nesaprot, kāpēc jātērē nauda veciem, slimiem un nelaimīgiem dzīvniekiem, kuri šķietami nevienam vairs nav vajadzīgi… Mūsu vienīgā cerība ir Ulubelē godā turētais princips – KATRA dzīvība ir vērtība – arī katra mūsējā – klibā, stīvā, cietsirdīgi sistā un spārdītā, vienaldzīgi pamestā un aukstasinīgi nodotā. Vai tad tāpēc mēs būtu lieki? Vai mūsu sirdis tāpēc nejūtīgas un sāpes vienaldzīgas? Vai viegli būt vecam, slimam, pamestam? 
Kopā ar U komandu ticam, ka mums katram pienāks laimīgais brīdis atkal būt vajadzīgam un tāpēc mēs ikviens ļoti gaidām savu Cilvēku!
Taču lai sagaidītu, mums jābūt ar stipru veselību un možu garu. Jo veselāki būsim, jo lielāka iespēja doties Mājās. Jo veselāki būsim, jo vieglāk vadīt dienas arī patversmē un nezaudēt dzīvesprieku. Daudzi no mums jau pieraduši Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīt Ulubelē, taču mēs joprojām sapņojam par Mājām.
Mums – 100 Ulubeles senioriem un 50 īpaši aprūpējamajiem slimnieciņiem ik dienu vajadzīga ne tikai Ulubeles mīlestība un uzmanība, bet arī izmeklējumi, analīzes, diagnostika, medikamenti, pārtikas piedevas, atbilstoša barība. Daži no mums Ulubelē mitinās ļoti garus gadus, daži atnākuši nesen, bet ar grūti dziedējamām vai hroniskām kaitēm, ar smagām traumām vai cietuši no cilvēka ļaunprātības.
Mums nav valodas un nespējam izstāstīt savas vainas, sāpes un bēdas, tāpēc tikai rūpīgi ārsta izmeklējumi, precīza diagnostika un analīzes var atklāt patiesību par veselības stāvokli un saprast, kas darāms, lai to uzturētu un uzlabotu.
Mīļo Ziemassvētku vecīt, lūdzu dāvā mums – Ulubeles opīšiem, omiņām un slimnieciņiem – Jaunajā gadā iespēju nodrošināt kārtīgu veselības apskati, diagnostiku, analīzes,medikamentus un stiprinošas pārtikas piedevas! Esam dzirdējuši U komandu sakām, ka katram tas izmaksātu 60 eur, bet visiem 150 kopā – 9000 eur. Tās būtu rūpes ne tikai par mūsu veselību – tas būtu kā apsolījums mūsu nākotnei! Lūdzu uzdāvini mums cerību nākotnei!
2020.gada nogalē Ulubeles senioru un slimnieciņu vārdā Tev rakstaDraudziņš un Mora.
Paldies
Aicinām ikvienu, kurš var un vēlas, palīdzēt piepildīt šo sapni! Lūdzam apdomāt un adoptēt ne tikai mazulīšus, bet sniegt Mājas senioriem un īpaši aprūpējamiem!
Lūdzam atbalstīt un palīdzēt Ziemassvētku vecītim
Mērķis: Veselību Jaunajā gadā!
Ziedojumu tālrunis: 90006863 (1 zvans = 4,27 eiro) 90006083 (1,42 eiro)
Paypal: info@ulubele.org
Cerībā un pateicībā, siltus Ziemassvētku un stipru, veselīgu Jauno gadu vēlot,
Ulubeles komanda 
Ulubeles īpašais iemītnieks, kurš piedzimis citādāks nekā pārējie. Ārsti tās sauc par neiroloģiskām problēmām, bet mēs viņu vienkārši uzskatām par suņuku ar īpašām vajadzībām, kam nepieciešama papildus rūpes, uzmanība un bezgalīga mīlestība. Šeldona labdabīgi bērnišķīgā daba lieks smaidīt, spēlēties un priecāties līdzi. Saprotošā ģimenē būs lielisks draugs un kompanjons visiem – cilvēkiem un suņiem.
Mora (8 gadi) tikai tagad pamazām atgūst ticību labajam, jo smagi cietusi no cilvēka vardarbības, kas diemžēl nelabojami sakropļojusi viņas priekšķepu un atstājusi pēdas uz visa ķermenīša. Ulubelē viņa nonāca briesmīgā stāvoklī – nespējām noticēt, ka cilvēka ļaunums un dusmas var sakropļot dzīvnieku tik ļoti – lauztas ķepas, sadragāts žoklis, saspārdīts un vātīm klāts viss trauslais kaķa ķermenītis. Paniskas bailes no cilvēkiem, jebkuras kustības un trokšņa. Pasaule kā šausmu avots.
Tagad, pēc 2 gadiem Ulubelē, Mora ir atguvusi pašcieņu un mieru. Pēc dabas ir ļoti labestīga un maiga, taču viņai nepieciešama īpaša attieksme – saprotoša un mierpilna – tad viņa jutīsies drošībā un sniegs tādu pašu sajūtu visiem apkārtējiem. Viņa ir lielisks psihoterapeits kaķiem, kam nepieciešama socializācija un iedrošināšana. Vislabāk jutīsies klusā, mierīgā mājā.
9 gadus vecā Draudziņa veselība prasa nopietnu izmeklēšanu un terapiju. Taču par spīti tam, Draudziņš ļoti tiecas pēc cilvēka uzmanības un lutināšanas. Par spīti visam , Draudziņā ir ļoti stiprs dzīvotspars un interese par pasauli. Viņa ciešais brūno acu skatiens savaldzina un neatlaiž.
