02.12.2014
02.11.2014
Ulubeles dzimšanas dienā vēlamies Jāzepam un Reksai uzdāvāt mājas
Paldies visiem, kuri mūs atbalsta, lai Reksa un Jāzeps varētu būt kopā. Par ziedoto naudu esam nopirkuši 2 jūras konteinerus no kuriem Rīgas amatniecības vidusskolas pasniedzēji un audzēkņi pašlaik izbūvē istabiņu ar virtuvi. Siltināmais materiāls saņemts ziedojumā. Darbs būs skolas ziedojums. Taču vēl ir daudz vajadzību – lentveida pamatu, ūdens pievada un kanalizācijas izbūve, materiāli, lai iebūvētu krāsni vai Jotul krāsniņa, skurstenis, logi, durvis, virtuves, sienas skapji, virtuves virsma un daudz citu sadzīves sīkumu.
Jāzeps pašlaik vēl ir slimnīcā, jo no lielajiem pārdzīvojumiem un nepiemērotās dzīvesvietas mitrumā un aukstumā ir jāuzlabo veselība. Reksa dzīvojas pie mums Līčos un labprāt dodas līdzi Ulubeles komandai uz Cilvēcības stundām skolās un bērnudārzos.
Ļoti ceram, ka Ulubeles dzimšanas dienu 21.novembrī Jāzeps un Reksa svinēs jau abi kopā savā mājiņā pie mums Līčos. Ja ir iespēja, lūdzam atbalstīt šo mūsu apņemšanos.
Paldies visiem, kuriem ir iespēja un kuri jau palīdz:
Biedrības „Dzīvnieku pansija Ulubele” rekvizīti:
Reģ.Nr. LV 40008095993
AS Swedbank, Swift: HABA LV 22
Konts: LVL: LV38HABA0551011767179
Lūdzam norādīt ziedojuma mērķi: Jāzepa un Reksas atbalstam
Ulubelei ir ziedojumu tālrunis: 90006083 (1 zvans = 1.42 eur)
Ziedot iespējams tieššaistē sadarbībā ar ziedot.lv Ulubeles projektam – Izdari sirdsdarbu (bez komisiju iekasēšanas)
28.09.2014
Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem…
jeb Reksa sāk gatavoties
Ir pagājis krietns laiks, kopš turpinās dzīves vietas meklējumi sirmajam Jāzepam un viņa gudrajai VAS jauktenītei – sunei Reksai.
Vācam dokumentus mapītē, lai oficiāli sakārtotu Jāzepa dzīvi. Pagaidām Jāzeps mīt pie savas attālas radinieces neapkurināmā istabā – noliktavā. Iet uz baznīcu un lūdz par pamestiem dzīvniekiem, dzīvnieku aizstāvjiem un iespēju mūža pēdējos gadus vadīt kopā ar savu suni.
Ciemojoties Ulubelē, viņš dzer tēju un Reksa uzticami guļ savam saimniekam pie kājām, smilkst un raud, kad Jāzepam jāpošas projām.
Aktualitāte Nr.1 – joprojām ir mājvieta abiem kopā. Jāzeps nevar dzīvot viens laukos vai pilsētas dzīvoklī tikai ar suni, jo viņam mēdz pastreikot sirds, viņš slikti dzird, arī kājas vairs nav jaunas un stipras. Noskaidrojām, ka aprūpes namos nav iespēju iekārtot cilvēku un viņa suni dzīvošanai atsevišķā istabā. Esam apbraukājuši vairākas iespējamās dzīvošanas vietas. Bijām arī Jāzepa dzimtajā Latgalē. Jāzepam un Reksai neder dzīvošanai attālas lauku mājas, jo viņš nedrīkst dzīvot viens pats. Tāpēc joprojām meklējam cilvēkus, kuri varētu sniegt pajumti (istabu savā mājā) jaukam, žiperīgam, pieklājīgam, ticīgam onkam un viņa ļoti gudrajai sunei Reksai. Pagaidām pastāvīgas mājvietas meklējumi jaukajam pārītim ir nesekmīgi.
