Žurciņu stāsts no mājām!

Mūsu žurkulēnu stāsts ir tāds, divus gadus ar mums bija Gordons un Olivers, kurus paņēmām zooveikalā. Gordons janvāra sākumā nomira. Negribējām, lai Olivers paliek viens pats. Un ne tikai Olivera pēc, bet arī mēs ļoti mīlam žurciņas, tie ir mūsu labākie mājdzīvnieki. Izdomājām, nu labi, Gordons vairs nav, bet lai Gordons ar savu vietas aiziešanu izglābj divus mazullīšus un dod iespēju diviem citiem dzīvot mīlošās mājās.

Tā nu devāmies 12. janvārī uz Ulubeli. Jums tur bija augustā dzimuši četri brālīši, no kuriem paņēmām divus, Ramziju un Džordžiju.

Pirmais vakars mājās protams, bija interesants, sākumā turējām Džordžiju un Ramziju kaķu pārvadājamā mājiņā, lai caur resti viņi apostas ar Oliveru. Naktī arī ir viņi gulēja vēl atsevišķi. Džordžijs ar Ramziju sākumā bija ļoti, ļoti bailīgi no mums. Tad nākamās divas dienas mūsu uzraudzībā laidām visus trīs kopā dzīvoties dīvānā, uzmanot vai nerodas kādas agresijas izpausmes.

Mūsu Olivera reakcija par jaunajiem brāļiem bija pilnīgi mierīga. Jau trešajā dienā redzējām, sapratām, būs viss labi, nekadas agresijas pazīmes neviens nav izrādījis, varam laist mazos arā patstāvīgi, lai visi dzīvojas kopā lielajā būrītī, mājiņā. Būris mums īsti nav, mums ir no skapja paštaisīta mājiņa, kura vienmēr stāv vaļā. Lai žurkiem ir jebkurā laikā brīvi pieejamas fiziskās aktivitātes, var nākt pie mums draudzēties un staigāt pa grīdu, kad vien vēlas. Kas protams, ir izcila motivācija tam, lai iekārtotu dzīvokli tā, lai nemētātos apkārt nekas tāds, ko žurkas varētu sagrauzt. Kā jau zinam, parasti tie var būt vadi, kuri mums ir novākti vai salikti tā, ka mazie tiem netiek klāt.

Nu jau Džordžijs ir atvēries un uzplaucis, ļoti aktīvs, draudzīgs, pat mēdz gulēt uz tv galdiņa, dažreiz, kad viņu paijā, viņš luncina astīti. Ramzijs ir vēl kautrīgs un bailīgs, bet nekas, ar maigumu un mīļumu cerams, arī izdosies iekarot viņa sirsniņu un uzticību. Mums ir ļoti liels prieks viņus redzēt bizojam apkārt. Kā var redzēt bildēs, viņi visi trīs čuč kopā draudzīgi, mazgā viens otru. Esam priecīgi, ka varam dot mājas un mīlestību, iespēju šiem diviem mazuļiem.

Ja turpmāk vēlēsimies papildināt savu puiku pulciņu, žurciņas noteikti ņemsim tikai uz vienīgi no patversmes. Kas protams ir lielāks izaicinājums, jo ne vienmēr piedāvājumā var būt mazi bēbīši, bet tos no veikala skatloga vienmēr paņems. Gribas dot mājas kādam, kuram to nekad nav bijis. Viņiem jau tā ir salīdzinoši īsa dzīvīte, tad nu gribas tā, lai tā būtu vislabākā iespējamā.