2.janvārī apritēs tieši 2 gadi, kopš dienas, kad aizbraucām uz Ulubeli “tikai aprunāties”, bet atracām mājās ar 3 mēnešus veco Soju.Mājās jau gaidīja super komunikablais Makijs. To uzzinot, Ulubeles darbiniecei iedegās acis, jo patversmē gaidīja ļoti bailīgā Soja, kurai visvairāk vajadzēja nevis cilvēku, bet tieši otru kaķi, kurš iemācītu socializēties un būt kaķim.Pirmās 3 dienas Makijs neatkāpās no Sojas un abi dzīvoja pa pagultēm.
Kopš tā laika viņi ir diezgan nešķirami, bet, savā ziņā, ļoti individuāli. Viņš Sojai ir iemacījis ne tikai to, kā būt kaķim, bet arī daudz dīvainības. Kā, piemēram, biedēt vienam otru, kad otrs nāk arā no kaķu tualetes. Sojai vēl pilnībā nav pargājis stress pret cilvēkiem, bet progress ir kā diena pret nakti. Viņai vajag daudz mīļuma un, lai cilvēks ar viņu katru vakaru paspēlējas. Tomēr tāpat Sojai vienmēr vajag to, lai brālis ir redzeslokā. Soja sūta sveicienus. Viņai ir lieliska dzīve!
