Labdien! To saku es un Jūsu bijušais Tobijs.
Ar sunīti esam ļoti,ļoti apmierināti. Viņa uzvedība ir izcila. Liekas,ka kļuvis lielāks, varbūt platāks.
Arī pret ēdienu izturas ar cieņu – paklausās, vai viņam ko teiks,un, kad pasaka, ēd,tad sāk maltīti.
Liels prieks, ka sunītis minimāli rej un balss nav spalga.
Tagad jau iet tikai pa ietvi un neskrien uz ielas. Taču brīvi skraidīt, bez pavadas, neuzdrošināmies palaist. Suņu apkārtnē ir daudz.
Berlins ļoti grib braukt ar auto. Kad rūc motors, viņu nevar saķert, lai piesietu. Viņš danco apkārt mašīnai. Tā kā zināmos brīžos Berlinu piesien, bet citādi viņš viens šiverē pa sētu.
Zēns ļoti jūt balss tembru. Ja viņam uzkliedz, tad viņš aši lasās uz būdu. Ja runā normāli, tad tūlīt nāk klāt. Atsaucās gan viņš uz visādiem vārdiem – pelīte, zaķītis, kaķītis u.t.t.
Liekas, ka iepriekšējā dzīvē viņš ir sists ar koku. Ziemā, kad tīrīja sniegu, pietika uz viņa pusi pavicināt ar lāpstu, ka viņš jau tupus skrēja uz būdu.
Nu tā, dzīvojam saticīgi. Tagad ar silto laiku vairāk paši būsim laukā un mācīsimies spēlēties ar mantiņām un ķert bumbiņu. To viņš diemžēl neprot.
Ar bučām Berlins-Tobijs.