Žans Pols (8 gadi) ir ārkārtīgi mīļš runcis – īsts kaķupaps – liels, ruds un nopietns. Ar savu rāmo uzvedību noskaņo uz rāmas un mierīgas nots visu apkārtējo atmosfēru. Žanam Polam dzīve pilnībā laupījusi acu gaišumu vienai acij un otrā atstājusi tikai spēju redzēt gaismēnas un kontūras, taču tas neietekmē viņa vēlmi saskatīt labo cilvēkos. Žans Pols vislabāk gribētu būt savās mājās būt vienīgais kaķis un patiess draugs savam saimniekam.
Bruno ir 4 gadi. Viņš ir īpašs suns – tikai tie, kuri viņu pazīst, sapratīs. Pēc smagām pārdzīvotām operācijām/narkozēm bērnībā viņa veselības stāvoklis diemžēl nav ideāls. Varam teikt, ka Bruno ir Ulubeles īpašais rūpju bērns. Viņa actiņas nerāda tik labi kā vajadzētu un ir dažas neiroloģiskas problēmas, kas padara viņa gaitu un kustības mazliet haotiskas, nestabilas. Jā, viņš vienmēr paliks tas īpašais rūpju bērns, kam mazliet vairāk ikdienā jāpaseko līdzi, taču viņa patiesā, sirsnīgā mīlestība, uzticēšanās, draudzība un fantastiskais mīļums atkausē ikvienu sirdi. Gribas viņu apskaut un pasargāt… Samīļot un neatlaist.
Lai gan tik bezgala mīļš un labsirdīgs puika, tomēr joprojām nevienam nav iekritis sirsniņā tik ļoti, lai atbildīgi vestu mājās. Patversmē dzīvo jau no kucēna vecuma… Bruno mīl visus – pieaugušos, bērnus, citus suņus, bet daudziem liek pārdomāt tas, ka viņš ir īpašs suns.
mazais smukais 6 gadus vecais Denijs patīk daudziem, taču viņš pēc dabas ir tramīgs un svešiniekiem neuzticas. Viņš gaida saimnieku, kuram būs apņemšanās un pacietība mazo puiku iedrošināt, skolot un pavadīt kopā daudz laika, jo patiesībā Denijs ir aktīvs un enerģisks suņupuika, kuram nepieciešamas kopīgas fiziskas aktivitātes. Denijs māk sadzīvot ar citiem suņiem un neiebildīs pret kaķu kompāniju. Taču Denija trauslā veselība un rakstura īpatnības būs lietas, ar ko saimniekam būs jārēķinās un jāsadzīvo.
Bingo Ulubelē nonāca pirms 9 gadiem, kad tika atrasts piesiets pie veikala… Pret svešiniekiem iesākumā kautrīgs, bet savējiem vismīļākais suns. Ar savējiem, par spīti stīvajām kājiņām, pastaigās dodās ar lielu prieku, labprāt pasēž klēpī un no sirds sabučojas.
Gadi nav atņēmuši Bingo dzīvessparu, bet padarījušas stīvas kājiņas, kas prasa īpašu kopšanu un pieskatīšanu.
Bingo joprojām ir suns ar “raksturiņu” pret nepazīstamiem, tāpēc nebūs tas, kurš jau pirmajā tikšanās reizē gatavs doties mājās – ar viņu jābrauc regulāri iepazīties.
DŽIMS – astoņgadīgs jauneklis. Kaut arī pēc pases par jaunekli īsti vairs nav saucams, Džima dzīvesprieks, kustīgums un atsperīgums liek domāt par jaunības eliksīra esamību vai vismaz par lieliskiem sportista gēniem.
Divus ar pusi gadus nepelnīti nepamanīts patversmes voljērā, Džims ļoti noilgojies pēc mājām, draudzības un cilvēku sabiedrības.
Kā jau katram no mums, Džimim ir sava gaišā un tumšā puse jeb lietas, ar ko lepojamies un lietas, ko labāk gribētos paslaucīt zem paklājiņa. Sāksim ar tām otrajām. Uzreiz jāteic, ka Džims ir augstlēcējs – “paņems” jebkuru žogu, sētu, mūri. Nevis tāpēc, lai izlauztos un aizmuktu, bet tāpēc, ka sportisks azarts pārbaudīt sevi un augstumu. Un ja vēl žoga otrā pusē ir kāds sugas brālis, tad azarts pieaug trīskārt. Jo otra Džima “slidenā” lieta ir nīgrums pret citiem suņiem un vēlme parādīt savu pārākumu. Kas zina, kādēļ dzīve Džimim to iemācījusi – iespējams, pats kādreiz bijis upura lomā.
Taču mēs gribam, lai šī godīgi atklātā Džima tumšā puse “nenoraktu” viņa iespēju atrast mājas. Vai ar to iespējams sadzīvot? Jā, protams, ja ir atbilstoši apstākļi!
1) Dzīvoklī vai iekštelpās nav kārdinājuma “paņemt”augstumu, tāpat arī voljērā ar jumtu (sietu). Iekštelpās Džims māk kārtīgi uzvesties un dzīvos labprāt, ja būs ikdienas garās pastaigas un sportiskas aktivitātes. Pie pavadas iet ar prieku, uzvedas rātni un pieskaņojas cilvēkam. Taču uzskata par savu pienākumu pieskatīt un sargāt savējos – gan teritorijā, gan pastaigas laikā – tā, viņaprāt, izpaužas uzticība.
2) Būtu vēlams, lai Džimim visu laiku acu priekšā nebūtu citi sugasbrāļi – tas kaitina un liek vicināt dūres, parādīt savu spēku. Mierīgos apstākļos Džims arī pats būs mierīgs un mūsu kinologs Ingus jaunajam saimniekam un Džimim labprāt pasniegs kopīgas pieklājīgas uzvedības stundas. Starp citu, pret draudzīgām suņu meitenēm Džims tīri labi māk izturēties kā džentlmenis, tomēr labāk, ja viņš būs vienīgais suns ģimenē.
