Tad viņi sacerētu suņtiesību konvenciju.
Lūk, dažas iespējamās pamattēzes:
– Nekādus pirmos kucēnus neviens vairs neslīcinās!
– Neviens nevar liegt sunim riet, kad, uz ko un cik ilgi gribas.
– Suns ēd tikai to, kas viņam garšo, tik daudz, cik viņam gribas, un līdz mūža galam dzīvo cilvēka maizē.
– Suns guļ, kur viņam patīk.
– Labam sunim uzpurni neliek, bet uzpurni liek sliktiem cilvēkiem.
– Tas, kas suni tur piesietu ķēdē, lai turpmāk ik pārdienas mainās ar suni, jo arī viņam ir vajadzīgas brīvdienas.
– Kas salā un lietū pret suņa gribu viņu dzen ārā, lai pats iet līdzi.
– Visās lietās un vietās palīdzēt sunim asti celt ir katra cilvēka pienākums.
– Kas pret suni roku vai akmeni paceļ, to lai suņi notiesā.
– Katra suņa pienākums ir regulāri cilvēkus vest veselīgās pastaigās, garām veikaliem un tālāk no civilizācijas.