Labdien!
Šeit Jums raksta kaķa jaunie saimnieki.
Kaķis, kurš no patversmes ieradās ar vārdu Stepaška, tagad ir ticis pie jauna vārda – Maveriks, jūtas jaunajā vidē labi, priecājamies.
Lai arī citiem dzīvnieciņiem atrodas savas jaunās un īstās mājas!
Aizvadītajā sestdienā Līčos dzīvnieku patversmē viesojās starptautiskās studentu apmaiņas programmas Social Erasmus week 2014 jaunieši.
Paldies par sirds darbiņu.
Paldies par jaukajiem foto (skatīt arī šeit: https://www.facebook.com).
Uz tikšanos!
Ulubeles komanda
Kā ik gadu, arī šogad Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme ir oficiāla Lielās talkošanas vieta.
2014.gada 26.aprīlī esiet mīļi gaidīti pie mums Līčos, kur 200 suņi un 50 kaķi gaidīs talciniekus, kas pēc mitrā un vēsā pavasara sakoptu patversmes teritoriju un telpas, zāģētu un skaldītu malku. Protams, lieli palīgi būs arī tie, kas sakopšanas un uzlabošanas darbu laikā vedīs pastaigās patversmes iemītniekus!
Pulcēšanās sākot no 10:00:
10:00-10:30 patversmes apskate, darbu dalīšana;
10:30-14:30 aktīvs darbs, pastaigas ar suņiem, rotaļas ar kaķiem;
14:30-15:30 maltīte svaigā gaisā un milzīgs gandarījums par paveikto.
Lūgums ierasties ērtā praktiskā apģērbā, kas nesamirkst un ko nav žēl nedaudz notraipīt. Ņemt līdzi savus darba cimdus. Ja ir iespēja paņemt līdzi ķerru un nopietnākus instrumentus (urbis, cirvis, zāģis, skrūvgriezis) individuāliem un atbildīgiem remontdarbiem – būsim pārlaimīgi.
Tāpat līdzi ņemams labs noskaņojums un nenogurdināms darba spars. Suņi un kaķi būs priecīgi par kādu kārumu konservu vai sauso žāvējumu veidā.
Svarīgi: Droši ņemiet līdzi mājās uzkrāto makulatūru – to Līčos savācam, nododam un saņemam nelielu finansējumu patversmei. Noder arī dvieļi, palagi, segas.
Kontaktpersonas:
Ilze 20203333; Ieva 27803333; Zanda 27863333
Uz tikšanos
Līču dzīvnieku patversmē
Ulubeles komanda
Adoptēju Cacīti gandrīz pirms pieciem gadiem (2009.gada vasarā).
Mums bija paredzēts vest viņu manai mammai – viņas sunītim gribējām draudzeni. Bet sanāca tā, ka līdz aizvešanas brīdim Cacīte bija jau izvēlējusies savu saimnieci.
Pie jums viņa jau bija bijusi divus mēnešus – jūs stāstījāt, ka esat atraduši viņu kaut kur Rīgā ielenktu starp lielu suņu baru. Neviens nebija viņu meklējis, un no sākuma esot bijuši diez gan daudz potenciālo adoptētāju, taču pēc tam vairs neesot bijis neviens.
Aizbraucot pie jums, uzzinājām, ka viņai jau ir apmēram 10 gadu. Pie jums viņa gulēja iekštelpās uz dīvāna. Vēl tagad atceros, ka iegājām iekšā un viņa tur čučēja, tad tā mīļi paskatījās uz mani. Viņai bija tādi forši 2 zobiņi, bet diemžēl no vecuma viņai zobiņi izkrituši – nekādi nevarējām glābt. Paņēmu viņu rokās un iznesu ārā, viņa iekāpa puķu dobē, paskatījās uz mani un mazliet paluncināja astīti. Tā nu ņēmām viņu, lai vestu manai mammai. Jūs stāstījāt, ka kāda no jūsu darbiniecēm esot paņēmusi viņu līdzi uz mājām un ielikusi vannā un viņa ēdot tikai Doktora desu. Jūs bijāt viņu nodēvējuši par Saulīti.
Nākamajā dienā aizbraucām pie manas mammas un Cacīte vairs neatkāpās no manis ne soli. Mamma tikai noteica, ka nevarot sunim atņemt saimnieci. Tā mēs kļuvām par vienu ģimeni. Par Cacu viņu nosaucām, jo viņa bija (un ir vēl joprojām) ļoti cimperlīga un izvēlīga. Tā nu viņa ir Cacīte.