Ulubeles komanda ir apsvērusi domu par Jāzepa un Reksas ņemšanu pie mums patversmē, izmitinot abus speciāli viņiem iegādātā siltinātā celtniecības vagoniņā – mājiņā. Apjautājāmies Jāzepam – vai viņš ir ar mieru dzīvot pie mums Ulubelē? … Sen nebijām redzējuši tādu prieku sirmā vīra sejā… par šo piedāvājumu viņš ir tik pateicīgs… viņš uzskata, ka dzīve Ulubelē viņiem abiem ar Reksu būtu īsta paradīze… viņš jautā – kad viņš varētu pie mums sākt dzīvot? Viņš gatavs braukt uz Centrāltirgus gaļas paviljonu – gādāt gaļas atgriezumus, vārīt patversmes dzīvniekiem putras un auklēt mazos rūpju bērnus – pamestos kucēnus. Jāzeps būtu ļoti pateicīgs par šādu iespēju.
Ulubele lūdz visus labos cilvēkus palīgā, lai Jāzeps un Reksa var ātrāk dzīvot kopā. Jāzepa mitināšanās neapkurināmā istabā pie radinieces un Reksas pie mums patversmē nav lāga. Ulubeles patversmē Līčos ir maz iekštelpu, bet liela teritorija, kur izvietot abiem speciālu mājiņu – siltinātu vagoniņu. Vagoniņš – virtuve ir nepieciešama arī patversmes dzīvniekiem ēdiena gatavošanai. Mums Līčos ir malkas apkure.
Lūdzam palīgā, lai sarūpētu sekojošas vajadzības:
Siltināts vagoniņš – mājiņa dzīvošanai;
Vagoniņš dzīvnieku virtuvei;
Jotulas krāsns;
Malkas plīts ēdiena gatavošanai;
Gulta; drēbju skapis; galds, krēsli;
Skapīši un plaukti traukiem , sadzīvei.
Ja jums tomēr ir varianti, kur sirmgalvis varētu dzīvot kopā ar suni, lūdzu, zvaniet – 20203333, e – pasts: ulubele@ulubele.org.
Ja kopā atradīsim Jāzepam un Reksai jauku mājvietu kur citur, siltinātais vagoniņš un dzīvnieku virtuve tāpat būs ļoti noderīga Ulubeles vajadzībām – darbinieku pārnakšņošanai un ēdiena gatavošanai novājinātiem vai veciem dzīvniekiem, kuri nevar pārtikt no sausās barības.
Paldies visiem, kuriem ir iespēja un kuri jau palīdz:
Biedrības „Dzīvnieku pansija Ulubele” rekvizīti:
Reģ.Nr. LV 40008095993
AS Swedbank, Swift: HABA LV 22
Konts: LVL: LV38HABA0551011767179
Lūdzam norādīt ziedojuma mērķi: Jāzepa un Reksas atbalstam
Ulubelei ir ziedojumu tālrunis: 90006083 (1 zvans = 1.42 eur)
Ziedot iespējams tieššaistē sadarbībā ar ziedot.lv Ulubeles projektam – Izdari sirdsdarbu (bez komisiju iekasēšanas)
Ticam, ka kopā mums noteikti izdosies palīdzēt Jāzepam un Reksai atkal būt kopā,
Ulubeles komanda
28.08.2014
Jāzeps apciemo savu mīļo Reksu. Apsolām, ka darīsim visu iespējamo, lai abi ir atkal kopā uz mūžu.
25.08.2014
Par Jāzepu, viņa gudro Reksu, ubagošanu un palīdzēšanu dzīves pabērniem jeb smeldze ik uz soļa bez žēlīgu stāstu meistarošanas.
Pārdomām:
Jāzeps ir ticīgs cilvēks – katolis. Svētdien bijis baznīcā un lūdzis par savu mammu Helēnu, kurai nupat kā vārdadiena bija, lūdzis par mājvietu abiem ar Reksu, lūdzis par Ulubeli… Bija ļoti satraukts un runāja par lielu grēku, jo pamanījis, ka puikas Dievnamā zog naudu no ziedojumu kastītes… Dikti priecīgi stāstīja par raženu sievišķi Antoņinu, kura viena pati dievnamā dzied skaistus solo…
Šodien bijām tirgū un atkal sapirkām pārtiku – piena produkti Jāzepam ļoti garšo. Nopirkām kartupeļu maisu, saknes, visādus putraimus, makaronus, gaļu. Radiniece (89 g.) pukojoties un labsirdīgām acīm smaidot visu bagātību riktēja virtuvītes plauktos un ledusskapī.
