Šo stāstu gribas izstāstīt tieši Ziemassvētku laikā, jo tas šķiet kā Ziemassvētku brīnums. Taču par brīnumu tas kļuva vairāku gadu garumā un to nav atnesis Ziemassvētku vecītis, bet mums līdzās esošie Cilvēki.
Džīna – Ulubeles īpašais bērns. Pirms 3 gadiem piedzimusi kā vesels, dzīvespriecīgs kucēns mammītei, kura traģiski nomira nākamajā dienā pēc dzemdībām. Džīnu, viņas brāļus un māsas izbaroja un izauklēja cilvēki. Kucēni auga veselīgi un apmierināti, līdz kādā rītā 2 mēnešus vecā Džīna pamodās ar stīvām, paralizētām pakaļkājiņām… Viņa nonāca Ulubelē, jo neviens nesaprata, kāpēc tā noticis un ko darīt tālāk. Mēnešiem ilgas konsultācijas, diagnostika, analīzes, izmeklējumi nesniedza atbildi par paralīzes cēloni, kamēr Džīna spēja pārvietoties vien sēdus stāvoklī, balstoties uz priekšķepām un velkot līdzi nejūtīgās pakaļķājiņas. Kucēns, kura zinātkāre un dzīvesprieks nebija rimis, spēja dzīvi uztvert vien sēžot un gaidot, kad lielā pasaule pienāks pie viņas.
🙏 Paldies dr.Eliko Bērziņai, kuras adatu terapija paveica brīnumu – piecēla Džīnu stāvus kājās un ļāva atkal mācīties staigāt! Tas deva cerību!
Protams, Džīna nekad nebūs tāda kā pārējie – viņas kājiņas vienmēr paliks stīvas un veselība iedragāta, taču viņa var staigāt, skriet, spēlēties un pilnvērtīgi izjust dzīvi! Viņa smaida!Mēs varējām tikai cerēt, ka reiz kāds cilvēks būs gatavs rūpēties par Džīnu ar mīlestības pilnu apņēmību, izpratni un kura dzīves apstākļi nodrošinās viņai drošu un bezrūpīgu dzīvi Mājās…Džīnu pazina, mīlēja un lutināja daudzi Ulubeles brīvprātīgie, taču apzinājās, ka viņu pašreizējie dzīves apstākļi Džīnai nav īsti piemēroti… Līdz šajā rudenī saņēmām vēstuli no Zviedrijas. Sekoja telefona zvani, e-pasti un mēs sapratām, ka labāku dzīvi Džīnai nemaz nevaram vēlēties. 18.novembra pēcpusdienā Džīna deva mums atvadu bučas, bet U komanda kautrīgi slēpa aizkustinājuma asaras. Džīna kopā ar savu mīļo krustmāti Andru devās pāri Baltijas jūrai!
Un te Džīnas saimnieces Helēnas vēstule no mājām:
“Džīna pirmo reizi pievērsa manu uzmanību ar bildīti Facebook. Viņas skatiens iekrita man sirdī un es sapratu, ka esmu gatava dot mājas jaunai sunītei.Jau pagājis vairāk kā gads kopš mana sunīte, Vandra, 14 gadu vecumā aizgāja aizsaulē un man ļoti pietrūka šīs īpašās saites ar dzīvnieku. Nākamajā brīdī pieķēru sevi jau rakstot “Ulubelei” par savu vēlmi adoptēt Džīnu.Ikdienā strādāju ar cilvēkiem kā terapeite, masiere un koučs un es zināju, ka man ir daudz iespēju nodrošināt Džīnas vajadzības un viņai piemērotus apstākļus. Pēc ilgās apmaiņas ar bildēm, video, jautājumiem un atbildēm “Ulubele” nolēma, ka ar Džīnu esam piemērotas viena otrai un 2020. gada 20. Novembra naktī Džīna atbrauca uz mūsmājām kopā ar savu krustmāti Andru.Nedaudz kautrīga un apjukusi pēc garā ceļojuma Džīna spēra savus pirmos soļus jaunajās mājās. Pateicoties tam, ka Džīna pie jums vienmēr bijusi tik mīlēta, audzināta un zināja kā jāuzvedas mājās, viņa ātri saprata, ka mums var uzticēties un mūsu mājas padarīja par savējām.Džīnai patīk skraidīt pa dārzu, iepazīt apkārtni, čučēt dīvānā un šad tad nozagt kādu kārumu no mūsu kaķa bļodas. 😃
Ikdienas masāžas palīdz viņas ķepām justies labi un nākotnē gatavojam viņai papildus ārstēšanu.Džīna ir ļoti mīļa, mierīga un pozitīva personība. Mēs esam ļoti pateicīgi un laimīgi, ka Džīna ir kļuvusi par daļu no mūsu dzīves! 🙏 “
❤️ Ko lai saka – esam tik laimīgi par šādu Džīnas laimi un iespēju baudīt dzīvi klusā ciematā pašā Baltijas jūras krastā, uzlabot savu veselību un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, jo Džīna asistē saimniecei terapijas vizītēs pie viņas pacientiem un ar savu patieso mīlestības pilno attieksmi pati kļuvusi par terapeiti.
