Patversmē es nonācu apjukusi, nobijusies, neticēju, ka saimnieks mani pametis īrētā dzīvoklī. Ar jauno saimnieci mums sākumā gāja grūti – es raudāju no bailēm pastaigās, gribēju atgriezties iepriekšējā dzīvē, kad mani ļoti maz veda ārā bīstamajā pasaulē.
Atvedot mani mājās, viņa pēc pāris dienām jau bija sarunājusi nodarbības pie psihologa/kinologa, lai palīdzētu man tikt pāri bailēm, panikai, trauksmei. Pirmos mēnešus strādājām kopā ar viņu. Pēc tam pārgājām uz suņu skolu, jo manai saimniecei bija mērķis mani socializēt, cik vien tas ir iespējams, kā arī iemācīt labi uzvesties. Šobrīd esmu paklausīga un staigāju, kur tas ir atļauts, bez pavadas. Satiekot citus suņus, es gaidu, vai viņus laidīs ar mani draudzēties.
Man ir, kur augt un noticēt, ka cilvēki apkārt neuzbruks man, ka apstājies cilvēks nav bīstams. Tāpat pieturas ar cilvēkiem, jebkurš ar lielāku saini vai somu, jebkurš, kurš pievērš man uzmanību… Es neuzticos svešiem cilvēkiem, bet mani vairs nepārņem panika. Pirmos 8 mēnešus gan man stresa situācijās bija caureja, tas bija apgrūtinoši gan man, gan saimniecei 
Oktobrī mēs uzvaru pār stresu nosvinējām ar fotosesiju @kinofauna 
Esmu izceļojusies pa Latviju, palikusi viesnīcās, piedalījusies sacensībās un vairāku dienu treniņos un semināros. Esmu bijusi sacensībās Viļņā. Šobrīd augstākā ir 4ā vieta Obedience Rally. Un tikko atgriezos no Polijas – braucu kārtot Nosework smaržu testus. Ai, nezināmā vietā bija bailīgi, bija sveši cilvēki, bet saimniece bija kopā ar mani, iedrošināja un sargāja mani, un es tos testus nokārtoju! 
Šis viss un dažādi “sīkumi” ir smags un ilgs kopdarbs. Ikvienam sunim vajadzētu iziet kucēnu socializācijas un pamatpaklausības skolu, jo dzīve pēc tam ir viegla gan saimniekam, gan sunim. Attiecību sākums bija grūts mums abām, bet tagad mēs izbaudām katru mirkli pilnīgā saskaņā 
Cilvēki, nebaidieties ņemt problēmu sunīšus no patversmes! Jā, tas ir smags un pašaizliedzīgs darbs, sākumā nav viegli ne saimniekam, ne sunim, bet tas atmaksājas! Ir pagājis gads, un mēs ar saimnieci elpojam vienā ritmā, jūtam viena otru, skatāmies vienā virzienā un kopā ejam vienā solī
Mana saimniece katru dienu atkārto, ka viņa joprojām nespēj noticēt, cik ļoti viņai ar mani ir paveicies. Cik ļoti fantastiska es esmu, īsts zelta gabaliņš un briljantiņš! 
Šobrīd es sāku atļauties kucēna vaļības, rotaļas ar muļķošanos Saimniece priecājas līdz asarām Viņa saka, ka dzīvē neesot tik daudz raudājusi gan no žēluma un līdzjūtības, gan no prieka par manu progresu
Paldies visiem, kuri brauca mani skatīties, bet nepaņēma!Esmu nonākusi sava īstā cilvēka rokās – mēs esam radītas viena otrai, mums ir absolūta harmonija un mēs papildinām viena otru 
Es tagad zinu, kāda ir vārdos neizsakāma un neaprakstāma mīlestība, ik sekundi to izbaudu!
Ja vēlaties turpmāk uzzināt par manām gaitām un sasniegumiem, man ir savs konts IG @taira.vilce
