Gunārs: Tā kā man vajadzēja saimnieci, es patversmē paņēmu kaķenīti vārdā Čita…
Mīce:
Tagad mani sauc par Mīci, esmu atradusi sev jaunas mājas un labi iekārtojusies.
Esmu ieguvusi sev jaunus draugus, ar lielo suni sadraudzējos pirmajās dienās, viņs ir foršs puika, atļauj man panašķoties pie savas bļodiņas, satiekoties uz taciņas sabučojamies un tad dodamies katrs savās darīšanās. Ar kaimiņu kaķeni Hiacinti tik viegli negāja, ieraudzīju viņu sēžam uz trepēm, redz kur būs draudzene un devos iepazīties, ko viņa – neganti iešņācās, iebļāvās un muka prom un es viņai pakaļ.
Hiacinte noslēpās krūmos. Tā tas turpinājās vēl dažas reizes, tagad spēlējoties trenkājam viena otru. Te ir tāds plašums un tādi medību lauki, cik koki izkāpelēti ,cik pelīšu ķerts…
Man šeit patīk un man liekas, ka es arī visiem patīku. Sveiciens visiem maniem draugiem.
Mīce
