Pirms nedaudz vairāk kā gada kādā lietainā rudens vakarā Mežaparkā uz ielas tika atrasta maza mīlīga kaķmeitiņa, kuru acīmredzami kāds bija izmetis uz ielas, jo viņa smaržoja pēc mājām un izmisīgi skrēja pakaļ cilvēkiem un skaļi mjaudot pieprasīja uzmanību. Tajā brīdī nebijām plānojuši sniegt mājas kaķim, tādēļ mazulīte tikai nodota patversmes Ulubele aprūpē.
Tomēr skaistā kaķene bija ieķepojusi visu ģimenes locekļu sirdīs jau pa vienu vakaru, tādēļ tika lemts, ka, gadījumā ja neatradīsies iepriekšējais saimnieks, mazulīte kļūs par mūsu ģimenes locekli. Teikšu atklāti, šī bija reize, kad ļoti cerēju, ka saimnieks neatradīsies.
Man kā suņu cilvēkam, kaķi vienmēr ir likušies ļoti pašpietiekami un nepakļāvīgi radījumi, ja tā var izteikties. Bet Mia ir suņveidīgs kaķis – viņa nes atpakaļ aizmestas bumbas un mantiņas, skrien pretī pie durvīm un seko ģimenes locekļiem pa pēdām.
Ģimenē vairākkārt esam runājuši, ka Mia ir kā radīta mums – viņa mīl mierīgi gulēt blakus omītei, nodoties bezgalīgām rotaļām ar bērniem – pati lec leļļu ratos un gaida, kad viņu vizinās. Ikreiz, kad atnākam no veikala, Mia mīl pārbaudīt maisiņu saturu.
Bet Mia nav mūsu ģimenes vienīgais mājdzīvnieks. Vēl mums ir 2 akvāriji, kurus Mia mīl “hipnotizēt”. Vienā no akvārijiem dzīvo pirms 2 gadiem Ulubelē adoptētie akselotli.
Skaistie ūdens iemītnieki Ulubelē bija nonākuši no dzīvokļa, kur nelabvēlīgos apstākļos dzīvoja truši, papagaiļi un akvārija iemītnieki. Mūsu pirmā satikšanās reize bija, kad atbraucu pakonsultēt par akvārija iemītnieku turēšanas apstākļiem un uzreiz sapratu, ka vēlos sniegt akselotliem mājas. Pagāja 2 gari mēneši, kamēr tika lemts par dzīvnieku konfiskāciju īpašniekiem un varēju vest mājās abus skaistuļus, kurus mana vecākā meita jau bija nokristījusi par Elīzu un Helimonu.
Nobeigumā – esmu pārliecināta, ka mūsu ģimeni un mūsu mīluļus no mākoņa maliņas sargā suņu dāma Bella, kura arī bija nākusi no Ulubeles.
Mans Ziemassvētku sapnis un vēlēšanās: Lai Mājas būtu Ulubeles ŠĒRAI 
10 gadus vecā Šēra ir īsts suns kompanjons! Jā, viņa ir neredzīga. Taču labprāt dodas lēnīgās pastaigās un priecājas, ja tās ir garas un piepildītas ar sarunām. Mierīga, jauka, laipna un uzmanības pilna.
Kaut Šēra ir seniore, viņa ļoti mīl pastaigas. Mums jāatceras, ka Šēras acis ir cilvēks, jo Šēriņa ir neredzīga – viņa pasauli saskata tikai ar sirdi.
Šērai ir perfektas prasmes iet pavadā to nevelkot. Viens gan jāatzīst – Šēras dzīves pieredze mācījusi kļūt par egoisti, jo ļoti vēlēsies mājās būt vienīgais suns. Citus suņus necieš. Taču bezgala mīl bērnus un cilvēkus vispār. Mājas mīļuma iemiesojums
Ieskaties – iemīlies- ved viņu Mājās! 
