Cilvēki mēdz labprāt sevi dēvēt jeb “kvalificēties” par suņu un kaķu cilvēkiem – droši vien atkarībā no lielākajām simpātijām vai vājībām. Bet ir arī tādi, kam nevar piemērot nevienu statusu, jo viņi kļuvuši par universāliem “ķepu cilvēkiem”. Saprotas ar visiem. Tāda U komandā ir arī Monta un droši vien tāpēc viņas mājās ir gan kaķis, gan suns. Varbūt drīz vēl kāds četrkājainais?
Montas stāsts:
Mika. Pirms 3 gadiem aukstā ziemas vakarā, nākot mājās, uz ielas man un meitai Elīzai sāka sekot kaķis. Ņaudēdams un bļaudams, tas tieši mums sekoja pāris kvartālus, nepievērsdams uzmanību citiem garām gājējiem. Nonākot līdz mājām, sapratu, ka aukstumā ārā kaķi neatstāšu un paņēmu viņu siltumā. Pat mazākā doma kaķi paturēt sev tai brīdī nebija. Pabarota, apmīļota, un sasildījusies, nākamajā dienā kaķene nonāca Ulubelē.
Pēc pāris dienām, aizbraucot uz Ulubeli, ieraudzīju šo kaķenīti (nu jau sauksim par Miku), kura aiz bailēm no apstākļu maiņas uzvedās kā mežonis. 
Nedomājot, tajā pašā vakarā paņēmu Miku pie sevis uz “pagaidu mājām”
. Tā nu jau 3 gadus Miksis (tā mēs saucam viņu mājās) dzīvo pie mums 
Kaķene ar raksturiņu, ko no sākuma neizrādīja – tomēr patiesībā mīļa, uzmanību griboša (tikai tad,kad pati grib
) – vīzdegunīga mājas karaliene. 
ČERIJA. Pirms diviem gadiem Ulubelē nonāca vienu gadu jauna melna suņu meitene ar dzintara krāsas acīm. 
Atvesta no Bolderājas dārziņu teritorijas, kur tika turēta īsā ķēdē pie būdas (ja tā to var nosaukt) – būdai bija tikai divas sienas. 
Sen jau biju izlēmusi, ka vēlos adoptēt suni, bet neviens tā īsti nebija “iekritīs acīs un sirdī”. Patversmē gandrīz katru dienu gāju ar Čeriju pastaigās. Iemīlējos. Pirmkārt, uzrunāja tās “dzintara krāsas acis”
Otrkārt, viņas rotaļīgums! Čerija bija kā kucēns liela suņa ķermenī 
– viņa īsti nezināja kā spēlēties, kā izturēties kad bužina,pakasa vai samīļo – neko nezināja par attiecībām ar cilvēku 
Sapratu, ka man ir vajadzīgs īsts draugs un ģimenes loceklis – tāds, kurš sadzīvos ar bērnu un kaķi.
Un tā nu Čerija pirms diviem gadiem oktobrī devās pie mums uz mājām. 
Sākumā bija liels stress gan man, gan viņai. Visvairāk biedēja tas, kā ķēdes suns spēs iejusties dzīvoklī un mūsu saspringtajā ikdienas ritmā…
Pirmo nedēļu Čerija braukāja man līdzi no rītiem uz darbu un vakarā atpakaļ mājās. Viņa lēnām sāka aprast ar vidi, ar mūsu klātbūtni, ar to, ka bļodiņa vienmēr būs pilna un nav jāapēd viss sekundes laikā. Čerija pierada arī pie tā, ka mājās saimniece un karaliene ir Mika (tā ir joprojām)
Kādu laiku Mika nevarēja pierast/nemācēja gulēt uz mīkstas virsmas – gulēja uz plikas grīdas. Bet pie labas dzīves pierod – ar laiku saprata, cik forši gulēt gultā 
Jau pēc nedēļas Čerija ar Miku palika vienas, kamēr mēs, “divkājainie” bijām ikdienas gaitās. Mjā, sākums bija grūts mums. 
Parādījās Čerijas nedarbi (manuprāt, protests pret palikšanu mājās)… Sadīrāts dīvāns, sagrauzti apavi, nogaršotas čības, bērnu mantas un viss, kas bija viņas deguna augstumā 
.
Bet ar laiku mēs visu kopā izrunājot, sarunājām – tā vairs nedrīkst!Pēc laika Čerija saprata, mūsu ģimene ir kopā uz visiem laikiem un tagad jau nedarbi aizmirsti un viņa izbauda būt ar mums un mēs ar viņu.
Čerija dievina kopīgus izbraukumus, īpaši uz jūru 
. Bija pat diezgan apmierināta ar gulēšanu teltī kopā ar mums un visvairāk patīk izskrieties kopā ar vēl kādu suņu draugu 
Bez viņas mūsu mājas vairs nevaru iedomāties, jo viņa ir mājas nemiera gars… Viņai ļoti patīk runāties (to var redzēt video). Ledusskapi mājās bez viņas asistēšanas atvērt principā ir neiespējami! Kaut arī Čerijai jau vairāk kā trīs gadi, viņa joprojām brīžiem uzvedās kā kucēns 
Mans Jaunā gada sapnis – Mājas Dingo!
Viņš ir liels, stiprs, skaists un nopietns suns. Savējiem ir un būs mīļš, gudrs un bezgala uzticīgs 
Dingo ir suns ar kuru jāiepazīstas, jāsadraudzējas un jāatrod kopīga valoda. Jārēķinās, ka iepazīšanās prasīs laiku un pacietību, kura līdz šim cilvēkiem ir pietrūkusi.
Savējos viņš ir gatavs aizsargāt kā īsts miesassargs jebkurā dzīves situācijā, tādēļ nepieciešams saimnieks, kuram ir pieredze ar suņiem. Dingo zina komandas, bet saimniekam jārēķinās, ka vajadzēs nodarbības ar kinologu, lai saimnieks iemācītos sadarboties ar Dingo un likt lietā viņa aso prātu. Ja Dingo netiks nodarbināts, viņš noteikti izdomās, kur likt savu enerģiju un apķērīgo prātu un esam diezgan pārliecināti, ka saimnieks nebūs par suņa izdomāto sajūsmā. Saimniekam jābūt gatavam aktīvām pastaigām katru dienu un dažādām nodarbībām ar suni, jo Dingo ļoti patīk mācīties visu ko jaunu. Ar īsto saimnieku Dingo būs superkomanda
Dingo nederēs ģimenē ar maziem bērniem. Viņš labāk jutīsies kā vienīgais suns un draugs ģimenē. Dingo vislabāk jutīsies dzīvojot privātmājā ar iespēju iet arī iekšā, bet vēlreiz vēlamies uzsvērt- Dingo nepieciešamas regulāras pastaigas un nodarbības ar saimnieku!