Visādi citādi – Džims ir fantastisks draugs un sabiedrotais spēlēs un ikdienas gaitās. Cilvēkus, kurus iepazīst vairāk par vienu reizi, mīl un seko uz soļa. Azartiskums ir rakstura īpašība, tāpēc tas izpaužas ne tikai augstlēkšanā, bet arī bumbiņspēlē, pēdu meklēšanā, rotaļās, skriešanas sacensībās, samīļošanā un visās citās jautrībās, ko kopīgi var darīt suns un cilvēks. Ja vien cilvēkam vajadzīgs suns. Tik foršs suns kā Džims.
Sajutis sev pievērstu uzmanību, Džims atplaukst smaidā un liek smaidīt arī mums.
Fuņa ir deviņus gadus vecs, neliela auguma suņukungs ar gaišu asspalvainu kažoku – radurakstos viņam bijuši terjeri. Problēma, kas nomāc Fuņas sirsniņu – traumas rezultātā kreisā priekšķepa kļuvusi nejūtīga un Fuņa klibo. Diemžēl šī trauma aizvien vairāk sāk traucēt citkārt priecīgā Fuņas dzīvi un viņam nepieciešama regulāra ārsta uzraudzība un kopšana.
Jaukais 8 gadus vecais Kristaps meklē cilvēku, kam pieglausties, samīļoties un iedod bučiņas. Puika ir ļoti draudzīgs, labsirdīgs un mīļš. Lai gan iecelts jau seniora statusā – joprojām aktīvs un bezgala komunikabls. Kristaps būs labs draugs un kompanjons arī ģimenei ar bērniem – puika ir lēnprātīgs, pieklājīgs un ļoti nosvērts.
Šobrīd nepieciešamas uzturošās pārtikas piedevas un regulāras veselības pārbaudes.
Kristapam nepatīk citi suņi, viņš gribēs būt vienīgais suns ģimenē. Puika var dzīvot gan privātamājā, gan dzīvoklī – galvenais ar savu ģimeni un ļoti, ļoti mīlēts.
Cēlais Lords ar iesirmajiem deniņiem un vaigu bārdu – liela auguma iznesīgs un šarmants suņu kungs savos vislabākajos gados, kad jaunības maksimālisms jau izskriets, bet vecums vēl nav pienācis.
Lordam piemīt gudrība, kas nav izmērāma iemācītajās komandās vai izlasītajās grāmatās, bet ir īsts dabas dots viedums, kas atpazīstams viņa dziļajā skatienā un līdzsvarotajā, prātīgajā uzvedībā. Labestīgs un uzmanīgs pret cilvēkiem – lieliem un maziem. Ļoti labprāt iet pastaigās, dara to mierīgi un cēli, pavadiņu nevelk un nerausta, pielāgojas cilvēkam un viņa noskaņojumam. Pacietīgs un labi saprotas ar bērniem.
Kā jau lordam pienākas, džentlmeniski un ar pietāti izturas pret suņu meitenēm.
Lords ļoti novērtētu iespēju dzīvot privātmājā, jo būs arī labs sargs un pieskatīs pagalmu. Tikpat labprāt pieskatīs arī uguni kamīnā un piedalīsies tējas pēcpusdienās.
Ja gribi sev līdzās lielu, rāmu un viedu draugu, tad pienācis laiks iepazīties ar Lordu Ulubelē.
sākotnēji bija mazliet tramīga, bet tagad patversmē iejutusies un priecīga par komunikāciju gan ar cilvēkiem, gan citiem suņiem. Pēc dabas ļoti mierīga un labestīga. Mīl mierīgas pastaigas – pavadiņu nevelk un pielāgojas cilvēkam. Mērija ilgojas pēc mājām, kur būtu mierīgs dzīves ritms – bez maziem bērniem un lieliem trokšņiem, jo skaļums un asas kustības varētu viņu sabaidīt. Vecāka gadugājuma cilvēkiem būs izcils mīlulis.
8 gadus vecā Mia iepriekš dzīvoja nežēlīgos apstākļos, bet viņa joprojām nav zaudējusi ticību labajam. Ļoti sirsnīga un mīļa pret savējiem – tiem, kas veltījuši laiku, lai ar viņu tuvāk iepazītos. Mia sadzīvo ar pilnīgi visiem – suņiem, bērniem (viņa ļoti mīl bērnus) un pat ar kaķiem! Viņu nebūs iespējams adoptēt jau pirmajā tikšanās reizē – būs regulāri jābrauc uz patversmi un jāpavada kopā laiks. Mia patversmē nonāca pirms 5 gadiem, bet viņa joprojām tic, ka drīz vien pienāks arī viņas laimīgā diena!
“Kaut nu kāds mani pamanītu… Es ļoti gribu mājās…” – tā prāto ~9 gadus vecā Pele, ik dienu aizvadot patversmes voljērā, noskatoties, kā mājās viens pēc otra dodas citi suņi, kuri turpmāko dzīvi pavadīs siltumā, saimnieka azotē ar dienas glāstu un apskāvienu devu.
Pele Ulubelē nonāca aptuveni 1 gadiņa vecumā.. Tātad gandrīz visu dzīvi viņai nācies pavadīt patversmē. Jautāsiet – kāpēc neviens viņu vēl nav adoptējis? Redziet, Pele nav viens no tiem suņiem, kas cilvēku sagaida ar miljons bučām – no sākuma Pele ievēros distanci, varbūt apries un tikai beigu beigās, kad cilvēks ir notupies, uzmanīgi pienāks klāt un ļausies kādam glāstam. Viņa ir kautrīga dāma, kas neuzticēsies uzreiz, viņai būs nepieciešams laiks, lai pierastu pie cilvēka. Pastaigās īpaši labi var izjust to, cik Pele ir labsirdīga un mīlestības alkstoša sunīte.
