Ludmila un Eduards – pāris, kas kļuva par Ulubeles brīvprātīgajiem pirms vairāk nekā 5 gadiem. Visu dzīvi raduši komunicēt ar stipra rakstura un liela auguma suņiem, arī Ulubelē viņu prioritāte ir iedraudzēšanās ar “lielajiem”. Tā soli pa solim viņi kļūst par vislabākajiem draugiem daudziem “lielajiem un dusmīgajiem”, kuri citiem iedveš respektu.
Ludmila un Eduards nav pārdroši vai pārgalvīgi, bet viņu miers un pārliecība pārņem arī suņu satrauktos prātus un nomierina “lecīgos”. Kaut kā viņi saprotas pavisam dabiski, bez stresa un ātri kļūst par labiem draugiem. Iedzimts talants un vienlaikus dzīves pieredzes uzlādētas spējas, par ko esam ļoti pateicīgi.
Arī viņu ģimenē adoptētie suņi ir lielie un nopietnie – tādi, par kuru likteni neviens cits, iespējams, atbildību un rūpes neuzņemtos. Bella – balta, cēla alabaju kucīte, kas Ulubelē nonāca izģindusi, nomocīta, ar smagām veselības problēmām. Dakteri cerības nedeva. Džefersons – nobriedis suņupuika – liels, skaists, pēc skata pat kādai šķirnei tuvu stāvošs. Dzīvojis nelabvēlīgā ģimenē, kas viņa nestabilās psihes stāvokli diemžēl padarījis vēl nestabilāku.
Tāds tas ir – ir pavisam kautrīgi pieticīgs Ludmilas un Eduarda izstāstītais adopcijas stāsts. Mēs U komandā zinām, cik lielu darbu un mīlestību viņi ielikuši šo abu mīluļu dzīvē. Lai sajustos labi, laimīgi, vajadzīgi.
Lai būtu pa īstam savā Ģimenē, kas izlabo un dzēš visas iepriekšējās dzīves likteņa kļūdas un netaisnības. 
Bellasun Džefersons – Ludmilas un Eduarda adopcijas stāsts.
Tas sākas 2017.gada aprīlī, kad kopā ar viņiem mājās aizbrauca lielā baltā Ulubeles Bella:
“Adopcijas pretendentu konkurss, ja tā var izteikties, bija ļoti īss: Jā, Rokijs ir jauns, skaists puisis. Jā, Kleo – liela īru vilkam līdzīga skaistule.Taču viņi ir jauni, bet mēs abi – vairs ne tik jauni. Svarīgākais – jāapzinās, ka nedrīkstam pieļaut liketnīgas kļūdas ar patversmes dzīvniekiem. Saimniekam nav tiesības pieļaut, ka dzīvnieks otrreiz nokļūst patversmē.
Kad patversmē nonāca Bella (tā mēs viņu vēlāk nosaucām) un ieskatījāmies viņas acīs, lēmums tika pieņemts gandrīz uzreiz. Viņas acīs – lūgums, izmisums, sāpes… Bet mums – sajūta, ka jādod viņai iespēja izkļūt no visa tā.
Bella – pieaugusi, apmēram 10 gadus veca alabaju kucīte, nonākot Ulubelē no Kalna ielas, svēra tikai 27 kg. Kad pāris mēnešus vēlāk vedām viņu mājās, bija jau 43kg!
Pastaigās bija jāiet ļoti uzmanīgi, jo Bellas kājas īsti neklausīja. Zaram uz taciņas bija vai nu jāapiet apkārt, vai jāizlien pa apakšu.
Mājās Bellu jau gaidīja suņu meitenes Ravšana un Džeina un pulciņš kaķu. Aklimatizācija un socializācija notika pamazām, lēni… jo Bella visur gribēja ieviest savu kārtību. Taču pamazām visi “pierīvējās” un viņa sapratās gan ar mūsu kaukāzieti, gan ar mūsu krancīti, gan kaķiem.
Diemžēl jau uzreiz bija skaidrs, ja Bellai ir smagas sirds problēmas – pēc sonogrāfijas izmeklējuma vets Bellai prognozēja ne vairāk kā 6 mēnešus…
Ar tabletēm un rūpīgu kopšanu Bella bija ar mums vēl divarpus gadus… tomēr joprojām iekšā domas grauž ka tārpi – varbūt varējām vēl kaut ko darīt? Varbūt varējām vēl ilgāk?
