Ko viedie saka par kaķiem

Nav iedomājama labāka dzīve par kaķa dzīvi – dari, kas patīk, kad patīk, cik patīk.
/Rikardo Filips/

Ir grūti neapskaust kaķi – viņš zina, kā atpūsties, aizmirstot visas rūpes.

Kaķis spēj gulēt jebkurā laikā un vietā. Nav dzirdēts, ka kaķi mocītu bezmiegs.
/Žaklīna Frānsisa/

Kaķi ļauj mums sevi mīlēt, un par to mums būtu jābūt pienācīgi pateicīgiem.
/Anna Brauna/

Ja kaķis ir izvēlējies tieši tevi, tad atliek ar to samierināties. Līdz mūža galam.
/T.S.Eliots/

Ikvienam ir zināms, ka nepastāv tāds jēdziens kā „kaķa īpašnieks”.
/Nikolass Horss/

Kaķi zina, kā tikt pie ēdiena bez piepūles, pie pajumtes – bez pienākumiem un pie mīlestības – bez sirdssāpēm.
/Adrians Džordžs/

Kaķis prot murrāt – tā ir izeja no jebkuras situācijas.
/Rūta Henlona/

Kaķi turas pie principa, ka, izdīcot to, ko gribas, nekas ļauns nenotiek.

Kaķi tika ieviesti šai pasaulē, lai apstrīdētu dogmu, ka visas lietas šeit radītas, lai kalpotu cilvēkam.
/Pols Grejs/

Kaķi nāk, kad tos pasauc, ja vien viņiem nav darāms kas interesantāks.

Kaķiem nepatīk pārmaiņas… bez viņu piekrišanas.
/Rodžers Karass/

Pirms daudziem gadsimtiem kaķus pielūdza kā dievus. Un kaķi to joprojām nav aizmirsuši.

Ja uz grīdas ir kaut mazākais saules stariņš, kaķis to atradīs un izmantos.

Kaķi nenāk, kad tos sauc, viņi to patur prātā un atnāk vēlāk, kad ir brīvāks brīdis.
/Vilfreds P.Lemptons/

Kaķi ir personības, tiem ir savi uzskati par visu – arī par cilvēku, kas tiem pieder.
/Džons Dingmens/

Ja būtu kāda universāla skaņa, kas pauž mieru, es noteikti balsotu par murrāšanu.

Vissīkākais kaķēns ir meistardarbs.
/Leonardo da Vinči/

Laiks, kas pavadīts kopā ar kaķi, nekad nav izniekots velti.
/Kolete/

Ar tīru sirdi varu teikt, ka man patīk kaķi. Kaķis ir dzīvnieks, kuram piemīt tik daudz cilvēcisku īpašību, kā nevienam.
/Emīlija Brontē/

Esot kopā ar kaķēniem, tu nevari nesmaidīt.
/Madelēna Bamforda/

Tiem, kuriem mājās ir kaķis, nav nepieciešami citi dekori.
/Vezlijs Beits/

Ja kaķis tev pieķersies, viņš vienmēr būs tavs draugs, bet nekad tavs vergs.
/Teofils Gotjē/

Tas ir liels gods, ja kaķis ļauj sevi mīlēt.
/Sīlija Petersone/

Kaķi spēj būt viltīgi un nejauki – tās ir tikai dažas no viņu daudzajām labajām īpašībām.
/Alise Diksone/

Ja kaķi spētu runāt, viņi noteikti melotu.

Kaķi ir noslēpumaina radība. Viņu prātā ir daudz vairāk brīvības un neatkarības versiju, nekā mēs vispār spējam iedomāties.
/Valters Skots/

Kaķis ir kaķis, un tas tā ir!
/Amerikāņu paruna/

Cilvēki par daudz atļaujas, teicienā „viss priekš kaķiem” saskatot pavisam citu jēgu, nekā tajā pateikts.

Kaķi, tāpat kā sievietes, dara tikai to, kas pašiem labpatīk.