Nu jau esam kopā gandrīz piecus gadus. Mums ir bijuši ļoti daudz kopīgu kreņķu un pārdzīvojumu. Mēs esam četras reizes mainījušas dzīvesvietas, bet pēdējā – tagadējā mums ir uz ilgu laiku.
Pagājušajā gadā mums bija ļoti daudz kreņķu – nomira mūsu tante, pie kuras dzīvojām un abas ļoti pārdzīvojām. Cacītei pat bija insults, taču, tā kā ļoti ātri noreaģējām un nonācām klīnikā 2 stundu laikā, tad nebija nekādu paliekošo seku.
Ilgu laiku Cacīte brauca man līdzi katru dienu uz darbu pēc insulta, bet, nomainot, darba vietu, tagad Cacīti katru dienu vedu pie mums tuviem un mīļiem cilvēkiem, kuri viņu katru dienu pieskata. Kā bērnu vest uz bērnu dārzu – no rīta aizvedu un vakarā pēc darba braucu pakaļ. Viņai tur ļoti patīk – tur māja un dārzs, kurā viņa var staigāties, kad vien gribas, divi citi suņi, kuri viņu katru dienu pie vārtiem sagaida un divi kaķi, ar kuriem viņa dala dīvānu gulēšanai. Taču katru vakaru pēc plkst. 17.00 viņa iekāp savā somiņā un gaida mani – kad brauksim uz savām mājām.
Mēs abas esam ļoti līdzīgas – abas cimperlīgas, izvēlīgas, mums abām ļoti patīk braukt ar automašīnu. Mums patīk braukt ciemos, bet esam vēl priecīgākas, kad abas braucam mājās.
Cacīte ir braukusi ar visa veida sabiedrisko transportu – tramvaju, autobusu, trolejbusu, taksometru, maršruta taksometru, kā arī esam braukušas ar vilcienu un lidojušas ar lidmašīnu, kā arī nācies uz pāris stundām atrasties uz kuģa. Kopumā viņai nekas nav pretī pārvietoties ar jebkuru transportu, jo galvenais, ka saimniece blakus. Ikdienā abas pārvietojamies ar savu auto.
Katru pavasari (maijā) vedu Cacīti pie friziera, lai vasarā nebūtu tik karsti, taču lai līdz rudenim ataugtu spalva. Bildēs varat redzēt, kāda viņa izskatās pēc friziera apmeklējuma.
Cacītei nepatīk pārāk daudz staigāt – bišku pastaigā un pietiek. Vienmēr grib visur līdzi nākt, taču paiet mazu gabaliņu un tad sāk čīkstēt, ka jāņem opā.
Viņa pārsvarā ēd tikai vārītas vistas kājiņas, un dažreiz iedodu kādu cīsiņu, bet vispār vetārsts neatļauj mums cīsiņus ēst, jo mums ir problēmas ar kuņģi. Savukārt pie saviem ikdienas suņu biedriem viņa ēd arī griķus ar vistu – laikam kompānijas pēc.
It kā viņa tikpat kā neko neēd un esmu mēģinājusi dot viņai pagaršot visu ko, lai saprastu, kas varētu būt viņas kārums. Noskaidroju, ka kārums viņai ir torte „Skudrupūznis”, plombīra saldējums un Lāču cepumi „Mandeļu trijstūrīši”.
Vēl Cacīte ne īpaši patīk vīrieši un bērni – parasti viņa cenšas tiem (kuri ciemos atnākuši) ieķerties kājās, bet tā kā zobu ir palikuši ļoti maz, tad grūti viņai sanāk.
Tā ir Cacītes jaunā gultiņa jaunajās mājās. Bet pa nakti tomēr guļ blakus saimniecei.
Kad saimniece iet gulēt, arī Cacīte ir gatava doties blakus.
Šādi Cacīte izskatās maijā pēc friziera apmeklējuma.
1. Sirds darbs
Iegūsi draugu – kādu, kas pa īstam prot novērtēt uzticību un mīlestību. Tu uzdāvināsi kādam astainim pilnvērtīgu dzīvi, atdodot ticību Cilvēkam – paveiksi īstu sirds darbu!
