Sveicieni no mājām!
Pirms aptuveni mēneša manā mazajā ğimenītē nonāca šis mīļais ķirbītis – Čapis! Es ar Čapi sapazinos vienas stundas laika periodā un uzreiz iemīlējos. Jau īsi pēc tam, tajā pašā dienā, vedu Čapīti uz mājām. Uzreiz, kad viss bija apošņāts, Čapis ielēca gultā un ar lielu drosmi gaidīja, kad kāds viņam pabužinās vēderiņu. Pirmajā pastaigā, Rīgas pašā centrā, no skaļajiem transportiem un cilvēkiem nemaz nebaidījās.
Tāds mazs suņuks ar drosmi sirdī un smaidu uz sejas tikai gāja uz priekšu. Vienalga cik lielu suni sastaps, galvenais, ka paošņā! Čapītim jau ir daudz jaunu draugu un atmiņu, tikai mēneša periodā! Tagad, kad esmu dzīvojusies ar Čapi, pamanu, ka pagājušie dzīves gadi, nav bijuši viegli. Aiz viņa drosmes vēl slēpjās bailes, ka tūlīt kāds viņu sabļaus vai pacels roku pret viņu. Čapītis vienmēr staigā tik tuvu cik var, čuč tik tuvu cik iespējams un dod bučas līdz visa seja ir slapja. Viņš ir enğelītis. Esmu tik pateicīga, ka Čapis ir nonācis mīlestības pilnās mājās, kur vienmēr būs drošībā! Nevaru sagaidīt visām nākotnes pieredzēm kopā! Liels paldies jums!
