Labdien.
Noriņa pie manis iedzīvojās ātri – faktiski 2 dienu laikā. Ir ļoti spēlīga, mīlīga un murrā gandrīz nonstopā.
Interesanti tik, ka, sākumā lecot, diezgan bieži apvēlās, jo laikam kaķutanta, pie kā viņa sākumā dzīvoja, neļāva viņai pabāzt degunteli augstāk par zemi. Bet nu jau pēc dažām nedēļām ir apguvusi arī lekšanas prasmi; un nevar jau arī lekt, precīzi nomērķējot, ja jādauzās kā riktīgam kaķubērnam pienākas.
Nora ļoti priecājas par savām spēļmantiņām (nu līdz brīdim, kamēr gadās tajās sapiņķerēties…). Nora mēdz spoguļoties, jautroties, reizēm arī bišķi aplaužoties, bet – saprātīgi risinājumi tiks atstāti vecumdienām, un tāpat nekas vēl nav apgāzts un nav nekāda skāde notikusi.
Mēs esam ļoti sociālas būtnes un uzņemam ciemiņus, kuriem varam atrādīties, padraiskoties un ļaut bužināt balto, cakaino vēderiņu.
Nora jauki čuč līdzās gultā (bet, ja tomēr sākumā miedziņš nenāk [jo visu dienu jau gulēts, kamēr saimniece nav mājās], un naktī uznāk skriešanas delīrijs, tad mince tiek diskvalificēta no guļamistabas, bet tā jau arī nav nekāda bēda).
Nora ir ļoti jauka un nepretencioza pēc rakstura, tāpēc sadzīvojam draudzīgi, un mums mājās kopā ir ļoti omulīgi.
Visu labu, Iveta