🐾 Staltais suņu puika FORESTS trīs ar pusi no saviem pieciem gadiem dzīvoja Ulubelē. Spēcīgs, aktīvs un šarmants – viņš potenciālos adoptētājus vienlaikus pievilka un biedēja, jo kā saimnieku sev blakus gaidīja īsti stipru personību. Anda ir Ulubeles brīvprātīgā un ar Forestu iedraudzējās pastaigu laikā. Ar katru pastaigu šī draudzība kļuva ciešāka un ciešāka, līdz kādudien Anda atvēra savas mašīnas durvis un Forests devās uz mājām.
📧 VĒSTULE NO MĀJĀM 📧
Vēlos pateikt Jums paldies par to, ka esat, par darbu, kuru darāt, un par to, ka ar Jūsu palīdzību ir iespējamas liktenīgas tikšanās un jaunas draudzības.
Par mani un Forestu:
Jau 2 mēnešus Forestam ir mājas un savs cilvēks, savukārt man – lielisks suns.
Kad kļuvu par Ulubeles brīvprātīgo, es pat iedomāties nevarēju, ka tur atradīšu draugu, kuru vēlēšos vest mājās.
Patiesībā man nekad tā pa īstam nav gribējies suni. Un es arī negribēju suni, es gribēju tieši Forestu.
Lēmums par adopciju nebija ātrs un viegls, jo tā tomēr ir liela atbildība. Bet tad pienāca brīdis, kad sapratu – pietiek prātot, Forests ir jāved mājās. Es pārvācos uz lielāku dzīvokli, kurā mums abiem būtu ērti, pieteicu, ka un kad gribu Forestu vest mājās, sagādāju visu nepieciešamo un norunātajā dienā priecīgi satraukta devos viņam pakaļ. 🙃
Lai gan mēs patversmē jau bijām iedraudzējušies un, no sākotnējās neskatīšanās acīs, tikuši jau daudz tālāk, man nebija ne jausmas par to, kā mums ies, kā viņš iedzīvosies un kā izturēsies mājās, kā uzvedīsies, kamēr būšu darbā utt. Bet uztraukumam nebija pamata, jo Forests ir gandrīz vai paraugsuns.
Forests ir gudrs un paklausīgs. Viņš māk pamata komandas, nokārtojas tikai ārā, neko negrauž, gultās nekāpj, reti rej, negaudo, pēc pastaigām ļauj sev notīrīt ķepas un ar lielu pierunāšanu pat iegāja vannā.
Viņš ir ļoti draudzīgs ar cilvēkiem un viņam patīk ciemiņi (jo tad ir vairāk cilvēku, kas viņu var pabužināt). Arī ar suņu meitenēm un mazāka izmēra suņiem viņš ir draudzīgs. Ar liela izmēra suņu puikām gan tik labi neiet.
Viņš ļoti bieži grib mīļoties un prasa, lai viņam pakasa vēderiņu. 🐶
Viņš vislabprātāk iekārtojas kaut kur manā tuvumā, tāpēc mūsu mīļākā vieta ir viesistabas paklājs.
Protams, nav jau viss tik rožaini – neiztiekam bez mīlestības kodieniem, Forestam šad tad patīk izbradāties pilnīgi pa visām peļķēm, viņam patīk diedelēt, viņš ir gatavs apēst visu uz ielas atrasto un reizēm viņš mēģina nočiept arī kaut ko neatļautu. Svaigi ceptas pekanriekstu maizītes ir visvilinošākās. 😁
Tomēr Forests ir lielisks. Es nesaprotu, ko tāds suns tik ilgi darīja patversmē. Laikam jau gaidīja mani. 😏
Vēlreiz paldies!
Ar cieņu,
Andra
