Labdien!
Pirms gandrīz 2 mēnešiem ciemojāmies “Ulubelē”, kur adoptējām mūsu vismīļāko Mēriju (ex.Irbīte), viņa bija pavisam maza, mazliet slima un vēl nepotēta, kad viņu paņēmām, tāpēc tik ilgi neko nerakstījām, jo vajadzēja laiku, lai nostādītu Mēriju uz kājām.
Esam ļoti sadraudzējušies un Mērija ir mazs, aktīvs mežonēns, taču ar augstām prāta spējām. Ja mākam kādu komandu pietiekami labi izstāstīt suņu valodā, viņa to bez grūtībām iemācās. Tā kā ilgu laiku viņa nedrīkstēja doties ārpus mājas un satikt citus dzīvniekus, tad viņai ir mazliet bijīgas attiecības ar citiem suņiem, taču, mazliet pierodot, viņa ar tiem uzvedas ne mazāk dauzonīgi kā ar citiem cilvēkiem.
Mērija ir ne tikai ļoti dzīvespriecīga, bet arī māk būt īsts klēpja sunītis (lai gan izmēri to gandrīz vairs neatļauj), pa nakti viņa ielavās lielajā gultā, lai iegultos starp saimniekiem, pa dienu pie katras iespējas rušinās klēpī mīlināties. No saimniekiem viņa negrib atkāpties ne soli un vislabāk jūtas, ja esam visi trīs kopā.
Mēs esam vispriecīgākie saimnieki pasaulē un Mērijas adopcija bija lielisks lēmums, viņa mums ir nebeidzams dzīvesprieka avots un ir patīkami izmainījusi mūsu ikdienu, padarot to aktīvāku un priecīgāku.
Ar sveicieniem,
Beta un Raitis