Jāzeps par visu un vienmēr ir pieradis maksāt. Atkal dod mums naudu (50.- eur) par produktiem un nopirkto silto veļu un brīnās, ka mums naudu nevajag. Jautā vai bagāti esam. Sakām, ka ļoti, jo mums daudz palīgu. Taujāts atklāj, ka par ~ 8 m2 mazo būceni Pļavniekos maksājis mēnesī kaimiņam vismaz 40.- eur un par jebkuru palīdzību devis naudiņu. Kādreiz viņš nerots, ka jāmaksā atkal, jo neesot tak samaksājis… Jāzepam ir laba atmiņa, bet, ja viņam prasa, tad tak jāmaksā…
Jāzeps ir bijis pie friziera. Īsie sirmie mati un gludais vaigs dara viņu 10 g jaunāku. Šķelmīgi smaida un priecājas, kad sakām, ka knapi atpazinām šo izskatīgo kungu. Runājam par šo un to, bet sarunas met apļus un atgriežas pie vienīgā jautājuma – vai un kad viņi ar Reksu atkal būs kopā? Viņš zinot Bolderājā vienu pamestu būdu, bet bez durvīm un logiem… Ļoti grib braukt uz patversmi apraudzīt Reksu. Jautā, kā viņa jūtās. Izstāstam, ka Reksa ļoti pārdzīvoja atkal šķiršanos un pirmo nakti gaudoja. Uzreiz nožēlojam pateikto, jo Jāzeps raud. Stāsta atkal un atkal par savu enģelīti Reksu – cik viņa gudra un uzticīga. Apsolām, ka darīsim visu, lai viņi ātrāk abi ir kopā.
Jāzeps visu mūžu strādājis strādnieka darbu VEFā, Vagonrūpnīcā, no 2006.gada sešus gadus Dārzciemielas dievnamā par sargu un sētnieku. Kad dievnamu pabeidza būvēt, darba viņam vairs nav. Viņam ir pensija 115.- EUR. Ar to vientuļš cilvēks nevar izdzīvot. Viņi abi ar Reksu brauca uz tirgu. Gaļas paviljona tirgotāji Reksu ļoti mīļojuši un lutinājuši. Bieži sēdējuši abi Vecrīgā. Jāzeps zin, ka ubagot tagad ir aizliegts. Viņš stāsta, ka daudzi policisti ir ļoti labi un likuši viņiem mieru. Dāvāto naudiņu maksājis par īri, par pārtiku sev un Reksai un par taksi. Jautājam – kā viņš saucis taksi, jo slikti dzird un nav viņam telefona. Teica, ka lūdzis izsaukt kādam garāmgājējam vai kaimiņiem Pļavniekos.
Jā, viņš ubagoja no tiem, kuri dalās, un brauca ar taksi. Nu un? Jo viņam sāp kājas un mūsu sabiedriskajos transportos nav draudzīga attieksme pret cilvēkiem ar suņiem. Viņš ubagoja, jo viņam nepietiek dzīvošanai – īrei, ēdienam un zālēm. Viņš ubagoja, jo viņam patīk būt cilvēkos, nevis sēdēt kādā būcenī.
Arī Ulubele ubago, jo nepietiek līdzekļu pamesto dzīvnieku aprūpei. Ulubele, tāpat kā ļoti daudzās sabiedriskās organizācijas, ubago profesionāli – to sauc par ziedojumu akcijām, projektiem, fondiem utt. Ulubele ubago un nepārstās atgādināt tiem mūsējiem augšā, kuri dzīvo komforta eiforijā un izliekas neredzam, ka tā īsti nav lāga – tauta jau sen uztur viens otru ar zupas virtuvēm, ziedojumu akcijām vai vienkārši brauc prom, jo nespēj šo netaisnību vairs izturēt.