Ek…grūti rakstīt… Bet mūsmājās esam pateicīgi Bellai par to, ka padarīja mūs labākus, ka vienkārši bija kopā ar mums…
Dīvaini, bet daži indivīdi – atsevišķi cilvēku tipāži daudz stiprāk pieķeras citai dzīvai radībai nekā līdzcilvēkiem…
Džefersons. Daudzi brīvprātīgie atceras skaistuli Džefersonu Ulubelē. 7 gadus vecais suns te nonāca no nelabvēlīgas ģimenes ar neskaidru pagātnes bagāžu un dīvainu raksturojumu. Patversmē uzvedās priekšzīmīgi un nekas neliecināja par uzvedības īpatnībām. Taču pēc otrās atgriešanās no adopcijas bija skaidrs, ka mājas apstākļos viņam parādās neprognozējama uzvedība.
Ludmila Džefersonu iemīlēja no pirmā skatiena, bet tobrīd nevarēja vest mājās. Taču kad viņu otrreiz atveda atpakaļ uz patversmi, sāka pierunāt Eduardu…
Mājās Džefersons brauca 2020.gada aprīlī un tur priekšā jau bija kaukāziete Ravšana un bariņš no ielas pieņemto kaķu, kuri labprāt un bez pretenzijām pieņēma lielo, lecīgo Džefersonu.Džefersona sākums mājās bija grūts. Vienmēr izsalcis, zaga ēdienu, iznīcināja daudzas lietas, pat mašīnas pulti nepažēloja. Izrādījās, ka agresija izpaudās tieši ēdiena dēļ. Tomēr pamazām, pamazām mums izdevās vienam otru saprast – produktus un ēdienu Džefs vairs nezog, labprātīgi atdod savas mantiņas un visvairāk mīl komandu “iedod buču! “ Mīlestība dara brīnumus.
Mums ir liela ģimene, mēs visus ļoti mīlam – viņi mums ir paši labākie. Tāpēc tik ļoti gribas, lai visiem patversmes dzīvniekiem atrodas vislabākie saimnieki. Īpaši grūti ir jaunajiem suņiem – tādiem kā Filips un Druška. Savos nepilnos 2 gados viņi jau zina, kas ir nodevība un ļoti cer kļūt mīlēti savā ģimenē.
Tāpēc mūsu lielās ģimenes lielā vēlēšanās – lai pēc iespējas ātrāk Mājās dodas Filips un Druška!
FILIPS ir 2 gadus vecs suņu puika, bet jau paspējis piedzīvot dramatisku nodevību. Mums nezināmu iemeslu dēļ tika piesiets un atstāts pie koka netālu no Bolderājas kapiem. Kādēļ? Tas lai paliek uz Filipa bijušo saimnieku sirdsapziņas. Šķiet, ka Filips ar to jau ir samierinājies un gatavs jaunai dzīvei. Bet pēc tādas nodevības paliek rētas… Puika raksturā ir gana nosvērts, taču svešiem neuzticas. Vajadzīgs laiks, lai pieņemtu jaunus cilvēkus.
Filips ir ne tikai vērīgs sargs un enerģisks kompanjons, bet arī apķērīgs un gudrs skolnieks! – ātri apgūst visu jauno un lieliski prot pamatkomandas! Filips labi jutīsies gan dzīvoklī, gan privātmājā (vēlams gan ne trokšņainā pilsētas rajonā). Ar nosacījumu, ka kopā ar saimnieku būs ikdienas sportiņš un aktīvs dzīvesveids. Ar citiem suņiem satiek labi.
Cilvēki, kuri sniegs savas mājas un mīlestību Filipam, iegūs super uzticamu, apķērīgu un gudru draugu, kurš no visas sirds centīsies pielāgoties saviem cilvēkiem!
DRUŠKA (1,5 gadi) – Gracioza, burvīga, jautra un enerģijas pilna suņu meitene, kura gatava mācīties un apgūt visas dzīves gudrības. Patversmē labi iemācījusies iet pie pavadas un uzklausīt cilvēku. Mācēs arī pieskatīt savu māju, taču vairāk par visu priecāsies būt kopā ar saimnieku un kļūt par viņa kompanjoni aktīvās ikdienas gaitās un saprast, kā izrādīt maigumu un pieķeršanos. Labi atrod kopīgu valodu ar suņu puikām un draudzīga ar cilvēkiem, bet viņas enerģiskā daba un jaunība grib izpausties nemitīgā rosībā, skrējienā un spēlēs – tas jāņem vērā! Gaida saimnieku ar līdzīgu dzīves uztveri, temperamentu un izpratni par skološanās nozīmi.
