Ulubele

Mazais Denijs Ulubelē nonāca pirms 3,5 gadiem no kādas mājas Rīgā, kur savā vaļā dzima, auga un dzīvoja vairāki desmiti suņu. No visa lielā suņu bara Denijs patversmē palika pēdējais – par spīti tam, ka smuks un neliels augumā. Tas tāpēc, ka pēc dabas ir ļoti piesardzīgs, pat bailīgs, svešiem neuzticas un nepieciešams laiks, lai iegūtu viņa draudzību. Arī veselība pieklibo un tā būs uzmanīgi jāpieskata visu dzīvi.

Sveiciens!

Te raksta Čība (arī Čībuks, Čibabū, Čībulis). Pirms vairāk kā gada (man bija tikai 3 mēneši!) riktīgi apčakarēju savus pirmos saimniekus un aizbēgu prom – tas viss tikai tāpēc, lai nokļūtu Ulubelē, satiktu Lizu, un dzīvotu savu luksusa dzīvi.

Sveiciens jums visiem no Dadzīša (pirms adoptēšanas Spīdijs), kurš tieši pirms 4 gadiem tika adoptēts no Ulubeles. Šo gadu laikā iemainījis rīdzinieka dzīvi pie jūras un joprojām ašs un dzīvespriecīgs.

Lai stāsta Dadzītis. Kā nu tur bija , kā nebija, bet aukstajā februārī 4 gadus atpakaļ tiku vairākkārt pamanīts pie miskastēm Mārupē un tā nu tiku nogādāts tur, kur bija daudz un dažādi citi suņi un kaķi , proti Ulubelē. Bija jau labi – gan būrī kopā ar Cukuriņu, kam centos uzturēt dzīvesprieku, gan ar jaukajām Ulubeles meitenēm un puišiem.

Kad pagājušā gada septembrī no Jaunciema gatves Ulubelē nonāca mazais kastaņkrāsas suņu opis, mums likās, ka nesankcionētais brīvsolis pa lielo pasauli beidzot laimīgi galā – par spīti tam, ka vecītim nav ne čipa, ne kaklasiksnas, saimnieks tūlīt atsauksies sludinājumiem un vedīs atpakaļ uz mājām.