Tātad, nupat saņēmām Pārtikas un Veterinārā dienesta paziņojumu ar nosaukumu “par suni”, kurā Ulubele tiek informēta, ka pieņemts PVD lēmums administratīvajā lietā par Arčiju – pats lēmums gan mums neesot pieejams.
Šķietami priecīga vēsts: Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts sods. 100 eur vai 1 cents – to mēs nezinām.
Sapriecājāmies? Nē!
Suņa konfiskācija un liegums turpmāk turēt dzīvniekus netiek piemēroti, jo dažas stundas pirms šī lēmuma Ārčija “saimnieks” (plkst.1.00 naktī) pārreģistrējis suni uz citu personu…
…un tā pēc šī lēmuma suņa īpašnieki varēs mainīties ar Arčiju kaut x reizes dienā – arī atgriezties pie bijušā saimnieka.
To var izdarīt internetā, 5 minūtēs, gluži kā deklarējoties savā dzīvesvietā.
Neapspriedīsim juridiskas detaļas. Tās var būt daudznozīmīgas. Toties viennozīmīgs un nepārprotams ir kas daudz svarīgāks: cilvēks ar šādu attieksmi pret dzīvnieku ar tādu pat attieksmi izturas pret likumu un sabiedrību kopumā. Ļoti iespējams – arī pret tuvākajiem. Nihilisms, plātīšanās ar ego, uzspļaušana morālei un ētikai.
Varētu vaicāt – vai suņa īpašnieks Vello ir kaut kāds supermens, ja reiz viņam tāda ietekme? Iespējams, pietiek tikai ar paziņu Pārtikas un Veterinārajā dienestā, kas savlaicīgi norāda uz “pareizām darbībām” un čukstot ausī iesaka it kā likumīgi, lai arī morāli kroplu risinājumu.
Tātad vēlreiz – cilvēks, kurš šādi attiecas pret likumu, tieši tāpat attiecies arī pret suni – kā pret tējas maisiņu. Iemērc – izspiež – izmet miskastē.
Nobeigumā – iedomājieties, kādā pasaulē mēs dzīvotu, ja visiem būtu šāda attieksme?
Paldies Dievam – lielais vairums cilvēku ir labi. Cilvēcīgi. Paldies Jums.
Gaidām prokuratūras lēmumu!
Ulubele ☀️
P.S. Tikmēr Arčijs turpina ārstēties, bauda pastaigas, labu aprūpi un glāstus.