Pele sadzīvo ar citiem suņiem un būs piemērota gan vecāka gadugājuma cilvēkiem, gan kādai mierīgai ģimenei. Pele ļoti cer, ka drīz pienāks arī viņas kārta doties mājās, jo viss, kas pilnai laimei nepieciešams ir kāds maigs glāsts, kāds gards kārums, silts stūrītis istabā un saimnieka dāvātā mīlestība.
Ja Ulubeles Pelīte ir tevi uzrunājusi, tad brauc iepazīties uz Ulubeli katru dienu no plkst. 10:00 līdz 16:00.
Skaistais, melnbaltais 11 gadus vecais Reksis patversmē dzīvo jau 4 gadus. Viņš ir patiešām sirsnīgs un mīļš pret savējiem – cilvēkiem, kuri ir veltījuši laiku, lai kļūtu par draugiem. Tomēr svešiem sevi glaudīt, aiztikt un pieskarties neļaus.
Nepieciešamas regulāra veselības pārbaudes, bet vairāk par visu – mīļas mājas, kas sirmajam suņu opim atdotu dzīvesprieku un vajadzības sajūtu.
Lielais lādzīgais suņu opis savā gaitā nedaudz lempīgs un neveikls, bet tas netraucē doties pastaigās un izbaudīt citas aktivitātes, viņš joprojām pilns dzīvesprieka! Smiļģītim ļoti patīk cilvēki, iet pastaigās un draudzēties. Viņš ir ļoti paklausīgs – pie pavadiņas piemērojas cilvēkam, ļoti labprāt pieglaužas un ļaujas glāstiem. Vislabāk būs, ja Smiļģītis varētu dzīvot privātmājā ar nožogotu teritoriju un mājās varētu saņemt nedalītu uzmanību kā vienīgais mājdzīvnieks.
7 gari gadi patversmē… Spančbobs ilgojas pēc māju sajūtas. Pēc rakstura ļoti mierīgs un nosvērts. Būs lielisks mīlulis arī vecāka gadugājuma cilvēkiem. Spančijs sadzīvo ar kucītēm, bet ar suņu puikām draudzība neveidojas. Viņš ļoti mīl gan pieaugušo, gan bērnu uzmanību, maigus glāstus un apskāvienus. 10 gadus vecais Spančijs ļoti gaida savu saimnieku, jo dzīve savās mājās noteikti labvēlīgi ietekmētu viņa veselību, kas nu jau prasa regulāru peiskatīšanu…
Lielais, nopietnais Taisons ir Ulubeles “long-term” iemītnieks. Nonāca patversmē pēc saimnieces nāves 2015.gadā un mīt te joprojām. Ar savu izskatu un drošo uzvedību iedveš respektu ikvienam apmeklētājam. Viņš nav “bučmūlītis” un neskries priecīgi pretī pirmajam atnācējam, neklausīs jebkuram un svešiniekus klāt nelaidīs. Viņam ir savi ieradumi un sava skarbā pieredze – kā jau katram dzīves līkločus izbaudījušajam. Bet pret savējiem viņš ir īsts un patiess draugs – čoms un biedrs.Lielisks sargs un kompanjons ar siltu, uzticīgu acu skatienu un paļāvīgu uzvedību. Kurš ilgojas pēc cilvēka, kurš beidzot saskatīs Taisonā savu vienīgo, īsto un patieso draugu.
Žuļka (13 gadi)- mīlošu saimnieku meklējumos. Mierīga, jauka un bezgala mīļa meitene. Viņa labi sadzīvo ar bērniem un pieņem suņu puikas, bet labprāt gribētu būt vienīgā četrkājainā savā ģimenē Labprāt dzīvos gan privātamājā, gan dzīvoklī – pastaigas abos variantos būs obligātas. Žuļka labprāt dzīvotu ģimenē ar bērniem vai pie kādiem vecākiem cilvēkiem, būtībā viņa labprāt dzīvotu pie jebkuriem saprotošiem suņu mīļiem.
Kādam šķiet, ka viņš tāds pelēkais, parastais suns – pavisam neievērojams. Tā nav taisnība. Pauliņš ir smaidīgs, uzticams un mīļš draugs un rotaļu biedrs. Arī vislabākais sargs. Taču jāatceras, ka Pauliņā cieši iesakņojies mednieka instinkts, tāpēc citus dzīvniekus mājās un savvaļā instinktīvi uzskatīs par medījumu. Ļoti iederētos ģimenē, kura brīvos brīžus izmanto aktīvām nodarbībām visi kopā – arī ar ģimenes draugu suni! Vai arī saimniecībā, kurā darba daudz un katras rokas/ķepas noderīgas!
Lielā alabaju skaistule Ulubelē nonāca ļoti bēdīgā stāvoklī – ar ielaistu milzu audzēju, novārgusi un zaudējusi interesi par dzīvi. Pēc operācijas viņa atkopusies, taču veselība prasa pieskatīšanu ik dienas. Taču to ar uzviju kompensē Azas mīļums un pieķeršanās savējiem. Viņa tik ļoti ilgojas pēc sava cilvēka, kas viņu mīlētu un apčubinātu…
Bairons – skaists, stalts un cēlsirdīgs suns. Viņam ir 10 gadi, vieds skats uz dzīvi un tāda dzīves pieredze, par kādām raksta grāmatas. Starp citu, kā daudziem jo daudziem patversmes iemītniekiem. Bairons dzīves lielāko daļu bijis kompanjons un pavadonis savam saimniekam, kura pastāvīgā dzīvesvieta gadiem ilgi bija dārza mājiņa Bolderājas rajonā.
Bairons ir ļoti draudzīgs un līdzsvarots suns. Pēc mīļā saimnieka nāves Bairons, kā iepriekšējā dzīves pieredze viņu mācījusi, neuzbāzīgi pats meklēja patvērumu un iztikšanu citur – tuvākajā apkārtnē, pie kaimiņiem un līdzjūtīgajiem. Baironu pazina daudzi apkārtējie un daudzi arī mēģināja viņam palīdzēt – pabarot, padzirdīt, bet īstu mājvietu neviens nepiedāvāja. Kādā aprīļa dienā Bairons tika atrasts bezspēcīgs, sabrucis un gandrīz izdzisis… Tad, uz rokām iecelts mašīnā, nonāca Ulubelē.
