Sveika, Ulubele!
Te es, nebēdnīgā, dzīvespriecīgā un trakoti atraktīvā Džesija!
Jau jūnijā būs gads, kā es dzīvoju pilsētā, kur ikviens ir gaidīts! Var teikt – Latvijas sirdī, Gaiziņa pakājē – jā, jā, pareizi uzminējāt – skaistajā un mīļajā Madonā – MANĀ MADONĀ! Madonā ierados bikla, kautrīga, klusa un ļoti nosvērta, ar bailēm raudzījos visā nezināmajā:
Bet, laikam ejot, apjautu, kā man ir paveicies. Esmu tik laimīga! Ja vien, Ulubele, Tu zinātu, cik man ir forša ģimene! Jau pavisam drīz mēs visi pārcelsimies jaunā mājvietā, kur man būs plašums – varēšu skriet, riet un dauzīties! Esmu tik ļoti mīlēta un lolota, man patīk ierausties mīkstajā dīvānā un čučēt…ilgi ilgi!
Zini, Ulubele, kādu iesauku man ir devuši bērni? Kūciņa! Smieklīgi 😀 bet man ļoti patīk, kad mani tā sauc 😀
Un vēl – man patīk garas pastaigas, kur varu kārtīgi enerģiski izlādēties – un jā, arī patrenēt savu balstiņu! Tā man ir ļoti spalga un skaļa – bet esmu kārtīgs sargsuns – nevienu svešo sētā apsolos nelaist!
Mana mīļākā rotaļlieta ir bebrs – bez tā es nekur!
Esmu baigi stilīgā! Zini, Ulubele, es cītīgi apmeklēju grūmeru, lai vienmēr izskatītos lieliski – jo es taču esmu dāma! Grūmers katru reizi mani liela, cik paklausīga un mierīga esmu. Un, paskat, kas par stilīgo beibi esmu! Kaut uz skaistumkonkursu 😀
Tagad es zinu, kas ir apskāvieni, mīlestība, bučas…mmm…cik forši jūtos ar savu jauno un mīļo ģimenīti – mēs kopā svinam svētkus, braucam izbraukumos un vienkārši baudām skaisto dzīvi!
Tāds nu īsumā mans pirmais pavadītais dzīves gadiņš jaunajā ģimenē! Es novēlu, lai visi mani Ulubeles draugi un draudzenes reiz kļūtu tikpat laimīgi, kā es, un nonāktu gādīgā un mīlošā ģimenē! Ulubele, Tu vienmēr būsi manā mazajā sirsniņā! Esmu pateicīga Tev par visu!