No visiem fiziskajiem vingrinājumiem vislabāk man patīk gulēšana un atpūta.

Darbs mani pilnīgi apbur – es varu stundām sēdēt un vērot, kā citi strādā.

No rītiem vienīgais laiks, kad man nenāk miegs, ir brokastlaiks.

Nekad nedrīkst zaudēt pašcieņu. Prieks nav jāizrāda arī tad, kad man, kā jau allaž, izdodas panākt savu.

Ikreiz, kad man sagribas fiziski izvingrināties, es apguļos un nogaidu, līdz tas pāries.

Kaķis nemaz nav slinks. Viņam tikai nav pietiekami nopietnas motivācijas rīcībai.

Kaķis var izdzert tik daudz piena, cik pats sver, vienkārši tāpēc, lai pierādītu, ka to spēj.

Spēt daudz gulēt – tas prasa dzelžainu disciplīnu.

Kaķis un gulta ir vissaderīgākā divu lietu kombinācija.

Viss, kas pasaulē radīts, ir radīts kaķu labad.

Nekārtība kaķiem nemaz nepatīk. Viņi labprāt gribētu, lai atnāk kāds un atkal visu sakārto.

Neviens nevar apgalvot, ka viņam pieder kaķis.

Kaķis jau nav nekāds dresēts suns. Viņš paceļ priekšķepu, ne jau lai sasveicinātos.

Neviens grozs vai kaste neizskatās necik glīti, ja tajā nav kaķa.

Kaķis ir bez vainas pat tad, ja viņa vaina ir pierādīta.

Pele ir tāda cilvēka reinkarnācija, kurš iepriekšējā dzīvē nav varējis ciest kaķus.

Vai kāds ir padomājis par to, ka ne bez iemesla tīģerus sauc par kaķveidīgajiem, nevis kaķus – par tīģerveidīgajiem?

Ja kaķi pasauc, viņš tūlīt ir klāt. Ja vien viņam tobrīd nav kas cits darāms.

Ja kaķis būtu bijis klāt pasaules radīšanā, tad būtu ieteicis daudzus uzlabojumus.

Ar piemīlīgu murrāšanu var panākt visu!

Mani uzskati varbūt ir mainījušies, taču nav mainījies tas fakts, ka man ir taisnība!

Ko viedie saka par suņiem

Suņu saprāts ir vispārzināms, bet ir liela atšķirība saprāta pakāpēs jau starp kucēniem, tikko viņiem atveras acis. Gadās pat dumji suņi, bet muļķu procents starp viņiem ir daudz zemāks nekā starp cilvēkiem.”
/Aksels Munte/

Nopērc kucēnu, un tava nauda būs nopirkusi neizsīkstošu mīlestību.
/Radjards Kiplings/

Suns ir „divi vienā” – gan draugs, gan spēļu biedrs.
/Frānsisa Vikhema/

Sunim ir visas īpašības būt par īstu draugu… lai gan vairums draugu necentīsies nolaizīt tavu seju.
/Marks Endrūss/

Ikviens, kurš apgalvo, ka laimi par naudu nevar nopirkt, ir aizmirsis par kucēniem.
/Vilfreds P.Lemptons/

Nav nozīmes, cik daudz naudas tev ir, – ja tev ir suns, tu esi bagāts.
/Madelēna Bamforda/

Mājas nav tur, kur ir sirds, – tās ir tur, kur ir suns.
/J.Roza Barbera/

Pienācīgi trenēts, cilvēks var būt suņa labākais draugs.

Neviens neprot tā novērtēt tavas runas īpašo ģenialitāti kā suns.
/Kristofers Morlijs/

Suņi klausās, kad tu runā par sevi, un ir tik pieklājīgi, ka izrāda pat interesi.
/Džeroms K.Džeroms/

Sunim ir gluži vienalga, vai tu esi bagāts vai nabags, gudrs vai dumjš, – viņš tikai vēlas būt mīlēts.
/Žaklīna Frānsisa/

Suns ir tavs vienkāršākais „es”, tikai mazāks, spalvaināks un ar lielu, slapju mēli.
/J.Roza Barbera/

Suņi ļoti labi noder pašapziņas celšanai, jo viņi vienmēr ir priecīgi tevi redzēt.
/Vilfreds P.Lemptons/

Suns – tas ir brīnums ar ķepām.