Pagāja vien dažas nedēļas. Bairons atsildījās, atkopās, “atēdās”, atgulējās un uzmirdzēja kā Fēnikss no pelniem – priecīgs, ar nezūdošu smaidu mazliet sirmot sākušajā purniņā, tagad viņš joņo pa savu plašo voljēru, līksmi sasaucoties vai dusmīgi sabaroties ar apkārtējiem suņiem. Nav jau tā, ka citi suņi viņam nepatīk – tikai uztrauc! Varbūt pārāk daudz to bijis Bairona iepriekšējā dzīvē un, iespējams, turpmāk viņš priekšroku dotu mierīgākai dzīvei tikai kopā ar savu ģimeni. Cik zināms, pret kaķiem gan Baironam iebildumu nav.
Patversmē labi iemācījies iet pie pavadas. Gatavs iemācīties vēl daudz ko citu, jo pāri visam ļoti ilgojas būt piederīgs un vajadzīgs savam cilvēkam.
Jo tāds viņš bijis vienmēr. Uzticams un padevīgs.
Īsts draugs.
Čiepa patversmē dzīvo jau 6 gadus. Bailīga, tramīga, viņai vajadzīgs laiks, lai atvērtos un uzticētos. Labi sadzīvo ar citiem suņiem un citu suņu kompānijā jūtās drošāk. Ar viņu pilnīgi noteikti jābrauc regulāri iepazīties, tas noteikti nebūs viegli, bet būs tā vērts!
Fiona (8 gadi). Apaļīgā un mazliet smagnējā Fiona patiesībā ir gracioza un eleganta suņu dāma. Nepieciešamības gadījumā pat neiedomājami veikla un izmanīga! Viņas cienīgā pašapziņa un miers atbruņo jebkuru – gribas smaidīt un sirsnīgi samīļot! Kas zina, ko viņa piedzīvojusi un kāpēc tika izmesta no mašīnas vietā, kur satiksme nenorimst nekad. Fiona ir draudzīga un uzticama, viņai tik ļoti atkal gribas piederēt un būt būt vajadzīgai. Lieliski iederēsies tādā ģimenē, kur vecākajai paaudzei ir sava rāmā dienas kārtība ar regulārām pastaigām un veselīgiem ikdienas vingrinājumiem staltai stājai un možam noskaņojumam! Fiona gatava piedalīties brīnumainajās pārvērtībās, nomest dažus liekos kilogramus un kļūt par visiem 10 gadiem jaunāka!
Stalts un spēcīgs, cilvēku mīlošs suns. Ārkārtīgi gudrs suns – izcili prot komandas, saprot cilvēku no vārda, bet ar to vien neaprobežojas viņa gudrība un izcilums, ja tā var teikt. Grejs ir suns – suns kompanjons un suns draugs, pats, pats labākais draugs. Viņš ar lielu prieku sagaida savējos – tos cilvēkus, kuri viņam ir “personīgi pazīstami”. Nesen ir sācis iet pastaigās arī ar brīvprātīgajiem un viņam ļoti patīk!
Jā, viņš ir suns ar kuru ieteicams braukt vairākas reizes iepazīties, lai Grejs pieņemtu un iepazītu jūs un jūs – viņu. Lai veidotos abpusēja draudzība. Droši brauciet ciemos ar kārumiem, tie Grejam ļoti garšo!Grejs var dzīvot gan dzīvoklī, gan privātamājā, protams, aktīvas pastaigas būs nepieciešamas katru dienu! Par spīti savam vecumam viņam ļoti patīk arī garas pastaigas. Būs piemērots aktīviem cilvēkiem, kuri ir gana rosīgi, kuriem patīk pārgājieni un ikdienas pastaigas. Un vēl labāk, ja saimniekiem iepriekš ir bijusi pieredze ar suņiem. Grejs labi sadzīvo ar kucītēm, bet nav ieteicams ģimenei ar maziem bērniem.
Mīļā sirsniņa Karma… 10 gari, ilgu pilni gadi, kas pavadīti patversmē. Karmiņa ir kautrīga un vislabāk jūtas drauga Bingo un uzticamu cilvēku kompānijā. Viņa sadzīvo ar suņu puikām un būs lielisks mīlulis mierīgās mājās. Karmai būs nepieciešams laiks, lai pilnībā atvērtos, tāpēc viņu nebūs iespējams vest mājās jau pirmajā tikšanās reizē. Dziļi dvēselītē Karma ir īsts mīlestības un labestības iemiesojums, kas ļoti grib uzticēties! Velti savu laiku, un Karma parādīs, cik fantastisks suns viņa patiesībā ir!
Mīlīgā un saticīgā 14 gadus vecā suņu omiņa Ļaļa pēc dabas ir pieticīga un ļoti pateicīga par katru uzmanības izrādīšanu. Būs ideāla kompanjone mierīga dzīvesritma cilvēkiem. Māk sadzīvot ar citiem suņiem, arī pret kaķiem nav iebildumu. Vislabāk jutīsies privātmājā ar iespēju pieskatīt savu pagalmu, kurš var būt arī bez žoga.
Iesākumā kautrīga, bet tik mīļa…
Liziņa patversmē nonāca pirms 13 gadiem. Pastaigās nedodas ar kuru katru, viņas uzticība nāks ar laiku, tāpēc viņu nebūs iespējams adoptēt jau pirmajā tikšanās reizē. Pret savējiem ļoti jauka un sirsnīga, sadzīvo ar citiem suņiem un prātīgiem bērniem. Liziņai jādzīvo mierīgā vidē ar daudz tik neizjustās mīlestības no saimnieka puses. Liza ir pelnījusi vecumdienas aizvadīt siltā mājoklī ar savu ģimeni.
