Kara sākumā 2022.gada 9.martā Ulubelē vienā pievakarē uzņēmām 40 suņus. Pat tik lielai patversmei kā Ulubele tas bija milzīgs izaicinājums ar rūpēm un īpaša zonējuma izveidošanu, lai izpildītu PVD prasību šiem atvestajiem dzīvniekiem 72 dienu karantīnas periodā.
No 40 kara bēgļiem vienam atradām īstos saimniekus (lasi zemāk fragmentu no grāmatas un skaties aizkustinošu atkalsatikšanās video), viens suns vēl joprojām atrodas pie mums patvērumā jau 1372 dienas ( 11gv suns Ļis, kuram mugurkaula traumas dēļ ir nepieciešami ratiņi mobilitātei), bet 38 suņi ir laimīgi adoptējušies dažādās ğimenēs Latvijā.
Grāmata SIRDSPUKSTI.
Autore Lia Guļevska.
Fragments no sarunas ar Ulubeles vadītāju Ilzi Džonsoni:
“Protams arī karš Ukrainā mums negāja secen, jau pagājušā gada martā uzņēmām suņus no Ukrainas, kurus atveda latviešu brīvprātīgie. Viņi veda uz Ukrainu dažādas mantas un atpakaļ atveda 40 suņus, gan jaunus gan vecus, lielus un mazus. Starp tiem arī kucīte ar astoņiem jaundzimušiem kucentiņiem, tikai nedēļu veci. Nosaucām mammu par Jaru, bet kucīte saslima, sēdējām pie viņas arī naktīs, līdz pilnīgi negaidīti, tas jau bija maijs jeb pat jūnijs, viena mūsu darbiniece FB ieraudzīja ziņu, ka sieviete, meklē savu suni, kas viņai bija jāatstāj, bēgot no Ukrainas uz Poliju. Kucīti ar visiem bērniem kurus viņai neļāva ņemt līdzi. Atstājuši pie kādiem voluntieriem, tie aizveduši dzīvniekus uz patversmi, bet visi kontakti zuduši. Bet suns bija ļoti zīmīgs, ar tādām zaķa ausīm. Skatāmies šo ziņu ar fotogrāfiju… Vai tā nevarētu būt mūsu Jara, kas beigās izrādījās Leksa. Protams, zvanīju šai sievietei, aizsūtīju viņai pretī mūsu bildes, tā bija tāda emociju vētra… Bet viņiem nav līdzekļu braukt tādu tālu ceļu no Polijas/Vācijas robežas uz Latviju. Nolieku klausuli, jā. Tagad būtu jārunā ar kādu pārvadātāju… Bet, mēs tā esam pūlējušies, visi sunīši saņēmuši vakcīnas, arī to sievieti nezinu, kā tas suns to cilvēku tagad uztvers. Varētu palūgt tam, kas viņu aizved, lai uzfilmē, bet ja viņš to suni pazaudē? Noraujas un viss. Man tas jāredz pašai! Pierunāju Aivaru, lai brauc ar mani ceļojumā. Tā mēs to suni vedām. Kā Leksa uzvedās, kad atpazina savu saimnieci, vārdos nav izstāstāms… Aivars to nofilmēja, laimīgi bijām mēs visi.”
Skati pievienoto video ar atkalsatikšanos – https://www.facebook.com/reel/1332875355250319
Atbalsti mūs, lai šādi atkalredzēšanās brīnumi var notikt, jo ne vienmēr satikšanās brinums notiek 14 dienu laikā.
Ziedo tiešsaistē – https://ulubele.org/#ziedot
Gaidīsim ciemos 13.decembrī 11:00-14:00 – Ulubeles Ziemassvētku Pateicības brokastīs!
