Ar šādu nosaukumu sestdien, 1.oktobrī, norisinājās vēl nebijis pasākums – izstāde dzīvniekiem, kuri meklē mājas. No tradicionālajām dzīvnieku izstādēm tā atšķīrās ar to, ka dzīvniekus varēja apskatīt galvenokārt video attēlu veidā un tie nebija titulēti šķirņu pārstāvji, bet pavisam vienkārši un mīļi kaķi, suņi, seski, kuri nonākuši uz ielas cilvēku bezatbildības dēļ. Tieši akcentēt cilvēku atbildību pret tiem, kurus pieradina, bija pasākuma galvenais mērķis. Ar savu pieredzi par situāciju Latvijā dalījās dzīvnieku aizsardzības biedrību pārstāvji – „TUTTI Palīdzība Dzīvniekiem”, klubs „Seskumīlis”, „Ķepu – ķepā” un „Dzīvnieku pansija Ulubele”, kura šobrīd apsaimnieko Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi „Līči”. Visi bija vienisprātis, ka vissmagāk klājas kaķiem, kuru skaits uz ielām dramatiski aug (pateicoties ekonomiskai situācijai, aizbraucējiem un bezatbildīgajiem, kuri savus mīluļus vienkārši izliek uz ielas, tā nolemjot lēnai nāvei, jo dzīvnieciņiem nav iemaņu, lai izdzīvotu jaunajos apstākļos). Pārpildītās patversmes pārsvarā paredzētas suņiem, konsekventai un humānai vairošanās ierobežošanai pašvaldībām pietrūkst līdzekļu, bet likumi, kas aizsargā pret cilvēku ļaunprātību, faktiski nestrādā.
Arī situācija ar seskiem kļūst arvien nopietnāka. Seski ir trešā lielākā mājas (istabas) dzīvnieku kategorija pasaulē, kuri arī pie mums popularitāti ieguva pirms vairākiem gadiem un tagad nākas saskarties ar sekām – no apnikušā zvēriņa cilvēki atbrīvojas, to izmetot uz ielas. Bet seskiem uz ielas nav iespējams izdzīvot vispār, kā arī patversmēs tos neņem. Kluba „Seskumīlis” pārstāvji pastāstīja par galvenajiem iemesliem, kādēļ rodas vēlēšanās no dzīvnieciņiem atbrīvoties, kā arī lūdza sazināties ar biedrību, ja sesku vairs nevēlas paturēt, nevis to izmest.
Dienas gaitā pasākuma apmeklētāji un dalībnieki uzzināja daudz interesanta un noderīga par suņu paklausību, kā to panākt (jo nepaklausība ir viens no iemesliem, kādēļ mēdz no suņa atbrīvoties). Kinoloģes Jūlijas Bogomolovas sunīte Elfa labas suņu manieres demonstrēja praksē. Par canisterapiju (kas tā tāda un kādos gadījumos izmanto) pastāstīja Ivars Lielpēteris, bet par suņiem pavadoņiem – kinologs Dāvis Muižnieks.
Par situācijām, kad dzīvnieku vienīgā iespēja izdzīvot, ir pēc iespējas ātrāk nonākt mājās, kaut uz laiku un par gandarījumu, kad izglābtais dzīvnieks pēc tam atradis īstās mājas, dzīvo ilgi un laimīgi, stāstīja pagaidu māju devēji. Ar savu piemēru viņi aicināja nebaidīties, un izdarīt labu darbu, dodot pajumti kādam nelaimē nonākušam zvēriņam, līdz tas atrod jaunus saimniekus.
Ar skanīgām dziesmām pasākumu kuplināja „Knīpas un knauķi”, kā arī bija apskatāma Aivara Borovkova emocionāli piesātinātā suņu un kaķu fotoizstāde.
Virtuālos bēdubrāļus atbalstīt bija ieradušies arī īstie biedrību aprūpē esošie suņu, kaķu un sesku pārstāvji. Īpašu sajūsmu apmeklētāju vidū izpelnījās jau plašāk pazīstamais Ulubeles aizbilstamais Fukušims jeb Fuksis (suņuks ar traumētu mugurkaulu), kas ar milzīgu degsmi un dzīvesprieku piedalījās pasākumā. Tieši Fuksi par piemēru minēja Aivara Borovkova juridiskā biroja SIA ”AB grupa” direktore Ilze Džonsone, kad stāstīja par obligātās mikročipēšanas nepieciešamību visiem suņiem, to ieviešot par ES fondu līdzekļiem. I.Džonsone pauda gandarījumu, ka beidzot ir vienots dzīvnieku reģistrs, vienlaikus norādot, ka pašreizējais modelis – par maksu nosakot dzīvnieku čipēšanu un reģistrāciju, nekādi neveicina ātru visu dzīvnieku uzskaiti un līdz ar to nedod iespēju saukt pie atbildības bezatbildīgus saimniekus. Arī Fuksim reiz bija saimnieks, bet tas neatsaucas, neskatoties uz plašo reklāmu TV un medijos, bet, ja suns būtu čipēts, suņa saimnieks būtu atrasts pāris minūšu laikā.
Pasākuma nosaukums ”Ar cerību par mājām” pilnībā attaisnojās suņukam Pelei („TUTTI Palīdzība Dzīvniekiem”), kurš tika aizrunāts un nākamajā nedēļa dosies uz savām mājām.
Izstāde dzīvniekiem, kas meklē mājas „Ar cerību par mājām” notika Starpautiskās dzīvnieku aizsardzības dienas ietvaros un tapa ar Kristīgi Demokrātiskās Savienības atbalstu. Apsveikuma vārdus pasākuma atklāšanā teica valdes priekšsēdētāja Māra Viktorija Zilgalve, tādējādi paužot partijas gatavību aktualizēt samilzušos dzīvnieku aizsardzības jautājumus politiskā līmenī. Dzīvnieku aizstāvju līdzšinējie pūliņi iesaistīt vadošos politiskos spēkus, lai pieņemtu normatīvos aktus, kas neļauj dzīvnieku saimniekiem izvairīties no atbildības, pagaidām ir neveiksmīgi. Tomēr uzdevums ir visiem kopā panākt, lai no bezcerīgas seku uzturēšanas, kur katrs negodprātīgs dzīvnieka saimnieks paliek nesodīts, bet cieš tikai un vienīgi viņa pamestais dzīvnieks, mēs beidzot visi kopā novērstu cēloņus. Tas būtībā neprasa daudz – vien nedaudzus grozījumus likumos un visu iesaistīto institūciju saprātīgu un saskaņotu rīcību.
Izstāde dzīvniekiem, kuri meklē mājas bija pirmais, bet ne pēdējais šāda veida pasākums.
Informāciju sagatavoja:
Linda Rikše
Tālr. 27726712; linda.rikse@kds.lv