Sveiki, sveiki “Ulubeles” ļaudis. Piedodiet ka tik ilgi nerakstīju, bet beidzot saņēmos un pastāstīšu kā Almucis, nu jau saukdamās Aura, aizceļoja līdz jaunajām mājām Bauskas novadā.
Tajā pašā dienā, kad izņēmām Auru no patversmes, pa taisno braucām uz jaunajām mājām. Ceļā pavadījām apmēram stundu. Viņa iekārtojās mašīnā tīri labi, bija mazliet nemierīga pirmās 10 min, bet tad gulēja, vienīgi posmā, kur asfalts pārvērtās par grubuļainu lauku ceļu, Aura gribēja nākt man klēpī, bet tā drosmīgs suns 😀
Kad aizbraucām, Aurai jau bija uzmeistarota jauna būda, pie tam nosiltināta ar vates kārtu sienās. Es laukos paliku vēl nedēļu, tajā laikā dikti abas sadraudzējāmies, gājām pastaigā katru dienu. Grūti bija novaldīt visu to enerģiju 😀
Tajā nedēļā vēl sapratām ar omi, ka Aurai patīk pilnīgi VISU grauzt. Viņai tieši blakus sanāk malkas šķūnis un ķēde ir pietiekami gara, ka viņa tiek klāt malkai un paresniem bluķīšiem arī, un tik grauza visu pēc kārtas :D:D:D
Tā nu viņa tur dzīvojas ar maniem vecvecākiem, mazo sunīti Maksi, 3 kaķiem: Oti, Šēru un Muri (izskatās, ka kaķi viņai ne īpaši interesē… pagaidām), pāris vistām, cūciņām un goču – kā jau īstos laukos.
Ar ģimeni viņu apciemojām pēc 2 nedēļām. Aura kārtīgi iedzīvojusies, vēl joprojām stiepj un grauž pagales, ārdās ar Maksi un nu jau smuki skrien brīvi kad palaiž vaļā.
Ar cieņu Paula