Suņi nespēj valdīt savu sajūsmu vai slēpt savas jūtas – tas arī dara viņus tik mīļus.
/Harolds Ņūtons/

Kad suns cieši ielūkojas tev acīs, tu tiec atbruņots.
/Frānsisa Vikhema/

Vislielākais prieks, ko spēj sniegt suns, ir tas, ka tu ar viņa palīdzību vari pataisīt sevi par muļķi un viņš ne tikai tevi nerās, bet arī pats būs gatavs palikt par muļķi.
/Semjuels Batlers/

Suns ir vienīgā būtne uz pasaules, kas tevi mīl vairāk nekā tu pats sevi.
/Džošs Bilings/

Mazs suns ir tavu soļu sirdspuksti.

Mēs suņiem dodam savas mājas, savu laiku un savu mīlestību. Viņi mums pretim sniedz visu – ar viņiem mēs slēdzam vislabāko darījumu.
/Džoels Evanss/

Mums vajadzētu pacensties kļūt par tik labiem cilvēkiem, par kādiem mūs uzskata mūsu suņi.

Nav tāda solījuma, kas kaut reizi nebūtu lauzts, izņemot suņa uzticību cilvēkam.
/Konrāds Lorencs/

Suņi nav visa mūsu dzīve, bet dzīve bez viņiem nebūtu pilnīga.
/Rodžers Karass/

Ja tev ir suns, tev ir draugs.
/Džeikobs Dels/

Cik žēl, ka ne visām tautām ir pazīstams jaukais angļu sakāmvārds „Ļauj aizmigušiem suņiem gulēt”! Tā vietā viņi nez kāpēc saka: „Nerausti tīģeri aiz astes!”

Kāpēc sunim ir tik daudz draugu? Tāpēc, ka viņš kulsta nevis mēli, bet asti.

Suns ir visīstākā Dieva dāvana cilvēkam. (Un ne vienmēr tā tiek pasniegta iesaiņojumā.)

Kur gan tie cilvēki aizietu, ja es neskrietu viņiem pa priekšu?

Kļūdīties ir cilvēciski, bet piedot – suniski.

Ja iedomājies sevi par ietekmīgu cilvēku, pamēģini izkomandēt kaimiņa suni!

Ja tā padomā – nekas cits kā suņa dzīve mūs negaida.

Cilvēki arī dažreiz uzvedas kā no ķēdes norāvušies.

Suns ir īsts brīnums. Tikai ar ķepiņām.

Mīli savus ienaidniekus… Tāds apgrūtinājums viņiem būs neizturams.

Ja no kāda kaut ko gribi, vajag tikai uz viņu pietiekami ilgi skatīties, un tu dabūsi kāroto.

Kāpēc gan par aitu suņiem sauc tos suņus, kas aitām līdzinās vismazāk?

Esmu tavs draugs tagad un uz mūžu, bet it īpaši tajos brīžos, kad tev ir kaut kas garšīgs.

Es varu būt tiem arī nevajadzīgs… un tomēr varu būt arī vajadzīgs… Lai mana sirds ir mazliet pavērta… Mans tikko redzamais smaids – varbūt tas ir tieši tas, kas viņiem nepieciešams.
/Emily Dikinson/

Nav tādas lielas un sarežģītas problēmas, no kuras nevarētu aizbēgt!