Reiz Reksim bija saimnieks, bet diemžēl dārza mājiņa sadega kopā ar saimnieku un visu Rekša dzīvi. Tā nu Reksis nonāca patversmē un jau 5 gadus gaida pacietīgu un sirsnīgu saimnieku. Pēc rakstura kluss, mierīgs, pret svešiem nedaudz piesardzīgs. Viņš nevarēs uzreiz doties mājās. Viņam sākumā ir jāiepazīst jaunais saimnieks, bet savam saimniekam būs visuzticamākais un mīļākais suns pasaulē.
„Tik skaists, varen gudrs un diezgan tukls, un drosmīgs, un visādi labs, vīrs pašos spēka gados”- tā par sevi teicis Karlsons, kas dzīvo uz jumta. Un tā par sevi saka Magnēts, kas dzīvo Ulubelē.
Ja mazliet sīkāk, tad Magnēts ir maza auguma, nedaudz korpulents 7 gadus vecs suņuks ar skaisti lokainu kažoku un siltu brūno acu skatienu. Enerģisks, rotaļīgs, labi sadzīvo ar citiem suņiem, cienīgi un labi māk iet pa pavadas, pastaigās labi izturas pret bērniem. Magnēts, saprotams, priecātos par Bokas jaunkundzes svaigajām kanēļmaizītēm, bet daudz labāk viņam noderētu rosīga un fiziskas aktivitātes pilna ikdiena, garas pastaigas un azartisks rotaļu biedrs bumbiņspēlē – pašreiz zvilnēšana uz opīšmājas nojumes dīvāniņa tikai audzē lieku „riepu” un velk nostalģiskās pārdomās. Jo Magnēts Ulubelē mīt jau trešo gadu.
Jūs jautāsiet, kāpēc tāds smuks „īstā” izmēra suns jau sen nav adoptēts? Atbilde prasa mazu atkāpi.
Mīļie cilvēki, kā jūs justos, ja jūs aizvestu uz svešu vietu, kur valda sava iedibināta kārtība un noteikumi, kurus jums liktu ievērot, bet ar kuriem jūs neviens nebūtu iepazīstinājis? Ne pārāk labi, vai ne? Intravertie ielīstu stūrītī un nogaidītu, līdz vispār uzdrošinātos ko darīt, ekstravertie tomēr mēģinātu darīt pa savam, riskējot saņemt labākajā gadījumā bārienu, sliktākajā – pērienu.
Tāpēc Ulubele vienmēr atgādina un aicina adoptētājus būt pacietīgiem un iejūtīgiem pret ģimenē ienākušajiem adoptētajiem suņiem un kaķiem. Negaidiet, lai viņi uzreiz un bez problēmām iekļautos jūsu radītajā mājas kārtībā – viņi taču to nezina! Tāpēc runājiet ar viņiem – stāstiet, parādiet, iepazīstiniet! Izstaigājiet kopā jūsu kopīgo dzīves telpu – dzīvokli, māju, dārzu – parādiet robežas, pastāstiet, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, ļaujiet viņiem arī pašiem savā nodabā izpētīt mājvietu. Iekārtojiet un ierādiet viņiem vietiņu, kur viņi var justies drošībā un netraucēti, ja tas viņiem nepieciešams. Neesiet uzbāzīgi, ļaujiet viņiem tur pabūt vienatnē un pierast. Nelieciet vannā jau pirmajā dienā un nemetieties uzreiz ķemmēt savēlušos kažoku. Ļaujiet mierīgi paēst vai arī neēst, ja pirmajās dienās ir stress un uztraukums. Neņemiet nost neizēstas bļodas vai kauliņus, pukojoties, ka laikam jau patversmes ēdiens izrādījies labāks nekā jūsu sarūpētais.
Apstākļu maiņa, pat ja tā ir uz labu, tik un tā ir uztraukums un bailes no nezināmā. Tāpat kā mums visiem. Tāpēc esiet gudri un mīloši saimnieki, bez bērnišķīga aizvainojuma vai nepacietības. Un nemetiet plinti krūmos pie pirmā negadījuma, nesaprašanās vai incidenta. Jo šis incidents var būt vienkārši aiz pārpratuma. Pierašanai vajadzīgs LAIKS, nevis komandēšana un bāršanās. Atcerieties, ka dzīvnieka adopcija nav vienreizējs pasākums – paņemt un aizvest mājās; adopcija – tas ir ilgstošs process, kurā mēs iepazīstam, pielāgojamies un pieņemam viens otru visas dzīves garumā.
Tātad par Magnētiņu – viņu adoptēja diezgan drīz pēc nonākšanas patversmē. Un tikpat drīz atveda atpakaļ ar strupu komentāru: „Viņš iekoda!”. Vai tā bija un kāpēc tā bija – nesapratās, neiepatikās? – to zina tikai tie cilvēki un Magnēts. Bet tas, ko zinām mēs Ulubelē – Magnēts ir omulīgs un draudzīgs, nesargā savu bļodiņu, priecīgs iet pie pavadas, ļauj ņemt bumbiņu no mutes, neķer rokā arī tad, ja par bumbiņu jācīnās un jāatņem, ļauj sevi ķemmēt, bužināt, pateicīgs par kārumiem. Bet tas ir tāpēc, ka mēs esam draugi, labi viens otru zinām un no visas sirds kā nu mākam, tā mīlam. Vienīgā reize, kad Magnēta ūsa brīdinoši paceļas – kad lielie voljēra suņi pārkāpj viņa privātuma robežas. Bet kā tad lai maza auguma suņuks citādi rada respektu lielo suņu vidū?