Milzu paldies visiem tiem, kuri atbalsta Ulubeles centienus Jāzepam un Reksai palikt kopā ar labiem vārdiem, palīdzību juridiskā un sociālā jomā, palīdz ar ziedojumiem. Abu atbalstam Ulubeles kontā saņemti 1184.67 EUR.
Liels paldies kaimiņu paziņam Jurim, kurš vairāk kā gadu atpakaļ atveda Jāzepu pēc iznākšanas no slimnīcas pakaļ savai Reksai uz Līčiem. Tā mēs uzzinājām par vecā vīra un viņa uzticamā suņa īpašo draudzību. Paldies Jurim, kurš tāpat kā mēs uzskatīja, ka atņemt suni Jāzepam ir negodīgi un tāpēc palīdzēja.
Mēs ticam, ka kopā palīdzot izdosies atrast jauku mājvietu sirmajam vīram un viņa uzticamajam sunim.
Ulubele
P.S. Reksas atņēmējiem iesakām izmantot brīnišķīgo iespēju paklusēt, nevis turpināt pīties melos, apvainojot Jāzepu un Ulubeli. Jāzeps nekad nav gribējis pamest savu Reksu. Jāzeps vispār neprot melot. Viņš ir izaudzinājis īpaši gudru un uzticamu suni, kuru nevienam nav tiesību iekārot, atņemot to slepus vai atklāti. Nepārprotiet -Ulubeles cilvēku klusēšana, klausoties jūsu radinieces izaicinošajās lamās un apvainojumos mums un Jāzepam atbraucot kopā ar policiju pakaļ Reksai, nav mūsu vājums. To sauc par toleranci. Tik ļoti radiniecei gribas uzticamu suni, kurš atkal „staigātu pakaļ kā astīte”? Jums ir visas iespējas par tādiem audzināt tos abus suņus, kuri nīkst pie ķēdēm radinieces lauku sētā.
Pļavnieku būcenī palika Jāzepa mantas. Iesakām turpmāk celt telefonu, lai vienotos par Jāzepa mantu aizvešanu. Ceram, ka šoreiz bez policijas.
22.08.2014
Piektdienas vakars izvērtās priecīgu un bēdīgu sajūtu pilns. Kopā ar valsts policiju braucām uz tālieni, lai Jāzeps atgūtu savu Reksu. Pēc garu protokolu kārtošanas, suņa atņēmēji Jāzepam beidzot atdeva Reksu. Sirmā vīra un viņa uzticamā suņa atkal satikšanās mirklis ir vārdos nepastāstāms un neaizmirstams. Visu garo atpakaļceļu abi dudināja un bužinājās mašīnā.
Atkalredzēšanās gan pagaidām bija smeldzīgi īsa, jo viņiem abiem kopā vēl nav savu māju. Joprojām meklējam pastāvīgu mājvietu 80 gv saprātīgam kungam Jāzepam, kuram nav kaitīgu ieradumu (viņš nedzer un nesmēķē) un viņa gudrajai, paklausīgajai VAS jauktenītei Reksai.
Būsim priecīgi un pateicīgi par piedāvājumiem, idejām un atbalstu. Tālrunis 20203333; epasts: ulubele@ulubele.org.
Pagaidām Jāzeps mitinās pie radinieces, kura ir vēl sirmāka par viņu pašu, bet Reksa ir pie mums Ulubelē.
Ulubele turpinās gādāt Jāzeponkulim drēbes, pārtiku un pēc iespējas biežāku ciemošanos pie mīļās Reksas, līdz atkal abi būs kopā siltumā un drošībā, kur neviens vairs viņiem nevarēs nodarīt gauži.
Liels paldies Valsts policijai par operatīvu rīcību. Lielas skumjas par kaimiņiem, kuru saprašana par “palīdzību” aprobežojas ar uzticama suņa atņemšanu un neatdošanu vecam cilvēkam, kurš ilgus gadus mitinājās viņu īpašuma būcenītī, maksājot par to īri. Šobrīd viņi mēģina savu rīcību attaisnot apgalvojot, ka Jāzeps cietsirdīgi izturas pret suni……..
