Vēstule no kaķenītes Hertas!

Čau, Ulubele! Te kaķis Herta, nu jau kuro mēnesi esmu pie saviem foršajiem cilvēkiem. Esmu ļoti runātīga dāma, pārvaldu dažādus dialektus un balss intonācijas. Vispār esmu diezgan izvēlīga, kā spēļu mantiņas labāk akceptēju kādu nozagtu lentīti vai saburzītu čeku. Tās dārgās veikala bumbas man neiet pie sirds.

Naktīs man patīk skaļi skriet un apgāzt dažādas lietas, jo tad neviens neredz, un pārrunu laikā tēloju, ka neko nezinu, jo tad ir lielāka iespējamība tikt pie kārumiem. Vispār esmu arī dārgumu meklētāja, mani interesē visas aizvērtās durvis, lādes un kastes, man bieži patīk atvērt apavu plauktu un uzmērīt pāris kurpes.

Ziemassvētki bija vislabākie, izsaiņoju visas dāvanas- galu galā pati esmu maza dāvaniņa. Man mājas ir arī dažas puķes, tomēr man tā puķkopība kopumā neinteresē, labprāt koptu tikai vienu puķi, bet cilvēkiem šķita, ka pārāk aizrāvos, tāpēc uz savu lolojumu varu skatīties no attāluma. Reizēm viņi man saka, ka es dīvaini sēžu, bet priekšniecēm tā ir jāsēž. Reizums man arī ir slinkums turēt savu gudro galvu, tāpēc atbalstu to.

Mēs kā Hertas izredzētie dzīvesbiedri novēlam cilvēkiem nebaidīties un braukt iepazīties ar Ulubeles mīluļiem, protams, darot to atbildīgi.