2. Raksturu saderība
Pieaugušam dzīvniekam ir savs, jau izveidojies raksturs – tāpat kā tev, tāpēc katram ir iespēja atrast sev, saviem dzīves apstākļiem un ģimenei piemērotāko draugu – lielu vai mazu.
3. Pārbaudīts un aprūpēts dzīvnieks
Dzīvnieki ir vakcinēti, attārpoti un atbilstoši vecumam sterilizēti. Visi suņi ir čipēti un ar Eiropas pasēm. Varēsi ātri atrast, ja suns nejauši noklīst. Varēsi ņemt līdzi ceļojumos.
4. Atlaides pie Ulubeles draugiem
Tavs adoptētais dzīvnieks saņems atlaides vakcinēšanai, vetārsta apmeklējumam, barībai un citām nepieciešamām lietām Ulubeles klīnikā vai pie mūsu sadarbības partneriem.
5. Vienmēr gaidīts Ulubelē
Mūsu klīnikā par ļoti draudzīgām cenām varēsi sterilizēt adoptēto kaķēnu vai kucēnu; saņemsi 50% atlaidi Ulubeles dzīvnieku viesnīcā un vienmēr būsi mīļi gaidīts ciemos kā savējais.
Apskati SUŅUS, kas mīt Ulubeles patversmē
KAĶI Ulubeles patversmē
Ceturto gadu Ulubeles astaiņi rudenī un pavasarī pošas uz lielo lauksaimniecības izstādi Rāmavā, lai par sevi stāstītu cilvēkiem, kuriem ir plašumi – māja, dārzs, sava saimniecība, kur sunim izskrieties, ko sunim sargāt. Arī šī pavasara notikums bija veiksmīgs – izstādē savējo satika 3 astaiņi, vairāki cilvēki, kuri mīt skaistajos Latvijas laukos, jau apciemojuši jeb vēl pošas uz Līčiem, lai vestu mājās kādu lielu, skaistu suni. Katru dienu mums stendā viesojās cilvēki, kuri adoptējuši kādu Ulubeles mīluli. Bija stāsti par stiķiem un niķiem un milzu sirsnību, kādu ģimenē ienesis suns. Pirmā savējo satika mazā, melnā, baltajos zābaciņos tērptā ņiprā suņu meitenīte. Viņa jau mīt Cēsu pusē, kur tiks audzināta par aitiņu gani.
Ulubeles dvīņi Bono un Pips Rāmavā sarīkoja īstu saimniekkonkursu. Viņi augs kopā Raganas pusē, būs kuplas ģimenes mīluļi un dvīņu meiteņu rotaļu biedri.
Savējo gaidīja 2 pusaugu suņu meitenes. Viņas izpelnījās mūsu draugu no „Pinumu pasaules” skaistu, pītu gultiņu. Skaistules savu cilvēku noteikti sagaidīs Līčos.
Ramavā bija arī fantastiskais Bils. 7 gadus jauns, mierīgs suņu vīrs, kurš ļāvās bērnu un pieaugušo glāstiem. Kurš neleca, nerēja, bet bikli piespieda galvu cilvēkam, klusi stāstot, ka viņš būs ļoti labs draugs un 7 gadi sunim nav nekāds vecums. Mēs ļoti ceram, ka arī Bilam uz šīs zemes kaut kur mīt viņa pusīte – cilvēks, kuram vajadzīgs tikai un vienīgi viņš.
Ulubele saka paldies Rāmavas izstāžu kompleksa saimniekam Zalcmaņa kungam, draugiem no lauksaimniecības izdevniecības SaimnieksLV, kuri katru dienu sekoja līdzi notikumiem mūsu teltī. Paldies visiem, kuri atnāca, parunājās, samīļoja un solījās braukt ciemos.
Vakar, 02.04.2014.g. mūsu meitenes Linda ar sunīti Bellu viesojās Ezerkrastu pamatskolā. Ulubeles Cilvēcības stundu klausījās gan sākumskolēni, gan pamatskolēni.
Skolēniem tika stāstīts par atbildīga suņa īpašnieka pienākumiem, gan arī ko darīt, ja uzbrūk suns, par suņu apmācību u.t.t.
Tika saziedots daudz barības, segu un kartonu patversmes iemītnieku vajadzībām. Dāvanu bija tik daudz, ka vienā reizē nebija iespējams visu aizvest uz patversmi.
Pateicībā Ezerkrastu pamatskolai Ulubeles iemītnieku vārdā,
U komanda
Papildināts: 31.03.2014.g.
