Ulubele

2009.gada 17.septembrī Saeima pieņēma grozījumus „Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas turpmāk atļaus lauksaimniecības dzīvniekus nogalināt izmantojot dažādu reliģisko kopienu rituālās kaušanas metodes. Nelielam vairākumam atbalstot šo likumprojektu, deputāti tomēr pieļāva, ka steidzamības kārtā šaura komersantu loka interesēs, tiek upurētas Latvijā pastāvošās tradīcijas un ētikas normas.

Pret šādu barbarisku un arhaisku tradīciju ieviešanu balsoja 40 Saeimas deputāti:
Valērijs Agešins SC
Solvita Āboltiņa JL
Ainars Baštiks LPP/LC
Valērijs Buhvalovs PCTVL
Vladimirs Buzajevs PCTVL
Boriss Cilevičs SC
Ilma Čepāne PS
Oļegs Deņisovs SC
Juris Dobelis TB/LNNK
Ina Druviete PS
Guntis Jānis Eniņš ZZS
Inta Feldmane LPP/LC
Sergejs Fjodorovs SC
Aleksandrs Golubovs SC
Māris Grīnblats TB/LNNK
Pēteris Hanka ZZS
Nikolajs Kabanovs SC
Oskars Kastēns LPP/LC
Andrejs Klementjevs SC
Janīna Kursīte-Pakule PS
Gunārs Laicāns PS
Visvaldis Lācis
Liene Liepiņa JL
Ingmārs Līdaka ZZS
Anatolijs Mackevičs LPP/LC
Miroslavs Mitrofanovs PCTVL
Vitālijs Orlovs SC
Igors Pimenovs SC
Jakovs Pliners PCTVL
Dzintars Rasnačs TB/LNNK
Ivans Ribakovs SC
Inguna Rībena JL
Anna Seile PS
Kārlis Šadurskis PS
Inese Šlesere LPP/LC
Pēteris Tabūns TB/LNNK
Jānis Tutins SC
Jānis Urbanovičs SC
Aleksejs Vidavskis SC
Mihails Zemļinskis SC

Likumprojektu atbalstīja 45 deputāti:
Vitālijs Aizbalts LPP/LC
Igors Aleksandrovs JL
Dzintars Ābiķis TP
Māris Ārbergs TP
Aija Barča TP
Andris Bērziņš LPP/LC
Guntis Bērziņš JL
Vilnis-Edvīns Bresis ZZS
Uldis Briedis TP
Ingrīda Circene JL
Juris Dalbiņš TP
Jānis Dukšinskis LPP/LC
Jānis Eglītis TP
Uldis-Ivars Grava JL
Valdis Ģīlis TP
Dzintars Jaundžeikars LPP/LC
Imants Kalniņš TB/LNNK
Andis Kāposts ZZS
Jānis Klaužs TP
Vents Armands Krauklis TP
Alberts Krūmiņš JL
Māris Kučinskis TP
Jānis Lagzdiņš TP
Madars Lasmanis JL
Ainars Latkovskis JL
Kārlis Leiškalns TP
Vineta Muižniece TP
Artis Pabriks
Vaira Paegle TP
Raimonds Pauls TP
Karina Pētersone LPP/LC
Skaidrīte Pilāte ZZS
Jānis Porietis TP
Pauls Putniņš ZZS
Jānis Reirs JL
Baiba Rivža ZZS
Mārtiņš Roze ZZS
Atis Slakteris TP
Oskars Spurdziņš TP
Dagnija Staķe ZZS
Jānis Strazdiņš ZZS
Aigars Štokenbergs
Imants Valers TP
Dzintars Zaķis JL
Ērika Zommere TP

Divi tautas kalpi atturējās no balsojuma:
Gundars Daudze ZZS
Ausma Ziedone-Kantāne JL

6 deputāi nebalsoja vispār:
Silva Bendrāte JL
Andris Bērziņš ZZS
Sarmīte Ķikuste JL
Sergejs Mirskis SC
Artūrs Rubiks SC
Juris Sokolovskis PCTVL

Šeit aplūkojami Saeimā apspriestie priekšlikumi un deputātu uzstāšanās runas.

Dzīvnieku aizsardzības organizāciju sagatavotā informācija presei.