Kad vienas durvis, kas ved uz laimi, aizveras, atveras citas durvis; bet bieži mēs tik ilgi skatāmies uz aizvērtajām durvīm, ka neredzam tās otras, kas mums atvērtas.
/Helen Keller/

Šodien es nevaru domāt ne par ko citu, kā vien par to, lai es būtu tāds, kāds esmu, kā no jauna piedzimis, un lai saule spīdētu man tieši dvēselē…
/Edvin Arlington Robinson/

Tā pa īstam izbaudīt slinkumu var tikai tas, kam ir kaudze pilnīgi neatliekamu darbu.
/Gerom K. Gerom/

Mana bērnu dienu sapņu valstība bija bezgalīga (neierobežota)… Es biju pārliecināts, ka kā reiz aiz mana sapņa sliekšņa atrodas man paredzētā pasaule.
/Andrey Kodresky/

Nu kāpēc tu skrien prom? Es vientulībā skumstu. Ļauj man ar tevi paspēlēties – tik iekodīšu un atlaidīšu…
/Y.B.Yets/

Nesos pār laukiem – tik vējš gar ausīm svilpo. Uz māju ved mans ceļš, un tāpēc esmu laimīgs.
/Adel David/

Piekūsti gaidot, bet ļaunāk būtu tad, ja vairs nebūtu ko gaidīt.
/Bernard Show/

Nav drauga – paņem suni!

Tikai tas cilvēks, kuram ir suns, izjūt sevi kā cilvēku.

Ja suņi mācētu runāt, tie vairs neliktos tik gudri.
/Сергей Савватеев/

Suņiem ir tikai viens netikums – tie tic cilvēkam.
/Elian G.Finbert/

Suns ir tik uzticīgs, ka pat neticās, ka cilvēks būtu pelnījis tādu mīlestību.
/Илья Ильф/

Labākais, kas cilvēkam ir – tas ir suns.
/Tyssen Nikola Sharle/

Reizēm tā gribas atpūsties no šīs suņa dzīves…

Māksla dzīvot ir – uz katru „R-r-r-r!” atbildēt ar laipnu „Vau!”

Kad saimnieks aiziet uz darbu un aizver aiz sevis durvis, atliek vien pavadīt viņu ar žēlu skatienu un pacietīgi gaidīt vakaru.

Paskaties, cik mēs neaizsargāti, cik uzticīgi. Paglaudi mūs, paklausies, kā sitas mūsu sirsniņas, pilnas mīlestības pret Tevi.

Saka: „Suns – labākās zāles pret depresiju!” Lūk es esmu – tavs antistress!

Vai gribi būt mans saimnieks? Tici – mēs abi būsim ļoti laimīgi!

Laikam es patiešām esmu ļoti labs, ja reiz visi mani tā mīl!

Manam saimniekam nav netikumu. Viņš ir pati pilnība!

Man mēdz būt ļoti vientuļi. Bet, ja mans saimnieks atnestu mājās vēl pāris suņuku? Domāju, mūsu iepriekšējā dzīve šķistu viņam kā paradīze!

Suns ir pats brīnišķīgākais, pilnīgākais un noderīgākais no visiem ieguvumiem, ko jebkad guvis cilvēks.
/Ž.Kjuvjē/

Ja suņa lūgšanas tiktu uzklausītas, tad lītu garšīgu kauliņu lietus.

Uz suņa saprātu turas pasaule!

Būtībā, sunim noteikti ir tas, ko mēs saucam par dvēseli.
/R.Amundsens/

Suns – cilvēka draugs, bet sunim no tā nekļūst vieglāk.

Veci suņi, līdzīgi kā veci apavi, ir ērti. Tie var zaudēt formu un iznēsāties, bet tie nekad nenoberzīs kāju.
/B.Vilkokss/

Mums vēl nav vārda, kas varētu vienlaicīgi izteikt pašatdevi, drosmi un prātu – visas tās lieliskās īpašības, kuras piemīt sunim.
/Константин Паустовский/

Jā, protams, suns ir uzticības paraugs. Bet kāpēc mums jāņem no tā piemērs? Jo suns taču ir uzticīgs cilvēkam, nevis citiem suņiem.
/Karls Krauss/

Šajā cietsirdīgajā pasaulē, kur valda vilku likumi, suņiniekiem ir jāapvienojas un jāpieprasa suņniecisma pasludināšana – altruisma alternatīva, bez varmācības un ļaunuma uz visiem laikiem.

