Author: U Komanda

Lūdzu glābjam Bellu Patversmes dzīvniekus ārstēt un operēt ir iespējams TIKAI pateicoties līdzcilvēku ziedojumiem. Šim bija jābūt stāstam par to, cik daudz un dažādos sarežģītos gadījumos mums ir izdevies palīdzēt iepriekš, bet dzīve ieviesa savas korekcijas.

Šo 20 gadu gaitā daudzi Ulubeles iemītnieki gan suņi, gan kaķi atraduši mājas ne tikai Latvijā , bet arī Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Francijā, Dānijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā,Portugālē, Šveicē, Īrijā, Lielbritānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Kiprā un pat ASV un Kanādā! Tātad droši varam teikt, ka Ulubeles ķepaiņi ir iedzīvojušies jau 10 % no visām pasaules 195 valstīm.

U komandas sirds vienmēr piederējusi senioriem jeb, kā mēs viņus mīļi dēvējam – mūsu opīšiem. Viņi – suņi un kaķi, kuri vecāki par 8 gadiem, ir ceturtā daļa no visa iemītnieku skaita. Kaut arī daudzi adoptētāji viņiem paiet garām vienaldzīgi – gluži kā patversmes inventāram, viņu sirmie purniņi un cerību pilnie nopietnie skatieni sagaida un pavada ikvienu atnācēju, nezaudējot ticību atkal reiz būt vajadzīgiem un mīlētiem.

Ikviens, kurš ir ar mums kopā jau ilgāku laiku, zina stāstu par veco vīru Jāzepu un viņa labāko draugu Reksu. Tieši ap šo laiku, 11 gadus atpakaļ, viņi sāka dzīvot Ulubelē! Lai arī jau kādu laiku viņi vairs nav kopā ar mums, Ulubelē ar viņiem saistās tikai tās labākās un gaišākās atmiņas.

Dzīvnieku patversme Ulubele ikdienā strādā ar pārliecību, ka katrs dzīvnieks ir svarīgs un pelnījis iespēju uz dzīvību, veselību un drošu dzīvesvietu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs aktīvi sadarbojamies ar citām patversmēm, dzīvnieku aizsardzības organizācijām un speciālistiem no dažādām jomām. Šī sadarbība nav tikai formalitāte – tā ir praktisks un līdzcietības pilns tīkls, kas palīdz nodrošināt piemērotāko aprūpi dažādām dzīvnieku sugām.

Mūsu patversmes šķūnis – vieta, kur satiekas labestība un sākas brīvprātīgais darbs.

Šķūnis – tā ir visdzīvākā un dinamiskākā vieta patversmē, tā ir Ulubeles reģistratūra, pieņemšanas punkts un satikšanās vieta. Ar Šķūni sākas katra adopcija, katra pastaiga ar suņiem, katra komandas saliedēšanas talka un Ulubeles apciemojums.

Adopcijas – šie tik skaistie un emocionālie mirkļi, kad izglābtais dzīvnieks kļūst par daļu no ģimenes! Šajos mirkļos patiesi ir kaut kas maģisks. Tā ir pārmaiņa, kas uz visiem laikiem maina gan dzīvnieka, gan adoptētāja dzīves.

Daudzas patversmes Latvijā uzsver, ka ir nokill, jo neiemidzinot veselus dzīvniekus. Taču tikai nedaudzas no tām daudzu gadu garumā ir apkalpojušas pašvaldības un uzņēmušas patvērumā visus noklīdušos, savainotos vai klaiņojošos, ievērojot nokill pret visiem uzņemtajiem. Patversmju izvēli- uzņemt tikai nelielu skaitu perspektīvos vai līguma pienākumu uzņemt visus, šķir okeāns. Tāpēc uzskatam, ka kill vai nokill principa ievērošanu var nevis pašpasludināt, bet pierādīt ar reāliem skaitļiem tikai tās patversmes, kuras apkalpo pašvaldības un tām ir pienākums uzņemt visus pēc kārtas.

Ulubeles stāsts sākās ar bezsaimnieka suni, kurš, neskatoties uz pāridarījumiem, sāka uzticēties dažiem cilvēkiem. Viņi ieraudzīja trauslumu un vajadzību tur, kur citi bija vienaldzīgi vai redzēja traucēkli…

2005.gada 21.novembrī tika dibināta Ulubele – sapņu zeme, patvērums vai pieturvieta, starp slikto pagātnē un jauko nākotnē. Vieta cerības uzvarai, kur cenšamies radīt drošu, siltuma un mīlestības pilnu vidi jebkuram uzņemtam dzīvniekam.