Sveiki, Ulubeles iemītnieki!
Būs jau pagājuši gandrīz 3 mēneši, kopš paņēmām kaķi no dzīvnieku patversmes Ulubele. Protams, tur bija tik daudz jauku dzīvnieku, kurus gribēju paņemt līdzi, bet nodoms bija tikt pie kaķa. Principā, notika kā parunās – kaķis izvēlējās mūs. Iespiedām nabaga kaķi mazā kastē un vedām mājās.
Nabags bija ļoti pārbijies. Ievedot mājās, kaķis žigli paslēpās zem gultas un pavadīja tur vismaz 7h. Lai nu kā, mēs nenoturējāmies un vilinājām šo ārā ar ēdienu un ūdeni. Laikam saprata, ka nekas ļauns tur nebūs, viņš lēnām sāka sadraudzēties. Bija ļoti tramīgs un bailīgs no visām skaņām.
Iesaucām vārdā Čipis. Likās ļoti atbilstoši un tā vien bija, ka viņš savu vārdu attaisnoja laika gaitā. Nu jau Čipis ir kļuvis mazliet vecāks, izlutinātāks un daudz jautrāks. Protams, kaķis ar raksturu, un redzams, ka pagātnē viņam ir bijuši savi stiķi iemācīti.
Čipim ir liela vājība pret mazām spēļu pelēm un putniem aiz logiem. Jaunajās mājās jūtas kā “kings”. Cenšamies audzināt un mācīt, ko var un ko nevar.
Vispār jau Čipis ir ļoti attapīgs kaķis, tikai arīdzan proporcionāli tikpat spītīgs – viņš māk iespaidot cilvēku ar savu uzvedību, mēģinot panākt sev vēlamo rezultātu.
Čipis nav izvēlīgs ēdienos, bet ļoti mīl ko jaunu pagaršot un nedod dievs tu aizmirsīsi viņam ko atnest. Pa lielam Čipis ir rīta putns, agri ceļas, kārtojas, modina saimniekus kā nu māk un bezgala daudz spēlējas. Reizēm mēs prātojam, vai Čipis vēl atceras Ulubeli, un tā vien šķiet, ka patversme ir atstājusi lielu un labu iespaidu, jo izdzirdot cita kaķa ņaudienus viņš aktīvi sāk meklēt viņus, kas tikai nozīmē, ka patversmē ir gana jautri spēlējies ar pārējiem draugiem.
Kopumā mēs sava un Čipa vārdā varam teikt paldies Ulubelei, ka dāvāja mums to prieku ikdienas rūtīnas dzīvē.