Sunim dzīvē ir viens mērķis – pasniegt dāvanā savu sirdi.
/Dž.R.Ekkerli/

Neviens tik augstu nenovērtē saskarsmes burvību ar mums kā suns.
/Kristofers Morli/

Laime – tā ir silts kucēns.
/Čārlzs M.Šulcs/

Nekas īpašs, suns kā suns. Bet kad viņš skatās Jums acīs – viņš ir Suņa kungs.

Ja tu esi suns, bet tavs saimnieks piedāvā tev uzvilkt džemperi, iesaki viņam piemērīt asti.
/Fren Lebovitz/

Vai iespējams cilvēkā atrast tik daudz suniskas uzticības?
/Tomass Hardi/

Suns ir apveltīts ar filosofa dvēseli.
/Platons/

Ja suņi varētu runāt…

Tad viņi sacerētu suņtiesību konvenciju.
Lūk, dažas iespējamās pamattēzes:

– Nekādus pirmos kucēnus neviens vairs neslīcinās!
– Neviens nevar liegt sunim riet, kad, uz ko un cik ilgi gribas.
– Suns ēd tikai to, kas viņam garšo, tik daudz, cik viņam gribas, un līdz mūža galam dzīvo cilvēka maizē.
– Suns guļ, kur viņam patīk.
– Labam sunim uzpurni neliek, bet uzpurni liek sliktiem cilvēkiem.
– Tas, kas suni tur piesietu ķēdē, lai turpmāk ik pārdienas mainās ar suni, jo arī viņam ir vajadzīgas brīvdienas.
– Kas salā un lietū pret suņa gribu viņu dzen ārā, lai pats iet līdzi.
– Visās lietās un vietās palīdzēt sunim asti celt ir katra cilvēka pienākums.
– Kas pret suni roku vai akmeni paceļ, to lai suņi notiesā.
– Katra suņa pienākums ir regulāri cilvēkus vest veselīgās pastaigās, garām veikaliem un tālāk no civilizācijas.

Kaķa daba

Stāsts iz kaķa dzīves:

