Labdien!
Vēlējos jums pastāstīt, kā klājas kaķenītei Blērai, kuru adoptēju aptuveni pirms pusotras nedēļas. (Runa ir par melno, dusmīgo, šņācošo kaķenīti)
Kaķenīte ir veiksmīgi aizceļojusi uz Madonas novada Praulienas pagastu, kur dzīvo kopā ar savu saimnieci Laimu.
No sākuma Blērai tika dota iespēja aprast ar jauno dzīves vietu. Viņa diezgan ilgi nosēdēja savā būrī, līdz saimniece pamanīja, ka kaķenīte pati ir nomainījusi savu posteni – izvēle krita uz datorgaldu. No sākuma staigāšana notika tikai pa naktīm – tika apskatīts katrs istabas stūrītis. Nākamajās dienās jau pastaigas notika arī dienas gaišajā laikā.
Tagad Blēra labprāt rotaļājas ar savām pelēm un bieži mēdz aizmirst, ka ir jādusmojas. Gadās, ka no rītiem ķer arī savu saimnieci, kas sakustas zem segas vai pat naktī iekārtojas gultas kājgalī. Kad atbrauc kāds svešāks, tomēr vēl uzskata par vajadzīgu arī pašņākt, bet kopumā notiek straujas izmaiņas uzvedībā. Jāpiebilst, ka rokās kaķīti ņemt vēl nav mēģināts, bet ticu, ka drīz pienāks laiks, kad arī tas būs atļauts.
Blēra šobrīd ir ģimenes uzmanības centrā. Visi zvana un interesējas, kā jaunajai mājas iemītniecei klājas. Saimnieces uzmanības arī netrūkst – tiek domāts gan par pārtiku, gan ērtībām, gan arī izklaidēm.
Pielikumā pievienoju vairākas fotogrāfijas. Par tuvplāniem Blēra gan šobrīd sajūsmu neizrāda – pozē nelabprāt un velta kādu šņācienu…
Vēlu priecīgus svētkus Ulubeles kolektīvam! 🙂