Miķelītis pa ceļam uz mājām uzvedās priekšzīmīgi, drusku paņaudēja-pažēlojās, bet tā veiksmīgi pārbraucām.
Pirmajā vakarā visus kaktus izstaigāja, visu apostīja, iepazinās. Mums jau likās, ka būs ķibele – ka ir radis staigāt pa ēdamgaldu, bet tas bija tikai pirmajā dienā, tagad nekāpj uz galda.
Miķelis mūsmājās, liekas, jau pirmajā nedēļā, ir iejuties labi. Ēd tikai savu kaķu barību, ne vārītu gaļu, ne ko citu no cilvēku pārtikas, liekas, nekad nav ēdis.
Lai ar mums nav ne glauns dzīvoklis, ne skaista privātmāja, bet vienkārša lauku māja, kaķapuikam ir siltums, ēdiens un ūdens, – var paspēlēties, patrakot, var pagulēt uz dīvāna vai zem tā, vai vienkārši tāpat uz siltās grīdas dzīvojamā istabā, kas ir kā viens liels silts ,,mūrītis,, priekš kaķa. Ja sanāks, būs jāuzmeistaro kaķa mājiņa, jo liekas ,ka viņam patiktu tādā kā midziņā gulēt.
Tā Miķelītis ir tīrīgs, iet savā kastē nokārtoties un viss ir kārtībā. Par laukā iešanu tā īsti neinteresesējas, ja nu pienāks laiks un vēlme, bet pagaidām tā tikai pa istabām dzīvojas.
Tā nu mēs esam tikuši pie laba ,mīļa draudziņa,kurš vienmēr atsaucas, ja pasauc, ir mīlīgs un dažbrīd draisks un nebēdnīgs!
Apskatījām Jūsu mājas lapu. Prieks par veiksmesstāstiem, bet cik daudz vēl ir to, kam nepaveicas, kas vēl gaida!
Cerībā uz to labāko – ar sveicienu no Miķelīša!
Anda un pārējie