Citi resursi:
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pie-saeimas-ap-100-dzivnieku-aizstavju
http://www.diena.lv/lat/multimediji/dienatv/dzive/video-pikets-pret-dzivnieku-ritualu-kausanu
http://www.tvnet.lv/zalazeme/animals/article.php?id=84505
http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/900_sekundes/article.php?id=344434
http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-atlauj-kaut-lopus-atbilstosi-religiskajam.d?id=26890131
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/179433
http://www.vipi.lv/1/6/?id_news=33201
http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/16755/
http://news.frut.lv/lv/polit/politics/90501 u.c.

Izlasi arī šo:

Pret cietsirdīgu dzīvnieku kaušanu

„Kaut gan cilvēku valstība dabā ir visattīstītākā, tai nepieder nekādas īpašas tiesības, attiecībā pret citām valstībām, konkrēti – pret dzīvnieku valsti. Būdamas dzīvas radības, dzīvnieki tāpat ir Visuma Dvēseles datu nesēji un attīstās pēc viņiem raksturīgiem likumiem. Tādā nozīmē viņi līdztiesīgi piedalās Kosmiskajā Evolūcijā un ieņem savu cienījamo vietu Dievišķajā Plānā.” S.Tusēns

Masu mēdijos jau ir izskanējis, ka š.g. 17.septembrī Saeima iecerējusi otrajā un galīgajā lasījumā skatīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā.
10.septembrī, pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā ir pieņemti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm – ātra rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi dzīvam, pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, pārgriežot kakla priekšējo daļu un pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot.
Saskaņā ar mēdijos publicēto informāciju, Zemkopības ministrija ir skaidrojusi, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, lai pavērtu iespējas Latvijas uzņēmējiem, šādos reliģiskos rituālos kauto lauksaimniecības dzīvnieku gaļu eksportēt ārpus Latvijas, turklāt tas arī nodrošinātu Latvijas gaļas ražotāju konkurētspēju citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū.
Protams, daudzi no mums nebūt nav veģetārieši un pārtikā izmanto gaļu, pie kam nemaz neaizdomājoties, kādas ciešanas tas sagādā nogalinātajiem dzīvniekiem, tomēr jaunā ziņa rada virkni satraucošu pārdomu.
Diez vai būs daudz tādu, kas pārzina jau esošās metodes, ar kurām kautuvēs tiek „sagatavota” mums maltīte, tāpēc nav viegli nespeciālistiem spriest – būs jaunie grozījumi likumā cietsirdīgāki vai arī atvieglos dzīvnieku nāvi. Tomēr ir skaidrs, ka nevar būt tādu argumentu, lai pieļautu vai atbalstītu cietsirdīgu apiešanos ar nevarīgākiem par mums un vairotu ciešanas.
Šajā kontekstā tikpat vēlams (vai pat nepieciešams!) būtu pārskatīt jau esošos dzīvnieku nogalināšanas paņēmienus kautuvēs. Cik gan dzīvnieku tiek pakļauti mokām aiz neziņas vai nevēlēšanās zināt par lielo lomu, kāda tiem pieder Dzīvības ķēdē!
Šeit nenorādīsim uz to vai gaļas lietošana uzturā būtu nosodāma, taču viennozīmīgi nosodāma ir slikta apiešanās ar dzīvniekiem un mokoša dzīvības atņemšana, lai kādas metodes arī netiktu izmantotas.
Katrā ziņā, mums, kā civilizētai sabiedrībai, kura sasniegusi zināmu attīstības pakāpi, būtu jādara viss iespējamais, lai savā attieksmē un uzvedībā iemiesotu patiesas Cilvēka cienīgas vērtības.
Nežēlība un ciešanu vairošana nav savienojama ar vērtībām, kuras personificē izaugsmi sasniegušu personu. Gribētos stipri cerēt, ka pieņemot vai noraidot jaunos a.m. likuma grozījumus, likuma devēji ņems šo apstākli vērā.
Kas vēl šķiet svarīgi – cilvēka attieksme pret dzīvnieku lieliski parāda to, kāda ir iespējamā viņa attieksme pret cilvēku! Ja savā ikdienā esi gatavs pieļaut un sagādāt neaptveramas ciešanas nevarīgākiem par sevi un saviem līdzcilvēkiem, tad par kādu ieinteresētību mūsu sabiedrības attīstībā var būt runa?! Un šeit tiek runāts tikai par nežēlīgas izturēšanās ētisko pusi, nemaz nerunājot par tādas rīcības sekām no karmiskā un Kosmiskās evolūcijas viedokļa.
Žēlsirdība, miermīlība, labdarība vienmēr ir iezīmējusi Dievišķās Gudrības izpausmi mūsu uzvedībā. Kādā mērā Dievišķo Gudrību paužam savā uzvedībā mēs?
Ja atgriežamies pie sākumā minētajiem iespējamiem grozījumiem dzīvnieku aizsardzības likumā, rodas zināmas neskaidrības – ko gan nozīmē „reliģisko rituālu tradīcija lopu kaušanā” un kā šeit norādītā rituālā kaušana “iet kopā” ar tirgošanu? Kāds ir tās īstais mērķis – vai tas būs zieds, upuris dieviem, jeb tomēr tirgus prece? Galu galā – kādi reliģiskie likumi valda Latvijā, ja reiz tiek uzskatīts, ka valsts ir šķirta no Baznīcas?!
Vai tiešām preču aprite un ražošana (likumu ietvarā) ir mūsu sabiedrības galvenā un „svētā govs”? Tie jau ir pilnīgi cita rakstura jautājumi, kuri paliek atvērti.

