„Tik skaists, varen gudrs un diezgan tukls, un drosmīgs, un visādi labs, vīrs pašos spēka gados”- tā par sevi teicis Karlsons, kas dzīvo uz jumta. Un tā par sevi saka Magnēts, kas dzīvo Ulubelē. Ja mazliet sīkāk, tad Magnēts ir maza auguma, nedaudz korpulents 7 gadus vecs suņuks ar skaisti lokainu kažoku un siltu brūno acu skatienu.
Enerģisks, rotaļīgs, labi sadzīvo ar citiem suņiem, cienīgi un labi māk iet pa pavadas, pastaigās labi izturas pret bērniem. Magnēts, saprotams, priecātos par Bokas jaunkundzes svaigajām kanēļmaizītēm, bet daudz labāk viņam noderētu rosīga un fiziskas aktivitātes pilna ikdiena, garas pastaigas un azartisks rotaļu biedrs bumbiņspēlē – pašreiz zvilnēšana uz opīšmājas nojumes dīvāniņa tikai audzē lieku „riepu” un velk nostalģiskās pārdomās. Jo Magnēts Ulubelē mīt jau trešo gadu.
Jūs jautāsiet, kāpēc tāds smuks „īstā” izmēra suns jau sen nav adoptēts? Atbilde prasa mazu atkāpi.
Mīļie cilvēki, kā jūs justos, ja jūs aizvestu uz svešu vietu, kur valda sava iedibināta kārtība un noteikumi, kurus jums liktu ievērot, bet ar kuriem jūs neviens nebūtu iepazīstinājis? Ne pārāk labi, vai ne? Intravertie ielīstu stūrītī un nogaidītu, līdz vispār uzdrošinātos ko darīt, ekstravertie tomēr mēģinātu darīt pa savam, riskējot saņemt labākajā gadījumā bārienu, sliktākajā – pērienu.
Tāpēc Ulubele vienmēr atgādina un aicina adoptētājus būt pacietīgiem un iejūtīgiem pret ģimenē ienākušajiem adoptētajiem suņiem un kaķiem. Negaidiet, lai viņi uzreiz un bez problēmām iekļautos jūsu radītajā mājas kārtībā – viņi taču to nezina! Tāpēc runājiet ar viņiem – stāstiet, parādiet, iepazīstiniet! Izstaigājiet kopā jūsu kopīgo dzīves telpu – dzīvokli, māju, dārzu – parādiet robežas, pastāstiet, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, ļaujiet viņiem arī pašiem savā nodabā izpētīt mājvietu. Iekārtojiet un ierādiet viņiem vietiņu, kur viņi var justies drošībā un netraucēti, ja tas viņiem nepieciešams. Neesiet uzbāzīgi, ļaujiet viņiem tur pabūt vienatnē un pierast. Nelieciet vannā jau pirmajā dienā un nemetieties uzreiz ķemmēt savēlušos kažoku. Ļaujiet mierīgi paēst vai arī neēst, ja pirmajās dienās ir stress un uztraukums. Neņemiet nost neizēstas bļodas vai kauliņus, pukojoties, ka laikam jau patversmes ēdiens izrādījies labāks nekā jūsu sarūpētais.
Apstākļu maiņa, pat ja tā ir uz labu, tik un tā ir uztraukums un bailes no nezināmā. Tāpat kā mums visiem. Tāpēc esiet gudri un mīloši saimnieki, bez bērnišķīga aizvainojuma vai nepacietības. Un nemetiet plinti krūmos pie pirmā negadījuma, nesaprašanās vai incidenta. Jo šis incidents var būt vienkārši aiz pārpratuma. Pierašanai vajadzīgs LAIKS, nevis komandēšana un bāršanās. Atcerieties, ka dzīvnieka adopcija nav vienreizējs pasākums – paņemt un aizvest mājās; adopcija – tas ir ilgstošs process, kurā mēs iepazīstam, pielāgojamies un pieņemam viens otru visas dzīves garumā.
Tātad par Magnētiņu – viņu adoptēja diezgan drīz pēc nonākšanas patversmē. Un tikpat drīz atveda atpakaļ ar strupu komentāru: „Viņš iekoda!”. Vai tā bija un kāpēc tā bija – nesapratās, neiepatikās? – to zina tikai tie cilvēki un Magnēts. Bet tas, ko zinām mēs Ulubelē – Magnēts ir omulīgs un draudzīgs, nesargā savu bļodiņu, priecīgs iet pie pavadas, ļauj ņemt bumbiņu no mutes, neķer rokā arī tad, ja par bumbiņu jācīnās un jāatņem, ļauj sevi ķemmēt, bužināt, pateicīgs par kārumiem. Bet tas ir tāpēc, ka mēs esam draugi, labi viens otru zinām un no visas sirds kā nu mākam, tā mīlam. Vienīgā reize, kad Magnēta ūsa brīdinoši paceļas – kad lielie voljēra suņi pārkāpj viņa privātuma robežas. Bet kā tad lai maza auguma suņuks citādi rada respektu lielo suņu vidū?
Taču Magnēts kopš tās adopcijas reizes dzīvo ar zīmogu „Viņš koda”… tāpēc potenciālie gribētāji novēršas. Un mēs, savukārt, ceram un domājam, ka tas nozīmē vien to, ka Magnētiņa īstais cilvēks vēl nav viņu ieraudzījis. Mēs viņu mīlam un zinām, ka pelnījis labas mājas un saprotošas sirdis.
Tāpēc – ja atceraties Karlsona un Brālīša zvana īpašo sistēmu – ko nozīmēja, ja trīsreiz parausta zvana auklu? „Neaizmirsti, ka pasaulē ir kāds tik skaists un gudrs, un diezgan tukls, un drosmīgs, un visādi labs, tieši tāds kā …… Magnēts”.
Bet Magnētiņš pats aizvien biežāk zvana auklu parausta tikai vienreiz. Atceraties, ko tas nozīmē?
„NĀC TŪLĪT!”
http://www.dzivniekupolicija.lv/lv/mekle-majas/ulubele-mekle-majas-suns-17947