Sirds sadeg neparasti… Viņam varēja izārstēt fiziskās kaites, uzturēt možu garu sirmā vecumā, bet to sāpi, kas sirsniņā par nodevību, to jautājumu, ko klusi kliedza veca suņa acīs: KĀPĒC? – to ārstēt ir ļoti grūti. Viņa sirds vairs negribēja pukstēt.
Ulubeles komanda saka lielu paldies par labajiem vārdiem un darbiem. Mums pat piezvanīja cilvēks, kas bija gatavs viņu vest uz mājām, bet viņa sirsniņa teica nē… pietiks.
Aizdegsim svecīti un padomāsim labas domas par pie Bolderājas kapiem ciniski izmesto veco suņu opi.
Ulubeles komanda
Es diemžēl neatceros savu vārdiņu, saimnieki, kuriem es uzticīgi kalpoju visu savu mūžu, mani nodeva un vienā vakarā (š.g. 12.martā) izmeta mani pie Bolderājas kapiem, lai es tur pats nomirtu no traumām, aukstuma un bada… tā arī notiktu… ja ne labsirdīgie cilvēki…
LABIE cilvēki mani atrada un atveda uz veterināro klīniku, kur esmu kļuvis par „Numuru 26”. Es jau esmu vecs suns un veselība man ir vāja, es knapi varu paiet. Es sapņoju ar VISU SAVU SUŅA DVĒSELI atlikušajam mūžam atrast pastāvīgu vai pagaidu saimnieku, kurš varētu par mani rūpēties. Es no savas puses atdošu visu kas man ir – UZTICĪBU, MĪLESTĪBU UN PATEICĪBU. Mīļo saimniek, gaidu tevi no visas savas suņa sirds!
P.S: Tā kā esmu paliels un jau slikti eju, būtu vēlams atrast saimnieku, kurš dzīvo privātmājā.
Я не помню свою кличку, люди, которым я верно и преданно служил всю свою жизнь, предали меня и в один вечер 12 марта выкинули меня в Болдерае около кладбища, чтобы я умер от травм, холода и голода….так бы и случилось….если бы не добродушные люди….
ДОБРЫЕ люди меня нашли и привезли в клинику, где я стал „Номером 26”. Я уже старый пес и здоровье у меня слабое, с трудом хожу. От ВСЕЙ СВОЕЙ СОБАЧЬЕЙ ДУШИ мечтаю найти временного или постоянного хозяина, который смог бы обо мне заботиться, в ответ я дам всё, что у меня есть – БЕСКОНЕЧНУЮ ПРЕДАННОСТЬ, ЛЮБОВЬ И БЛАГОДАРНОСТЬ.
P.S. Так как я большой и плохо хожу, мне будет лучше в частном доме, в квартире я могу доставить неудобства.
Diemžēl, neesmu fotoģēnisks, dzīvē esmu smukāks!!!
К сожалению, я не фотогеничен, в жизни я выгляжу лучше!!!
Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme
Tālr.: + 371 20 20 3333
Рижский городской приют животных
Тел.: +371 20 20 3333
Ja nav iespēja sniegt pagaidu mājas vai adoptēt dzīvnieku, vari palīdzēt arī savādāk, katrs atbalsts ir nozīmīgs, jo pašlaik uzturēšanās klīnikā, ārstēšana, rentgeni un analīzes jau izmaksājušas vairāk kā 200.- EUR.
Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”
Reģ.Nr. LV 40008095993
konts: LV97HABA0551028353893
ar norādi “Bolderājas suņa ārstēšanai”
Tāpat darbojas ziedojumu tālrunis: 90006083
(1,42 eiro = 1 zvans)
Ulubeles komanda
Uzmanību!!!
Līdz sestdienai Līču patversmē ierobežoti apmeklējumi = KARANTĪNA!
Aicināti vien saimnieki un adoptētāji pakaļ dzīvniekiem!
Latvijas Universitātes Studējošo pašpārvaldes no vairākām fakultātēm rīko labdarības akciju „Silto ķepu nedēļas”, kuras ietvaros visi palīdzēt gribošie ir aicināti ziedot nepieciešamo Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmei „Ulubele”.
Video ir tapis LU SZF Studentu pašpārvaldes akcijas “Siltās ķepas” laikā.
Vairāk informācijas par akciju ŠEIT.