Taču Magnēts kopš tās adopcijas reizes dzīvo ar zīmogu „Viņš koda”… tāpēc potenciālie gribētāji novēršas. Un mēs, savukārt, ceram un domājam, ka tas nozīmē vien to, ka Magnētiņa īstais cilvēks vēl nav viņu ieraudzījis. Mēs viņu mīlam un zinām, ka pelnījis labas mājas un saprotošas sirdis.
Tāpēc – ja atceraties Karlsona un Brālīša zvana īpašo sistēmu – ko nozīmēja, ja trīsreiz parausta zvana auklu? „Neaizmirsti, ka pasaulē ir kāds tik skaists un gudrs, un diezgan tukls, un drosmīgs, un visādi labs, tieši tāds kā …… Magnēts”.
Bet Magnētiņš pats aizvien biežāk zvana auklu parausta tikai vienreiz. Atceraties, ko tas nozīmē?
„NĀC TŪLĪT!”
Jaukais 9 gadus vecais Rembo Sirsniņš patversmē nonāca ar audzēju uz kakla – saimnieki nebija likušies ne zinis par viņa sāpēm un vajadzībām.
Audzējs veiksmīgi izoperēts, Rembo atkopjas un atgūst veselību un arvien vairāk parāda savu mīļo dabu un maigumu.
Būs ideāls draugs arī ģimenei ar bērniem, var dzīvot gan privātamājā, gan dzīvoklī.
Kaut arī Rodžera dokumentos iegrāmatotais vecums ir 8 gadi, savā domāšanā, uzvedībā un izskatā viņš ir īsts mūsdienu hipsters.
Šķelmīgi garlaikots skatiens, zinātkāra daba. Sava ceļa gājējs ar saviem uzskatiem (≠ mainstream). Stilīgs izskatā, gaitā un uzvedībā ar mazliet “vintage” piesitienu. Viņa stils patiešām unikāls – tāda frizūra un kažoka piegriezums nav nevienam citam. Tāds dzīvesstāsts arī ne.
Rodžers nav nedz atradenis, nedz klaidonis. Vienkārši dzīve iegriezās tā, ka viņa aktīvā daba un zinātkārā dzīves uztvere nesaderēja ar labsirdīgā saimnieka iespējām. Veselības stāvokļa dēļ saimnieks nevarēja iziet ārpus sava dārza teritorijas, kas Rodžeram šķita tikai niecīgi maza daļa no tik interesantās lielās pasaules. Tāpēc Rodžers apņēmīgi mēģināja šo pasauli iepazīt pats un nesaprata, kāpēc saimnieks katru dienu pēc atgriešanās mājās viņu strostē un bar. Atkal un atkal. Tā nu uzskatu un dzīvesveida nesaderības dēļ Rodžers nonāca patversmē.
Tas gan nav mazinājis viņa patiku pret cilvēkiem un sabiedriskumu.
Iespējams, ka patversmes voljēra žoga nepārvaramie standarti mazliet iegrožojuši un apvaldījuši Rodžera vēlmi pēc nemitīgas apkārtnes izzināšanas un viņš sapratis, ko nozīmē dzīvot tikai IEKŠPUSĒ.
Pastaigās Rodžers mīl doties kopā ar aktīviem cilvēkiem – ne tādēļ, ka velk un rausta pavadu, bet tādēļ, ka mīl garus maršrutus ar samīļošanās pieturām un sarunām par ieraudzīto. Ļoti atvērts attiecībām ar visiem cilvēkiem. Kad pārvar savu formālo pusi, tad mīļuprāt gatavs spēlēm un rotaļām, bet kārumiem – vienmēr!
Vēl viena lieta, kas jāņem vērā – Rodžeram briesmīgi nepatīk citi suņi. Gribēs būt vienīgais savās mājās. Arī kaķi vismaz iesākumā nebūs draugi, bet kustīgi dzenājami objekti, kas mūk – tātad jāķer. Taču tās ir risināmas problēmas, ja vien ir apņēmība un vēlēšanās būt draugos ar viņu – Rodžeru – foršo un mazliet atturīgo hipsteru, kurš sirds dziļumos gribētu būt kādam SAVĒJAIS.
Šēra (10 gadi) ir mierīga, nosvērta un draudzīga, ļoti alkst cilvēka uzmanības. Labprāt dosies mierīgās pastaigās un uzklausīs cilvēku, noliekot savu galviņu uz cilvēka pleca. Diemžēl Šēra ir neredzīga, taču pasauli lieliski saskata ar savu sirsniņu! Viena no daudzajām labajām Šēras īpašībām ir tā, ka viņa lieliski saprotas ar bērniem. Šēras sapnis būtu dzīve privātmājā ar iespēju staigāt pa sev labi zināmu teritoriju un pasnaust uz dīvāna kopā ar saimnieku, taču neiebilstu pret dzīvi dzīvoklī, ja vien būtu lifts. Ideālajā gadījumā būtu vienīgais suns ģimenē.
Dzidriņa (3 gadi) ir smalka un maiga kaķenīte ar neparasti krāsainu kažociņu un silti rudām jeb dzintarkrāsas acīm. Ļoti droša, mīļa un komunikabla. Ļoti pieskata un vienmēr cieši samīļo savējos.
Dzidriņa pati pārdzīvojusi nopietnas veselības problēmas, tāpēc labi saprot, cik ļoti svarīga ir pareiza diēta un laba veselība, ko saviem saimniekiem palīdzēs uzturēt ar stiprinošām ikdienas mīļuma piedevām katram nepieciešamajā daudzumā. Viņas veselība jāpieskata regulāri. Ideāli dzīves apstākļi būtu privātmājā ar iespēju iziet pagalmā.
“Paskat, tas nu gan ir skaistulis!”,- potenciālie adoptētāji pieliek soli, lai ātrāk nonāktu pie voljēra, kurā cauri daudziem citiem žogiem un suņiem pamanījuši kādu koši rudu krāšņu kažoku un staltu augumu. Te nu viņš ir – mūsu Argo Ezis. Ļoti skaists, efektīgs un pašpārliecināts. Caur žogu sasveicinoties un iepazīstoties ir sajūta, ka tieši Argo Ezis ir tas, kurš sajūt – būs viņa cilvēks vai nē. Viņš nekad nebūs tikai smuks plīša lācītis pie kamīna vai privātmājas lieveņa krāšņā rota.