Minkāns

“Pieslapināju zem krēsla. Garlaicīgi.
Atcerējos savu trauksmaino jaunību, kad mani pieķēra virtuvē pie kondensētā piena bundžas! Paspēju iebāzt ķepu bundžā līdz pašam elkonim un uz trijām paspruku zem dīvāna. Viņi staigā apkārt dīvānam un bļaustās, bet es tikai smīkņāju un laizu kondensēto pienu no ķepas. Idille! Ar šo jaunības epizodi es īpaši lepojos.
Šodien man ir uznācis slinkums. Slapināt slinkums, ēst slinkums – uz visu slinkums. Ielīdu skapī un klusītēm snauduļoju. Tikai viņi tādi tramīgi – staigā pa istabām un atskatās. Gaida, ko es tādu būšu viņiem sagatavojis. He!
Šķīvji gan viņiem pretīgi! Mēģināju apēst gaļas gabalu no viņa zupas šķīvja. Gan tā, gan šitā mēģināju iekosties – nekā! Nebūtu ar ķepu izvilcis laukā, vispār bešā būtu palicis! Toties pieslapināju zem krēsla. Forši!
No rīta izveicu mājas inspekciju. Apmaldījos segas pārvalkā. Knapi laukā tiku! Pienes pilnu māju ar visādiem mēsliem, bet pēc tam jācieš. Kalu atriebības plānu…
Izkalu! Īstenoju. Apēdu kaut kādu dranķi, kas uz galda mētājās, laikam ievārījumu. Izpūtu to visu laukā uz dīvāna. Sēžu, gaidu, kas būs.
Uh! Bija jautri! Spiedza viņa nudien skaļi. Pat līdz ultraskaņai tika. Bet vakarā tāpat ēst iedeva.
Pieslapināju zem krēsla. Garlaicīgi. Nezinu, ko lai tādu izdomā. Vakar viņš kaut ko pa vannas istabu rosījās. Jāapskatās, vai nav kas interesants parādījies.
Šodien bija jautri. No vannas apakšas kaut kāda kaste bija izņemta, tā, ka tur varēja kārtīgi ielīst un visu izpētīt. Nekā interesanta. Vismaz, kamēr viņa neatnāca, nepielaida ūdeni un nesāka mazgāties. Tad es ka sāku kliegt! Tad viņa ka sāka kliegt un plika un slapja no vannas istabas izskrēja! Tad viņš ar kaut kādiem daiktiem atskrēja: “Nebļauj, kaķīt! Nebļauj! Tūlīt mēs tev palīdzēsim. Atbrīvosim tevi.” Pagaidīju, kamēr viņš kaut ko salauza un sāka lamāties, tad pats izlīdu no vannas apakšas, noglaudos viņam gar kāju un paspruku aiz skapja. Viņi kliedza un draudēja ar mani izrēķināties līdz pat vēlai naktij. Bet ēst tomēr iedeva.
Šorīt viņš mani nokaitināja. Virtuvē ēst prasīju, bet viņš man saka: “Tev vēl tur ir šķīvītī!” Kas man tur ir? Tās pāris Whiskas karotes?! Smieklīgi! Tas man tā – visādiem gadījumiem. Pašiem taču arī cepumi uz galda stāv. Vārdu sakot, nelikos mierā, kamēr viņš man uz šķīvīša visu bundžas saturu neuzlika. Teica: “Rij, behemot! Kaut tu aizrītos! Tikai apklusti!” Riju arī. Visu apēdu un vēl demonstratīvi šķīvi nolaizīju!
Guļu skapī, tusnīju. Nekad vairs neēdīšu. Viņš man šito vēl pieminēs! Kad atlabšu.
Viss notiek pēc plāna. Jau izlūdzos trešo piena porciju. Uz šmuckasti neeju, ciešos. Gaidu, kamēr viņi aizies gulēt. Aizgāja. Pēdējā brīdī iespruku koridorā – jau acis sprāga no pieres laukā. Kā es laidu uz viņa kurpēm!!! Viss koridors pludoja! Šonakt pagulēšu zem skapja, drošāk. Gaidu rītu.
Tas nav godīgi!!! No rīta mani pamodināja viņu smiešanās: “Tad nu gan mūsu runcis pažarnieku tēlojis! Vai tu aizmirsi virtuves durvis atstāt uz nakti vaļā? Beidzot man būs iemesls nopirkt jaunas kurpes. Vecās jau sen gribēju mest laukā…”
Tā mani pazemot! Kaķim nav dzīves šādā mājā!
Pieslapināju zem krēsla. Garlaicīgi. Kaut kas jāizdomā…

Suņi un kaķi – tik atšķirīgi…

Kaķi noteikti ir gudrāki nekā suņi. Neviens nemūžam nepiespiedīs astoņus kaķus vilkt kamanas.

Suņiem ir saimnieki, kaķiem – apkalpojošais personāls.

Suņi domā, ka viņiem piemīt cilvēciskas īpašības. Kaķi par sevi domā, ka dievišķas.

Parasti negadījumos, kas notiek mājā, vaino suni. Un tas tikai tādēļ, ka suns parasti izskatās vainīgāks nekā kaķis.
/Stiven Beker/

Kaķis ir pilns noslēpumu, kā dzīvnieks; suns ir vienkāršs un naivs – kā cilvēks.
/Karels Čapeks/

Ja kaķis un suns pēkšņi kļūst draugi, šī viņu draudzība nav nekas cits kā kopīga savienība pret pavāru.
/S.Cveigs/