Olga ir Ulubeles pastāvīgā brīvprātīgā jau ilgi – nepaiet ne nedēļa, kad viņa ierodas ar gardumiem Ulubeles astēm un U komandai.
Olgas īpašā mīlestība un pieķeršanās ir Ulubeles opīši- seniori, kuriem katra pastaiga ir drīzāk saruna un samīļošanās, nekā gari kilometri. Arī Olgas draugi sekojuši viņas entuziasmam un katrā nedēļas nogalē viņi visi kopā brauc izstaigāties ar “savējiem”- četrkājainajiem draugiem, kuru iepzīšanai nepieciešams ilgāks laiks un pacietība. Paldies! 
Bet šoreiz Olga atveda vēstuli no Bosa – Ulubeles iemītnieka, kuram Olgas mājas jau gadu kļuvušas par īstajām Mājām.
Vēstule no mājām!
“Mani sauc Boss un man ir 5 gadi. Jau gadu es dzīvoju lielā un mīlošā ģimenē un man ir četras māsas un viens brālis! Pirmās divas nedēļas es vispār negulēju un no visiem baidījos. Man bija bail pat tad, kad mani gribēja apsegt ar sedziņu.
Pirmajā mēnesī es mājās ar visiem strīdējos, jo baidījos, ka man var nodarīt pāri. Tādēļ es centos uzbrukt pirmais (es svēru 2100 gr)! Vēlāk es sapratu, ka man nav jābaidās, ka mani neviens negrib apbižot un tagad es guļu zem sedziņas. “Vecajā dzīvē” ir palikušas bailes par savu dzīvību, bads, mana nokostā auss un izsistais zobs.
Paldies “Ulubeles” komandai, ka viņi mani atrada un izglāba! Novēlu visiem laimīgu Jauno gadu un lai sapņi piepildās. Es ļoti gribētu,lai katrs astainītis atrod sev mīlošu ģimeni!”
Jāpiebilst, ka Boss Ulubelē nonāca baisā stāvoklī – noplucis, traumēts, ar ielaistām veselības un uzvedības problēmām – bailīgs, tāpēc agresīvs pret visu pasauli. Mīlestību neizjutis…
No Olgas lielās četrkājaino ģimenes 3 suņi adoptēti no Ulubeles! No sirds paldies, Olga! Par visu! 