„Miermīlība nedrīkst aprobežoties vienīgi ar harmonisku attiecību saglabāšanu starp cilvēkiem. Tai jānosaka arī mūsu attieksmi pret dabu. Cik daudz skaistu dabas stūrīšu iznīcināts bez kādas nožēlas un bieži vien nelikumīgi! Cik dzīvnieku tiek pakļauti mokām barbarisku tradīciju vārdā vai dēļ necienīga vai nepareiza priekšstata par zinātni! […] Tādēļ cilvēkiem, kuri pienākuma dēļ ir spiesti dzīvniekus nogalināt, lai ražotu pārtiku, vairāk jādomā kā to izdarīt, lai pēc iespējas mazāk liktu tiem ciest un domās tiem jāpateicas, jo viņu nāve – tas nav viņu pienākums pret mums. Tāpēc miermīlība attiecas uz visu dzīvo uz Zemes.„ S.Tusēns

Publicēts: www.e-misterija.lv, Septembris 16, 2009, Ievietotājs: Aquatic

Nodibinājums „Dzīvnieku drauga fonds” sadarbībā ar citām dzīvnieku aizsardzības un vides aizsardzības organizācijām ceturtdien, 17.septembrī, no plkst. 8.30 – 10.30 aicina visus uz piketu lai protestētu pret cietsirdīgu lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metožu ieviešanu Latvijā, kā arī prettiesisku un nedemokrātisku likumdošanas procesu.

Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.
/Dzīvnieku aizsardzības likuma Preambula/

Saeima 2009.gada 10.septembrī pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm – ātra rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi dzīvam, pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, pārgriežot kakla priekšējo daļu (miega artērijas), neskarot dzīvībai svarīgus orgānus – sirdi, galvas un muguras smadzenes, un pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot. Faktiski ar šiem grozījumiem tiek atļauta dzīvnieku upurēšana – barbarisks un cietsirdīgs nogalināšanas veids.