💛 Vislielākais paldies Džīnas krustmātēm Andrai un Jeļenai, kuras bija blakus Džīnai priekos un bēdās – veda viņu uz konsultācijām un regulāru terapiju, pieskatīja viņas veselību patversmē un iepazīstināja ar lielo pasauli un kuru sirdis joprojām kopā ar Džīnu!
💛 Paldies U komandai, kura rūpējās par Džīnas veselību ikdienā – fizioterapijas nodarbībām, pastaigām un možu noskaņojumu!
❤️ No sirds pateicamies Helēnai par viņas nešaubīgo lēmumu un apņemšanos! Par sirdssiltumu un par visu Džīnas turpmāko dzīvi! ❤️
❤️ Paldies Tev, mīļā Džīna, Tu mums iemācīji tik daudz! ❤️🙏
Esi laimīga! ❤️
https://www.facebook.com/Ulubele/posts/3543750385661962
Džīna
Ļoti skaista, ļoti gudra, jauna un tik ļoti mīļa – tāda ir mūsu Džīna – Ulubeles īpašais rūpju bērns. Divus gadus vecās Džīnas dzīve pilna neticamu sagadīšanos – tādu, par ko cilvēki mēdz teikt – tā taču nemēdz būt! Džīnas mammīte nomira pāris dienas pēc viņas dzimšanas – Džīnu izbaroja un uzaudzināja cita mamma un citi cilvēki.
Un kad šķietami bīstamākais dzīvē jau bija pāri – kādu rītu divus mēnešus vecā suņumeitene Džīna pamodās ar nekustīgām, paralizētām pakaļkājām. Ne klīnikas, ne analīzes atbildi nedeva un Džīna vairākus mēnešus varēja kustēties vien sēdus stāvoklī, velkot nejūtīgās un nekustīgās pakaļkājas pa zemi. Medikamenti nelīdzēja un sirds lūza uz viņu skatoties, jo visādi citādi Džīna bija kucēns kā kucēns – rotaļīga, dauzīga, ziņkārīga, bet — nekustīga.
Un tad kāds „parastais brīnums” – pēc viena vienīga adatu terapijas kursa Džīnas kājiņas sāka atgūt jutību. Tas deva iedvesmu Ulubeles komandai un cerību Džīnai. Kopš tā brīža – iknedēļas adatu terapija, fizioterapija, īpaši zābaciņi, vingrošana, vitamīni un diēta. Un te nu jūs redzat skaisto un pašapzinīgo suņu meiteni!
„Parastais brīnums” ir arī Džīnas draugu kopa – Ulubeles brīvprātīgie, kuri apņēmušies vadāt viņu uz 150 km attālajiem terapijas seansiem, kuri regulāri brauc viņu vingrināt, staidzināt un samīļot. Cerībā, ka arī Džīnai būs savas mājas, kurā par viņu rūpēsies tikpat uzcītīgi kā šobrīd visi kopā Ulubelē.
Jo Džīna nekad neatgūs tādu kustību spēju kā viņas vienaudži, viņa vienmēr būs īpaši aprūpējama un īpaši auklējama. Bet pretī jūs saņemsiet milzīgu devu laimes enerģijas. Un arī jūs viņai vienmēr būsiet īpaši auklējamais!