Sekosim izmeklēšanas gaitai un informēsim.
21.08.2014
Vakar Ulubele un Jāzeps bijām policijā un sniedzām liecības. Policija ir ierosinājusi kriminālprocesu.
Policijas profesionālā rūpe ir atrast un atdot saimniekam viņa suni Reksu. Ulubele apņēmusies atrast Jāzeponkulim un viņa mīļajai Reksai mājvietu, kurā abi turpmāk varēs dzīvot kopā. Ulubele ir sarūpējusi Jāzepam drēbes un gādā pašlaik par ēdamo.
Jāzepam ir 3 māsas nu jau visas aizsaulē. Bildē kopā ar mīļo māsu Vandu jaunībā
Lūgums visiem tiem, kuriem ir vēlēšanās un iespēja palīdzēt, atbalstīt mūsu centienus nodrošināt Jāzepam un Reksai kopā būšanu un iztikšanu, līdz nokārtojam laikietilpīgās birokrātiskās formalitātes par dzīvesvietu un sociālos pabalstus.
Liels paldies Baibai, kura ierosināja sludināt atbalsta akciju un atbalstījusi Jāzepu un viņa Reksu ar ziedojumu.
Biedrības „Dzīvnieku pansija Ulubele” rekvizīti:
Reģ.Nr. LV 40008095993
AS Swedbank, Swift: HABA LV 22
Konts: LVL: LV38HABA0551011767179
Lūdzam norādīt ziedojuma mērķi: Jāzepa un Reksas atbalstam
15.08.2014
Sociālajos tīklos mēs bieži dalāmies ar atziņām, ka tavam sunim ir vienalga, cik tev ir naudas, kur tu dzīvo vai ar kādu mašīnu tu brauc. Suns tikai vēlas pēc iespējas vairāk būt kopā ar savu mīļo saimnieku. Jāzeponkoļa un Reksas stāsts ir tieši par to.
Jāzepam ir 80, nācis no Latgales, līdz šim mitinājās Pļavniekos privātmājas piebūvē, kuru grūti nosaukt par mājokli cilvēkam. Drīzāk tas būtu būcenis, kur glabāt tačku vai grābekļus. Bet viņam ar vācu aitu suņa jaukteni kucīti Reksu tur bija labi, jo abi bija kopā. Šobrīd kaimiņi viņam ir nodarījuši gauži – kamēr viņš bija slimnīcā, atņēma visdārgāko, kas viņam vēl pieder – mīļo Reksu.
Viņš ir pametis pāridarītāju atvēlēto ūķi un pašlaik ir dzīves vietas meklējumos, jo māja Latgalē sen kā nopostīta. Ulubeles pieredze – saucamie bomzīši ir vieni no atbildīgākajiem saimniekiem, kuri prot izaudzināt gudrus suņus un, ja vien spēj kustēt, viņi draugus nelaimē neatstāj. Tāda gudra Jāzeponkam ir 3 gadīgā Reksa – lolota, skolota no kucēna vecuma, paklausīga, apmīļota, vesela un vienmēr paēdusi. Jāzeponkulim ir pensija un viņš, atšķirībā no kaimiņiem, alkoholu nelieto nemaz. Jāzepam mēdz pastreikot sirds, viņš slikti dzird un Reksa bija viņa uzticamais pavadonis, kurš vienmēr ir līdzās.
Pārrunas ar tā saucamajiem kaimiņiem neko labu nav devušas. Viņi atsakās Jāzepam atdot Reksu un nesaka mums, kur viņa aizvesta. Pašvaldības un Valsts policijā ir iesniegts iesniegums par suņa nozagšanu un neatdošanu saimniekam. Mēs ceram, ka policija operatīvi rīkosies un Reksa atgriezīsies pie saimnieka. Mēs ļoti lūdzam palīgā visus, kuriem ir varianti un idejas, kā palīdzēt sunim un saimniekam atrast dzīves vietu, lai paliktu kopā. Labprāt konsultēsimies ar cilvēkiem, kuriem ir pieredze sociālajā jomā. Jāzeps ir saprātīgs, patstāvīgs un alkoholu nelieto. Reksa klausa viņa skatienam.
