Elīza – U komandas atbildīgā un uzticamā jaunā paaudze. Elīzas gadījumā viss ir pavisam nopietni: mīlestība pret pamestajiem dzīvniekiem izaugusi no uzcītīga, atbildīga brīvprātīgā darba par nākotnes plāniem profesijas izvēlē: Ulubeles iemītnieki iedvesmojuši Elīzu un rudenī viņa uzsāka mācības veterinārijā Smiltenes tehnikumā 
Bet viss sākās pamazām, ar Ulubeles iemītnieku ienākšanu Elīzas ģimenē.
Elīzas stāsts:
Oga
Jau kādu laiciņu bijām rūpīgi domājuši un lēmuši par kaķa adopciju, un tieši valsts svētki, 2018. gada 18. novembris, bija tā diena, kad ar ģimeni devāmies uz patversmi kādam mincim dot iespēju! Kā ciema kukuli patversmes iemītniekiem sagādājām kurināmās briketes – lai ķepām un astēm būtu silti gada aukstajos mēnešos. Izstaigājām visus kaķu blokus un mūs uzrunāja daudzi kaķīši, bet, protams, visus paņemt nav iespējams, tāpēc izvēlējāmies vienu – mazu, svītrainu ~2 mēn. jaunu kaķmeitiņu, kas tik ļoti alka cilvēka mīlestību un glāstus!
No maza, neaizsargāta kunkulīša Oga ir izaugusi par skaistu, gudru un neatkarīgu kaķeni! 
Viņai ir 2 mīļākās nodarbes – puķu podu gāšana no palodzēm un matu gumiju zagšana. Cik reizes ir bijis, ka nopērkam jaunu matu gumiju iepakojumu un jau pēc nedēļas vairs nevar atrast nevienu! Tīrot māju atrodam pa matu gumijai teju katrā stūrītī un zem mēbelēm, un tad jau visiem ir skaidrs, kurš pie vainas! 
Naktīs Odziņa ielec gultā un prasās zem segas, kur viņa ērti iekārtojas un nomurrā kādu šūpuļdziesmiņu… Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka mūsu mājās ienāca tieši Oga – viņa ir īsts mīlestības iemiesojums un kolosāls ģimenes loceklis – kopīgu valodu atradusi gan ar bērniem, gan citiem kaķiem.
Bella
Aptuveni gadu pēc Ogas adopcijas mūsu ģimenē ienāca bruņurupučkrāsas kaķenīte, kuru nosaucām par Bellu. Patversmes darbiniece mūs brīdināja, ka Bella esot bailīga un tik viegli rokās nedošoties, bet bijām apņēmības pilni dot mazajai kaķenītei iespēju. 
Jā, no sākuma viņa tik tiešām bija tramīga un bieži slēpās, bet ar pareizu attieksmi un pacietību mēs viņu izsocializējām, un nu viņa ir īsts klēpju kaķis! Staigā kā astīte pakaļ Ogai un piedalās visos nedarbos, spēlē ķerenes, lec pa plauktiem un spēlējas ar mantiņām! Redziet – nekas nav neiespējams! No bailīga un šņākulīga kaķēna līdz pašpārliecinātai un drošai kaķenei.
Tieši Bellas adopcijas dienā es pavēros visapkārt un redzēju brīvprātīgos suņu staidzinātājus. Nolēmu, ka arī vēlos palīdzēt! Neilgi pēc tam kļuvu par brīvprātīgo un regulāri braucu palīgā! Nu ir pagājuši vairāk kā 2 gadi, un esmu iepazinusi tik daudz patversmes iemītnieku, viņu stāstus un raksturus, kā arī daudzus no viņiem aizvadījusi mājās!
Mans Jaunā gada sapnis ir, lai mīlošu un pacietīgu saimnieku atrastu Ulubeles Milka!
Milka patversmē nonāca pirms 7,5 gadiem, 2014. gada jūnijā. Nekā daudz par viņas iepriekšējo dzīvi nav zināms. Visus šos garos gadus neviens viņu tā arī nav pamanījis un vedis mājās – tur, kur viņa ir pelnījusi būt. Jo ar Milku jāiepazīstas ilgāk, jāļauj pierast, jādod laiks. Bet Milka joprojām cer un gaida, jo kaut kad taču pienāks arī viņas kārta tikt pie mīlošas ģimenes, vai ne? Visa pamatā ir laiks, pacietība un pareiza attieksme.
Jā, Milka ir bailīga un piesardzīga. Jā, viņa nespēs uzticēties uzreiz.
Bet nē, tas noteikti nedrīkst būt iemesls, kāpēc dzīve viņai būtu jāaizvada patversmē. Viņai nepieciešams laiks, lai atvērtos, taču, kad Milka sev visbeidzot noticēs, tad viņa parādīs, cik mīļa, jauka un labsirdīga viņa patiesībā ir! Savējiem viņa arī patversmē to parāda!
