Sveiciens no mājām! Tieši pirms 3 gadiem, 20.novembrī, atvedām mājās mazu, pārbiedētu, pūkainu kamoliņu! Asociācija, ko mazā radīja bija O. Hepberna un tā nu viņa kļuva par Tifāniju (ikdienā kļuva par Faņu). Patīk putniņi – vērojot tos izdod čirkstošas skaņas. Lepna, mēdz apvainoties. Neiedomājami mīļa 
Garšo visi iespējamie gardumi, un ir neizpratnē, kāpēc vecāki mēdz ēst kaut ko tik smirdīgu un negaršīgu kā apelsīni
vai sīpoli 
! Sākas histērija, ja dzird, ka virtuvē tiek izvilkts dēlītis un nazis, jo ļoti, ļoti, ļoti vajag to, ko griež! Jā! Arī sīpolu un apelsīnu!!! Un, kas var būt labāks par spalvām – krāsainām un mīkstām?! Pareizi! Viss, kas kaut attāli atgādina pistoli
Jo mīļākā mantiņa mums ir virtuves termometrs , kuram galā ir maģiskais 
sarkanais punktiņš 
Tas uzrodās un pazūd, un tik ātri pārvietojas. Un mēdz uzlidot līdz pat griestiem! Un vēl izdod pīkstošas skaņas 
Pārsteidzoši! Un vēl mums patīk masieris, kas arī ir kā mums patīk kā vibrē ūsas un austiņas un vēl patīk bumbas, un zivtiņas, un pelītes, un vispār viss, kas nav piesiets – vīnogas, zeķes, brilles, uzgriežņu atslēgas 
Un, ak mans Kaķu Dievs!!!!, kā mums patīk papīrs visās tā izpausmēs – čeki, rēķini, iepakojuma papīrs – tādos brīžos kļūst par aizņemtu grāmatvedi 
Ja kaut kas nepatīk, skaļi un uzstājīgi bļaujam un protestējam! 
Bet!!!! Laikam visu kaķu vecāku ļaunākais murgs – nepatīk nākt klēpī! Ļaujas samīļoties tikai kad sailgojās, un pati to vēlās, un tad kad čuč. Patīk iepazīties ar visiem ciemiņiem, kas atnāk, jo īpaši ar bērniem. Mūsu mazais pīrādziņš, saldā bulciņa, maizes klaipiņš…. Vismīļākais kaķubērns, kādu mēs varētu vēlēties! Ļoti savdabīga, dīvaina, smieklīga – tik ļoti līdzīga mums. Tieši tik haotiska, kāds ir šis teksts ir arī pati stāsta varone. Mūsu mazā, mīļā sirsniņa
Mājas gariņš, kas mājās un mūsu dzīvē ieviesa savu kārtību vai haosu, bet dzīve bez viņas vairs nav iedomājama! 
P.S. Mēs pārbaudījām – kaķene ir īsta – tukšas kastes ilgi tukšas nepaliek!