Attēls no:
http://libertarianvegan.today.com/category/animal-cruelty/

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskata, ka pašreizējā „Dzīvnieku aizsardzības likumā” atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā, un sabiedrības izpratne par vērtībām. Latvija līdz šim varēja lepoties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz izmantot un nogalināt dzīvniekus reliģiskajos rituālos.
Taču vēl vairāk par vēlmi Latvijā ar likumu atļaut cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem satrauc veids, kā šie grozījumi tapa – steigā un slepenībā, vienojoties atsevišķiem politiķiem un uzņēmējiem viena uzņēmēja interesēs, apejot tiesību aktos noteikto normatīvo aktu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību.
Latvijas sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām un kompetentām institūcijām pat netika dota iespēja izteikt viedokli un piedalīties likuma jaunrades procesā, kā tam būtu jānotiek demokrātiskā valstī. Vēl vairāk – likumprojekta virzība tika apzināti slēpta, tā liedzot sabiedrībai jebkādu līdzdalības iespēju.
2009.gada 17.septembrī Saeimā grasās skatīt iepriekš minēto likumprojektu otrajā – galīgajā – lasījumā. Dzīvnieku aizsardzības un vides organizācijas no plkst. 8.30 līdz 10.30 organizē piketu pie Saeimas nama Jēkaba ielā 11, lai protestētu pret tālāku likumprojekta virzību un procedūru, kādā Latvijas Saeimā pieņem visai sabiedrībai būtiskus likumus – slepenībā, steigā un bez publiskas diskusijas. Aicinām uz piketu pulcēties ne vien tos, kam nav pieņemama cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem legalizēšana Latvijā, bet ikvienu, kas iestājas par demokrātiju un tiesiskumu, par caurredzamu un savtīgu interešu neietekmētu likumdošanas procesu, par sabiedrības tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Organizācijām lūgums savu atbalstu akcijai paziņot elektroniski, nosūtot apliecinājumu dalībai uz e-pastu dzd@latnet.lv.

Ja kāds šaubās:
http://www.chooseveg.com/kosher-slaughter.asp
https://secure.peta.org/site/Advocacy?cmd=display&page=UserAction&id=1203
http://www.petatv.com/tvpopup/video.asp?detectqt=false&video=kosher_beef&Player=qt

Kontakti

Solvita Vība, tālr.: 29427213; e–pasts: dzd@latnet.lv
Laura Karnīte, tālr.: 29165007; dzivniekusos@inbox.lv
Ilze Džonsone, tālr.: 29216113

…Dzirdēts, ka Jāņos vainagu liekot galvā tikai Jāņiem un Līgām,- tās ir muļķības.
Liek visi galvā, kas nav slinki nopīt vai kam ir, kas nopin.

Ulubeles pastāvīgais iemītnieks Tobis ielīgo Jāņus
21.06.2009

„Ja pieņemam, ka Jānis vasaras saulgriežos pārņem daļu Saules funkciju, tad tomēr ar Saules kultu vien Jāņa būtību izskaidrot nevaram. Ja rituāla daļas, kas saistītas ar uguni, saules sagaidīšanu, dejošanu ap uguni utt., saistītas ar Saules kultu, tad otra spēcīga Jāņu sakne ir sens, fallisks auglības kults. Ar to saistīta pušķošana ar meijām, Jāņu zālēm, lauku aplīgošana un meiju spraušana laukos un tīrumos, lai veicinātu auglību, kā arī vispār Jāņa saistība ar kokiem un Jānis “vārtu staba galiņā”.
Tiešā veidā uz to norāda ne tikai dziesmas par Jāņu zāli, kas “brīžiem stīva, brīžiem mīksta”, bet, visticamāk, arī piedziedājums “līgo” no verba līgot, lietuviski “linguoti” ar nozīmi “iet šūpodamies, šūpoties” sekundāri no piedziedājuma atvasināts “dziedāt Jāņu dziesmas”, bet nepārprotami, ja “līgo liepa ar ozolu”, tad skaidrs, kāda šūpošanās te domāta.
Šis erotiskais moments Jāņos vienmēr ir bijis auglības veicinoša Jāņu rituāla sastāvdaļa un ir tāda līdz mūsu dienām, jo ne viena vien tautu meita tieši Jāņos ir atradusi “sev maizītes arājiņu”.”
/Austris Grasis/

Jāņu zāļu plūkšana un vainagu vīšana saistās ar divām lietām. Vispirms jau daba ap šo laiku ir pilnā plaukumā, un ziedi paši prasās rokās, tāpat mūsu senčiem bija zināms tas, ko pierādījuši arī zinātnieki – saulgriežu laikā saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc arī ticējumi par to, ka šajā laikā vāktajām drogām ir dubult dziedinošs spēks. Nereti tiek jautāts, kuras tad īsti ir īstās jāņuzāles, bet šeit konkrētu atbildi nevar dot, jo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Tā teikt, visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.

Kā Ziemas svētkos, tā arī Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteni. Tie esot lopu laiki, kur viņiem jādod svētku barība.