Esam apkopojuši datus par 2020.gadu Ulubelē un piedāvājam uzskatāmās infografikās paraudzīties uz iepriekšējo gadu skaitļos. Sāksim ar dzīvnieku apriti Ulubelē.
2020.gads Ulubelē bija izaicinājumus pilns. Protams, covid-19 ierobežojumi un pandēmijas izraisītā krīze smagi ietekmēja arī Ulubeli, taču mēs ne uz mirkli neesam pārtraukuši darbu. Dzīvnieku uzņemšana, aprūpe, ārstēšana, atdošana saimniekiem un adopcijas turpinājušās bez pārtraukuma.
Gada laikā Ulubelē uzņemti 1433 dzīvnieki – 768 suņi, 621 kaķis, 26 putni, 9 šinšillas, 7 kazas, 1 auns, 1 ūdele. Kopš 2017.gada likums prasa, lai visi suņi būtu čipēti un reģistrēti, tāpēc varētu sagaidīt, ka 2020.gadā visi patversmēs nonākušie suņi ir reģistrēti un saimnieki viegli atrodami. Diemžēl statistika rāda citu ainu – lielākā daļa Ulubelē nonākušo suņu bija anonīmi – bez reģistrēta čipa.
Atgriezušies mājās 184 suņi un 2 kaķi.
1039 adoptētie dzīvnieki devušies uz jaunām mājām – liela daļa no tiem arī mūsu opīši un īpaši aprūpējamie – no sirds paldies jaunajiem saimniekiem, kas pieņēmuši lēmumu dot iespēju laimīgai dzīvei kādam no Ulubeles iemītniekiem! Brenda, Maksis, Džīna, kucēns ar iedzimto priekšķepas deformāciju, Šeldons, Trīne, Pūcīte, Uma, Luna, Bella – tie ir mūsu īpaši aprūpējamie, kas tagad bauda laimīgi dzīvi mājās. Un, protams, opīši, par kuru dzīvi jaunās mājās stāstām arī jums.
Gada laikā sterilizēti 750 dzīvnieki, no tiem 127 bezsaimnieku kaķi, kas atlaisti savā ierastajā vidē.
Ulubeles svarīgākā ideja jeb nokill princips nozīmē ne tikai to, ka cenšamies glābt, ārstēt un atrast jaunas mājas visiem patversmē nonākušajiem, bet arī to, ka 1/5 daļa no mūsu 500 iemītniekiem ir opīši 8+ g.v., kuriem nopietnas veselības problēmas, kurus cilvēki adoptēt izvēlas retāk un kuri patversmē pavada daudz ilgāku laiku, nereti – līdz sava mūža galam. Tāpēc Ulubeles ikdiena ir ne tikai slimnīca un pansionāts, bet arī paliatīvā aprūpe nedziedināmi slimajiem. Diemžēl uz mūsu rokām izdziest tie, kuru pēdējā pieturas vieta palikusi patversme. Iemidzināti tikai tajā gadījumā, ja izdarīts viss iespējamais viņa ārstēšanā un aprūpē, nav cerību uz stāvokļa uzlabošanos un humānākais lēmums ir dzīvnieku nepakļaut turpmākām ciešanām.
2020.gadā pa varavīksnes tiltu no Ulubeles devušies 85 iemītnieki, daudzus no kuriem mūsu brīvprātīgie labi pazina un mīlēja – Šariks, Kašķītis, Simona, Omelīte, Ričiņš, Hiluks, Feja, Fuņa, Argo, Lio, Muciņa, Kots… un citi – Ulubele bija viņu ģimene un nu viņi noraugās uz mums no mākoņa maliņas.
Paldies visiem mūsu ziedotājiem un atbalstītājiem par to, ka Ulubelē varam iedzīvināt nokill principu – ka varam glābt un ārstēt dzīvniekus, kuriem neviens cits dzīvē vairs nav palicis!
Paldies mūsu brīvprātīgajiem, kuri par spīti ārkārtas stāvoklim un karantīnai paliek uzticīgi saviem četrkājainajiem draugiem Ulubelē – regulāri brauc socializēt viņus un palīdzēt citos svarīgos darbos!
Paldies! 
Jūsu Ulubele
