Tie, kas seko Ulubeles dzīvei, noteikti atceras “bobteilu sāgu”, kas patversmē turpinājās veselus 9 mēnešus. Tā sākās 2018.gada vasaras beigās un atrisinājumu rada tikai 2019.gada maijā, kad mīļie, draudzīgie, bet tik daudz cietušie kaķi beidzot varēja doties uz jaunām mājām.
Īsā vēsture: 2018.gada augustā no Jaunciema dārziņiem Ulubelē tika nogādāti 44 Kuriļu bobteila šķirnei līdzīgi kaķi. Pēc policijas informācijas apsekotajā dārziņu teritorijā tika atrasti veci ūdeļu būri, pārsegti ar polietilēta plēvēm, pilni ar kaķiem. 4-5-6 kaķi vai mamma ar kaķēniem katrā būrī. Bez pārtikas, bez svaiga ūdens. Gaisa temperatūra tās karstās vasaras augustā gandrīz visu laiku pieturējās virs +30. Tātad – būris kā siltumnīca tiešos saules staros neatkarīgi no laika apstākļiem. Policija pieņēma lēmumu kaķus nogādāt Ulubelē.
Tas bija liels izaicinājums mums, jo vienā dienā uzņemt un atbilstoši iekārtot 44 (!) kaķus nav joks. Katram vietiņa un aprūpe tika atrasta, tāpat arī veterinārā palīdzība un socializācija.
Savukārt, bijušajai “īpašniecei” netrūka nekaunības 3x pārsūdzēt tiesas spriedumu un par spīti baisajiem dzīvnieku turēšanas un pavairošanas apstākļiem, pastāvēt uz savām svētajām īpašumtiesībām, tā velkot lietu garumā veselus 9 mēnešus… Jā, jo kaķēni, kuri tika uzdoti par tīru Kuriļu bobteila šķirni un mājas apstākļos lutinātiem kaķiem, tika pārdoti par 700 EUR.
2019.gada maijā beidzot viņi varēja doties uz jaunām mājām un visi arī mājas atraduši – tādas, kur viņus novērtē kā personības un vispirmām kārtām kā dzīvas, jūtošas būtnes, kas pelnījušas laimīgu un piepildītu dzīvi ģimenē. Kā īstus ģimenes mīluļus un draugus. Paldies visiem adoptētājiem par uzticēšanos un sniegto mīlestību!
Šeit stāsts par 2 adoptētajiem kaķiem – Monu un Bubi, kuri aizbrauca uz mājām abi kopā pie Ingas un Ilgvara uz Cēsīm. 
Ingas un Ilgvara mīļā kaķenīte Stella bija devusies pār varavīksnes tiltu un viņi ilgi nevarēja tikt pāri bēdām, līdz internetā ieraudzīja stāstu par Ulubelē nonākušajiem 44 kaķīšiem, kas turēti šausminošos apstākļos. Ieskatījās un iemīlējās. Bija gatavi gaidīt, cik ilgi vien epopeja ar “saimnieces” pārsūdzībām turpināsies.
Par savu vēlēšanos vest mājās 2 kaķubērnus klusībā pastāstīja Stelliņai un saņēma viņas svētību.
Sākums bija izaicinājumu pilns. Katra diena ar pārsteigumiem. Kā Inga teica – “Viņi taču neko nezin no īstas mājas dzīves! 
”. Soli pa solim – no slēptuves uz īsu satikšanos; no satikšanās uz paijāšanu; no paijāšanas uz ķemmēšanos. No dīvāna apakšas uz dīvāna augšu!Tagad jau sen dzīve iegājusi sliedēs un visa ģimene bauda viens otra klātbūtni, mīļumu un katras dienas mazo svētku sajūtu.
Tik liels prieks, ka Bubīša un Monas dzīvesstāsts turpinās mīļā un gādīgā ģimenē, nevis nežēlīgu bezjūtīgu pavairotāju atkarībā briesmīgos apstākļos, kurus diemžēl neuzrauga un nekontrolē neviens dienests. Šo nabaga dzīvnieku pēcnācējus pārdod par dārgu naudu, nestāstot, kādos apstākļos dzimuši un arī neinteresējoties, kādos apstākļos turpmāk dzīvos. Diemžēl tā notiek joprojām – cilvēki, pērkot it kā šķirnes kucēnu vai kaķēnu kaut kur “neitrālā teritorijā” uz samta spilventiņa atvestu, pat neiedomājas, no kādas elles viņi nākuši un kādā bezcerībā turpina eksistēt viņu mamma, akli ticot pavairotāju stāstiem par “tīru šķirni”, “ģimenes mīluļiem” un “labu veselības stāvokli”. Tāpēc vispirms noskaidrojiet patiesos dzīvnieku turēšanas apstākļus! Neesiet naivi un neticiet skaistiem vārdiem.
Šādi pavairotāji nemīl dzīvniekus, viņiem tie ir tikai ražošanas līdzekļi, kurus bez sirdsapziņas pārmetumiem izmet, kad tie vairs nespēj pildīt savas funkcijas.
Paldies Ingai un Ilgvaram, paldies visiem šo izglābto kaķu adoptētājiem – jūs viņiem uzdāvinājāt dzīvi, par kuru vecos ūdeļu būros dzīvojošie kaķi nemaz nenojauta! Paldies!
Bet mēs vienmēr priecīgi saņemt Ulubeles iemītnieku dzīvesstāstus – gaidīsim!
46 Kuriļu bobteili – kaķi ar suņa dvēseli – beidzot gatavi sastapt savu Cilvēku!
