Labdien!
Nu jau ir pagājis mēnesis no Labo darbu nedēļas oktobra beigās, kad kaut kas iekšēji mūsu ģimeni pamudināja, un ar labām domām devāmies pie Jums.
Tā kā mums ģimenē jau bija viens iemītnieks – kaķis un arī mazs bērns, mēs izlēmām paņemt savā aprūpē mazu sunīti!
Tā nu mēs izvēlējāmies vienu suņu meitenīti no divām māsām, taču otru māsu paņēmām uz pagaidu mājām. Aizvedām uz mājām un nosaucām par Zuzi un Lizu.
Protams, cilvēciskais faktors nostrādāja un visi ģimenes locekļi bija par otras māsas atstāšanu – pašiem esot 2 bērniem, saprotam šo māsu savienību. Līdz ar ko – nu abas meitenes dzīvojas Ādažos, nu jau sadzīvo arvien labāk ar kaķi, vai drīzāk kaķis aprod ar to, ka meitenes grib spēlēties ar viņu.
Jāpiebilst, ka māsas ir nešķiramas, kur viena dodas, turp otra, ja viena klēpī rāpjas – otra klāt!
Arī bērniem ir prieks un protams rūpes mums visiem! Lai arī meitenes mūs nebeidz pārsteigt ar dažādiem pigoriem, kamēr neesam mājās, taču viss pieder pie augšanas un mācīšanās procesa!
Izturību mums un noteikti arī Jūsu patversmei – Jūs darāt fantastisku darbu!
Jauku vakaru,
Laura ar ģimeni!