Laimīgi kopā!

Ulubele var lepoties, ka mums aug lieliska jaunā maiņa – patiesa mīlestība uz dzīvniekiem pirms dažiem gadiem atvedusi uz Ulubeles Cilvēcības skoliņu, kas pamazām dabiski pārauga draudzībā ar patversmes iemītniekiem un vēlmē iesaistīties Ulubeles ikdienas dzīvē.

Ulubele ir tāda mistiska vieta, kur satikušies daudzi pāri. Un tikpat daudziem pāriem Ulubele pamazām pārvērtusies par kopīgu dzīvesveidu, aicinājumu un sirdsdarbu, ko vieno mīlestība uz dzīvniekiem=dzilvēkiem un vēlme palīdzēt tiem, kam dzīvē nav paveicies.

Tā nu dzīvē sagadījies, ka Līgas un Kikas ģimenes dzīvo vienās mājās, audzina, skolo un mīl tos pašus kaķus, abas jau kopš seniem laikiem ir U komandas neatņemama sastāvdaļa un Ulubeles slimo, īpaši kopjamo un izauklējamo minču labie gariņi – īstas kaķu vārdotājas.

“…-tak ņem viņu! Jūs tik līdzīgi!”, – kāda laba kolēģe teica.

Nuja, gandrīz 3 gadus patversmē ik dienas kopā nodzīvojot beidzot sapratu, ka tiešām esam līdzīgi :)): uzvedība, raksturs … un pat temperaments. Havis ir gudrs, kluss, ļoti ziņkārīgs, ļoti mīl bērnus.

Šis stāsts nebūs par to, ka es izglābu suni no patversmes, šis stāsts ir par to, kā mazs sunītis glabā un glābj manu dzīvi joprojām. 2015. gadā es satiku Tobi – viņam bija 4 gadi un var teikt, ka es ienācu viņa ģimenē. Tobis ieturēja distanci, bija pats par sevi un nespēlējas ar mani, bet ja spēlējas, tad tas vairāk bija “paskatīsimies kurš kuru”, nebija mīļš pret mani, neskrēja man pretī uz rociņām. Kad mēģināju sabučot, viņš radīja zobus un rūca. Viņš neuzticējās cilvēkiem un nelaida nevienu tuvumā. Tā mēs arī dzīvojām. Nothing special….

Pirms nedaudz vairāk kā gada kādā lietainā rudens vakarā Mežaparkā uz ielas tika atrasta maza mīlīga kaķmeitiņa, kuru acīmredzami kāds bija izmetis uz ielas, jo viņa smaržoja pēc mājām un izmisīgi skrēja pakaļ cilvēkiem un skaļi mjaudot pieprasīja uzmanību. Tajā brīdī nebijām plānojuši sniegt mājas kaķim, tādēļ mazulīte tikai nodota patversmes Ulubele aprūpē.

Sveiki!

Mani sauc Dora, bet saimnieki mani mēdz saukt arī par minku vai dorito. Ir paskrējis gads un varu teikt, ka gājis visai forši, esmu nedaudz pieņēmusies svarā, brīžiem gan tas traucē, jo lai nomazgātu pakaļējās ķepas man tās ar abām priekšējām nedaudz jāpietur savādāk es tām netieku klāt, bet kam gan negadās, ja garšo pilnīgi viss, ko ēd arī saimieki.

Čapa jau gadu ir kopā ar savu jauno ģimeni. Čapa mīl kompāniju, turklāt mierīgi jūtas tikai tad, kad visi mājinieki ir vienuviet. Čapa šogad piedzīvojusi gan dziļās sniega kupenas, gan karsto vasaru, veldzejoties pati sava baseinā.

Sveiki! Šodien aprit gads kopš ar draudzeni Simonu savā ģimenē pieņēmām suņu meiteni Bellu. Gribam pateikt, ka Bella ir ļoti aktīva, mīļa un draudzīga. Kaut liela daļa tiek pavadīta Rīga, bieži dodamies uz laukiem, kur viņai ir īstie prieki. Bella ir vairāki draudziņi, ar kuriem tiek skraidīts līdz spēku izsīkumam.

Sveiki, Ulubele! Vispirms jau paldies par to, ka pie Jums atradām Rio, kurš mūsu ģimenē ir ienesis vēl vairāk prieka un mīlestības. Rio kā pavisam mazu un nobijušos kucēnu mēs adoptējām 2020. gada 12 decembrī. Viņš no visiem kucēniem todien visvairāk nāca pie mums. Mēs sapratām, ka esam viens otru izvēlējušies un devāmies uz mājām – Ikšķilē.