Oktobrī, Grētai svinēsim 5 gadu dzimšanas dienu! Paņēmām no jums mazu, divās plaukstās iesēdināmu bumbuli.
Pēdējie pieci gadi, kopā ar viņu, mūsu ikdienu ir padarījuši ārkārtīgi jautru, laimīgu, un mīlpilnu. Paņemt sunīti no patversmes ir bijis viens no labākajiem lēmumiem manā mūžā 
Sveiki!
Ritinot Ulubeles FB sleju atdūros pret bildīti no šī gada 6.janvāra ar nelielu aprakstu (viticamāk no Nika). Sāka birt asaras un kaklā sariesās kamols. Bildītē atpazinu sev tik sirdsmīļo purniņu un izsteiksmīgās Risjas acis – mūsu cukurzirņa acis.
Lasīt vairāk
Ir pagājis gandrīz mēnesis, kopš Nikiņš ir ar mani. Mūsu abu saikne bija tūlītēja. Tas prieks, ko redzēju, viņam pirmo reizi ienākot mājās, tas bija kaut kas neaprakstāms!
Lasīt vairāk
26.02.2022. no Ulubeles uz mūsmājām Talsu novadā atbrauca mazā, raibā 8 mēnešus vecā Mārīte. Mājās viņu gaidīja jau 2 puiši – 2-gadīgais Žiks un 7-gadīgais Puģis. Neskatoties uz savām nelielajām kustību koordinācijas problēmām, Mārīte izrādījās īsts dzīvsudrabs, un puišiem vairs miera nebija 
Šī nu gan ir īsti svinama diena Rafim, viņa saimniecei Ingai un, protams, Ulubelei! 
Inga: “Tieši pirms 10 gadiem viss sākās ar vārdiem: “Aizbraucam paskatīties! Tikai paskatīties”. Jūs domājat, ka tas ir iespējams? Nē!!” 
Mazais opītis Gustiņš Ulubelē nonāca 2020.gada vasarā pavisam švakā stāvoklī – saguris un noplucis. Veselības stāvoklis lika domāt, ka viņa dzīve nav pagājusi dusot pēļos un ēdot gardumus – kažociņš plāns un savēlies, zobiņi reti, kājiņa kliba, bet smaids pa visu sirmo sejiņu!Pēc neilga atkopšanās laika viņš nonāca opīšu voljērā, kur viņu pamanīja Buividu ģimene. Tas bija prātīgi pieņemts, labi apdomāts kopīgs ģimenes lēmums. Lēmums rūpēties par suņu opīša vecumdienām. Iespējams, ka tobrīd Gustiņš pat nesaprata, ko nozīmē tādas rūpes par viņu – mazo, necilo, nosirmojušo sunīti…
Lasīt vairāk
Lielais, lādzīgais TOBIS Ulubelē nonāca, jo nevienam īsti vairs nebija vajadzīgs – pēc viņa neraudāja un viņu nemeklēja… Lai kāda tā dzīve mājās bijusi, tomēr Tobim tā bija viņa vienīgā dzīve un saimnieka vienaldzība sāpēja…
Uz patversmi Žuļku atveda saimniece, kura tobrīd nespēja par viņu parūpēties – teicās, ka tik uz laiku -pagaidām, kamēr dzīve nokārtosies. Bet laiks gāja un Žuļka palika pavisam. Mums viņa nestāstīja, cik ļoti ilgojas pēc vecās dzīves, ļoti novērtēja ikvienu pastaigu, piecieta voljēra biedru untumus un cerēja, ka kāds tomēr pamanīs arī viņu – suņu omiņu, kura patversmē sagaidīja savu 14.dzimšanas dienu. Žuļka bija Ulubeles iemītniece 5 gadus – visu šo laiku adoptētāji viņai bija pagājuši garām, neieskatoties Žuļkas domīgajās acīs un nosirmojušajā purniņā.
Lasīt vairāk
U komandas Ivetas adopcijas stāsts sākās no otra gala: vispirms Ivetas ģimenē gluži neplānoti tika adoptēta Ulubeles Lilu – caur to sākās draudzība ar U komandu, kurā nu viņa iesaistījusies ar pilnu jaudu un tur roku uz patversmes ikdienas pulsa. Ar Lilu ciešu atbalstu, protams!
Lasīt vairāk
Daudziem šķiet, ka Ulubelē nonāk tikai diva veida mājdzīvnieki – suņi un kaķi. Pareizi – visbiežāk suņi un kaķi, BET arī visi citi mājdzīvnieki, kādus vien mājvietās uzturējuši/vairs nav spējuši uzturēt mūsu līdzcilvēki: truši, šinšillas, žurciņas, degu peles, ūdeles, bruņurupuči, seski, papagaiļi, kanārijputniņi, zivtiņas, eži, vistas, gaiļi, vārnas un vēl un vēl. Ulubeles iemītnieku dažādība atspoguļo Latvijas mājdzīvnieku plašo spektru.