Būsim cilvēcīgi! Veci ļaudis nav pelnījuši mūža nogalē būt pazemoti un sāpināti, atņemot pēdējo draugu un dārgumu, kas viņiem pieder, tikai tāpēc, ka veiksme nav apveltījusi ar mantiskiem labumiem.
11.08.2014
Apsekojām onkuļa Jāzepa dzīvesvietu – bēdīgi 🙁 mājas iedzīvotāji onkuli (80 gv) atpakaļ nemaz īsti negrib redzēt, dzīvoja viņš tur mazā ūķītī piebūvītē ar savu Reksu. Mājas saimnieki (iedzīvotāji) neatklāj kur pašlaik ir Reksa , tik saka , ka drošās rokās. Onkulis Jāzeps skumst pēc sava suņa. Visu laiku nēsā līdzi un rāda mīlules bildīti un veterināro grāmatiņu ar potēm.
Jāmeklē kur dzīvot arī onkulītim, jo viņš dikti aizvainots uz saviem pāridarītājiem, kuri atņēma viņam Reksu. Onkuli arī viņi grib aizdabūt prom uz pansionātu. Uz kādām tiesībām viņš tai adresē dzīvo – pašlaik arī skaidrojam.
Sieviete vārdā Inese ( suņa atņēmēja) apgalvo, ka Jāzeps ļoti slikti izturējās pret Reksu … sitis viņu …. !!! Neticam, jo, atceroties, kā pagājušo pavasari Reksa Līčos priecājās redzot savu saimnieku, kad kaimiņš viņu atveda pēc slimnīcas pakaļ savam sunim…
Ja tās mājas iedzīvotāji nenāks pie prāta un nepateiks, kam atdots un kur ir suns, būs vien jāiesaista policija.
Zvanīja vēl viena dāma, apgalvojot, ka Reksa tagad esot atvesta pie viņas un viss esot vislabākajā kārtībā. Stādījāmies priekšā un teicām, ka Ulubeles pārstāvji labprāt aizbrauktu un pārliecinātos par to, jo Reksu pazīstam no viesošanās Līčos gadu atpakaļ, kad Jāzepam palika uz ielas slikti un viņš nokļuva slimnīcā. (Toreiz ātrās palīdzības darbinieki rīkojās ļoti profesionāli un cilvēcīgi – parūpējās ne tikai par onkuli, bet arī par viņa uzticamo suni, lai tas nepaliktu uz ielas viens pats). Tad dāma uzreiz izmainījās un teica, ka vārdu neteikšot un kur ir Reksa arī neteikšot.
Prāta darbs jau tas nav no tās suņa atņēmēju kompānijas puses.
To visu ar viņiem izrunājām, cenšoties pateikt, ka – miers baro, nemiers posta. Tagad dažas dienas gaidām, vai nenoskaidrosies mājas kaimiņu saprāts; paralēli meklējam Jāzepa iespējamos radiniekus, jo viņš nosauca vienu adresi Ziepniekkalnā.
Kur ir Reksa un vai viņa ir sveika un vesela – turpināsim noskaidrot visiem iespējamiem paņēmieniem.
Jāzep onkuli patiesi žēl. Darīt pāri sirmgalvjiem, bērniem vai dzīvniekiem ir kretīniski.
Paldies visiem, kuri iesaistās un sūta iespējamās Reksas atrašanās vietas ar foto – ne uz vienas no tām Reksas nav, tie ir citi pazudušie.
09.08.2014
Sune Reksa pie mums nonāca, kad viņas saimnieks nokļuva slimnīcā. Viņa mūs apbūra ar inteliģenci un gudrību. Kad viņš atnāca viņai pakaļ – tikšanās bija neaizmirstama. SOS – Reksa ir pazudusi. Sirmais vīrs bez viņas nevar. Lūdzu, dalies ar ziņu, lai viņi satiktos!
http://www.dzivniekupolicija.lv/lv/sludinajumi/ulubele-pazudis-suns-5310
Ulubeles komanda
Tālrunis: 20203333
e–pasts: ulubele@ulubele.org