Argo 9 gadus garās dzīves pieredze nav nekāda saldā – cilvēki viņu mīlējuši un pametuši, tad atkal solījušies mīlēt. Un atkal pametuši. No rokas rokā. Ko gan lai viņš domā par cilvēku sugu? Tāpēc viņš ir tas, par kuru saka – suns ar raksturu. Saprotiet pareizi – ar raksturu, nevis agresiju. Viņš vairs nav gatavs uzticēties tāpat vien uzreiz – mīlēt un solīt uzticību līdz mūža galam. Dzīve iemācījusi piesardzību un neticību brīnumiem. Bet nav iznīcinājusi cerību un vēlmi būt piederīgam. Tāpēc Argo rūpīgi izvēlas cilvēkus, kuriem doties līdzi pastaigā un jo vairāk tos, kuriem braukt līdzi uz mājām.
Tas noteikti nenotiks pirmajā satikšanās reizē – to zina gan Argo, gan mēs. Iepazīšanās – pastaigas – pastaigas – pastaigas – iedraudzēšanās – uzticēšanās – draudzība – pieķeršanās – piederības sajūta – mīlestība uz mūžu. Apmēram tā varētu izskatīties īsais apraksts par Argo Eža mājupceļu. Viņš noteikti gatavs piekopt šo taktiku, bet kurš būs tas, kurš pa ceļu ies viņam pretī?
Argo saimniekam jābūt stiprai personībai ar pieredzi lielu suņu skološanā, ar izpratni par to, nozīmē nodota mīlestība, kādas rētas atstāj nodevība un cik svarīgs ir kopā pavadītais laiks. Jo Argo ļoti gaida cilvēku, kuram būs LAIKS būt kopā. Ar neviltotu mīlestību pret lielo, rudo suņu opi, kuram ir daudz spēka, savs viedoklis, ilgas pēc savām mājām un atmiņas par reiz piedzīvotu mīlestību.
Atstāts savā nodabā bez cilvēka sabiedrības, viņš izdomā laika kavēkļus, atbilstošus savam spēkam, radošumam un enerģijai – tie ne vienmēr patīk cilvēkiem, kuri, piemēram, pedantiski kopj savu mauriņu. Argo Ezis noteikti varētu piedalīties golfa laukumu izveidošanā, jo garlaicības dēļ pašmācības ceļā apguvis golfa laukuma reljefa dizainu – ar visām 18 bedrītēm, smilšu bunkuriem un putting range – tas viss koncentrētā veidā pārdesmit kvadrātmetru lielajā Argo Eža voljērā. Un tas viss tāpēc, ka nav sava cilvēka blakus. Tāpēc, ka nejūtas vajadzīgs.
Argo Ezis noteikti pelnījis vēl vienu iespēju dzīvē – ar cilvēku, kurš viņu nepaņems “pa ceļam”, “uz laiku”, dēļ smukuma vai aiz žēluma. Aiz sava golfa laukuma pakalniem un smilšu bunkuriem viņš sapņo par īsti stipru un sirdsgudru cilvēku-draugu, kam beidzot ielikt klēpī lielo, smago un pārdomu pilno galvu un justies mājās.
“Kamēr tu šo spēli spēlē,
kamēr tu šo dzīvi spēlē…”
BUMBIŅREKSIS savu spēli viens pats patversmē spēlē jau deviņus gadus. Visi nez kāpēc pagājuši garām šim sportiskajam, aktīvajam suņupuikam ar stāvajām ausīm, uzmanīgo skatienu un skaisto krēmkrāsas kažoku. Neviens nav nav kļuvis par viņa spēles partneri.
Šo gadu laikā Bumbiņreksis iemācījies būt pašpietiekams un pašnodarbināts. Bumbiņa ir viņa lielā kaislība un laika kavēklis, viņš uzmanību sev nepiesaista ar žēlošanos vai skumju skatienu, bet ar aicinājumu uz spēli, kurai pats gatavs ik mirkli.
Gar voljēra iekšmalu kārtīgi saliktas bumbiņas, dažas izstumtas pa žoga spraugām uz celiņa cerībā, ka garāmejošie nepaslinkos, paņems un pametīs gaidās sastingušajam Bumbiņreksim. Tas nenotiek tik bieži kā suņupuikam gribētos, tāpēc Bumbiņreksis pieticīgi sapratis, ka galvenais spēles partneris ir pats sev – ar ķepu stipri spiežot tenisa bumbiņu pret zemi, tā izsprūk caur nagiem un atlec gana augstu, lai būtu interesanti noķert.
Tā paiet viņa dienas, spēlējot vientulībā un cerot uz partneri vai pat veselu komandu. Uz radniecīgu dvēseli, kas novērtē un saprot spēlētāja garu un azartu. Kam prieku rada saspēle.
Bumbiņreksim ļoti piestāvētu māja ar plašu teritoriju, kuru viņš labprāt arī pieskatītu un sargātu, saimnieki, kuri ne tikai spēlētu ar viņu bumbu, bet arī parunātos un nodarbinātu mājas solī, jo savos desmit gados Bumbiņreksis ir pašā spēku plaukumā – aktīvs, kārtīgs un vērīgs. Vienīgi viņš nebūtu piemērtots ģimenei ar maziem bērniem, jo bumbiņspēlē reizēm mēdz pielietot spēka paņēmienus un cīņas karstumā negribot var nogāzt kādu mazāku no kājām.
Varbūt pēc deviņiem vientuļnieka gadiem tomēr piepildīsies viņa cerība?
“Kāda, draugs, ir tava daļa
te, zem saules šīs?”