Šodien, 21.novembrī, ULUBELEI PILNGADĪBA – 18 gadi!
Tas bijis vienlaikus īss un ļoti garš laika nogrieznis, kurā noticis gandrīz viss iespējamais un neiespējamais. Tie bijuši milzīgu izaicinājumu, smaga darba, gandarījuma, prieka un drosmes gadi – lepojamies ar paveikto un dalāmies sasniegtajā! Vienlaikus tie bijuši arī spēku izsīkuma, bezcerīguma, bezspēcības un dusmu mirkļi. To esam centušies paturēt sevī, taču dziļi pārdzīvojuši un labi iegaumējuši turpmākajam – tas mūs rūdījis un darījis stiprākus. Tāpēc varam teikt, ka savos 18 esam sasnieguši briedumu. Un esam sagatavojuši jums, mīļie, VIDEO apkopojumu par šajos gados paveikto.
No 2005.gadā dibinātas pansijas Doles salā astoņiem rūpnīcas teritorijā pamestiem suņiem, paglābtiem no eitanāzijas, līdz lielākajai dzīvnieku patversmei Latvijā – Līčos, kuru Ulubele sāka apsaimniekot 2010.gadā ar 15 kaķiem un 20 suņiem. Šobrīd Ulubele ik dienas dod pajumti 500+ iemītniekiem un tajā neviens netiek iemidzināts tikai tādēļ, ka kļuvis lieks cilvēkam – tāds ir Ulubeles ceļš, kurš vienmēr zem kājām, kurš nebeidzas un neapstājas. Vislielākā pateicība šajā dienā Ulubeles mammai – Ulubeles SIRDIJ Ilzei, bez kuras līdzcietības un uzņēmības Ulubeles nebūtu. Ulubeles tapšanas stāsts ir kā spilgts paraugs ikvienam – tas ir tik svarīgais izšķirošais solis no žēlošanas un nosodīšanas uz aktīvu rīcību dzīvības pasargāšanā un glābšanā. Tāpēc arī nokill jeb nenogalināšanas princips ir pats eksistenciālais pamats visas U komandas darbā.
Ulubeles SPĒKS ir tās cilvēki – U komanda nav tikai mūsu darbinieki – U komandai piederīgi ir mūsu draugi un brīvprātīgie palīgi, kuriem dzīvnieku liktenis rūp tikpat ļoti un kuri gatavi ziedot savu laiku, līdzekļus, emocijas un, jā – arī dvēseles mieru. Viņi ir tuvākie sirdsdraugi tiem Ulubeles iemītniekiem, kuri šeit dzīvo garus gadus, pavada šeit savas vecumdienas un kam Ulubele ir pēdējā mājvieta uz šīs zemes.
Ulubeles GARU stiprina mūsu iemītnieki, kas adoptēti un piedzīvojuši laimi savās mājās, savās ģimenēs, priecājamies par ziņām no viņiem, esam kopā, ja nepieciešama palīdzība un vienmēr uzskatām par savējiem. Ulubeles DVĒSELI veido mūsu mīlestība un rūpes par iemītniekiem. Jā, to veido arī tās dvēseles, kuras nesagaidīja savējos un devušās pa varavīksnes tiltu, bet atmiņās paliek te, Ulubelē. Ar katru aizgājusi arī kāda daļiņa no mūsu sirds, bet viņi kļuvuši par U komandas skolotājiem, sargeņģeļiem un spēka avotu, lai varētu turpināt. Atbraucot uz Ulubeli, cilvēki ļoti bieži emocionāli ar asarām acīs uzdod jautājumu: “Kā jūs to varat izturēt? Kā jūs tiekat galā?” Īstenībā atbildes te nav. Jo kurš gan teicis, ka tiekam galā un varam izturēt? Mums arī ir sāpes, vājuma brīži, kļūdas, emociju sprādzieni un kādreiz arī vēlme pasargāt sevi. Bet pāri tam visam tomēr stāv nepieciešamība pasargāt viņus – tos, kuriem neviena cita vairs nav. Paldies, mīļie, ka palīdzat mums šajā misijā! Paldies no sirds! Jo Ulubele ir kaut kas vairāk par nosaukumu un gadu skaitļiem – tas ir dzīvesveids. Domāšanas veids. Paldies, ka esam domubiedri! Daudz laimes pilngadības svētkos, Ulubele!
Pilngadības svētkos vēlamies atskatīties paši un parādīt arī jums to, kas noticis, attīstījies, pārveidojies un pilnveidojies, tāpēc nedēļas garumā stāstīsim un rādīsim Ulubeli bildēs un skaitļos 2005.-2023.