Labdien, mīļie un gādīgie!
Sūtām sveicienus no mazsunīša Dūča un viņa draudzenes Dūdas!
Dūcis pie mums ir jau gandrīz gadu un mēs gandrīz gadu esam ārkārtīgi priecīgi par mazo ķepaini.
Sākums mums visiem bija interesants, jo Dūcis bija iepriekš pieredzējis nelāgas lietas un tāda parasta lieta kā siksniņas uzlikšana vai vēlme viņu noglaudīt suņuku darīja piesardzīgu.
Pirmajā reizē, kad tika atstāts uz pāris stundām tikai suņu draudzenes Dūdas sabiedrībā, tā bija uztraucies, ka sagrauza durvju stenderi, bet tas arī bija vienīgais lielais nedarbs 🙂
Sākumā arī bija grūti nepaņemt kaut ko no galda, un ja izdevās, tad ne pa kam negribējās atdot, jo bada laiki vēl nebija aizmirsti! Piemēram, brīdī, kad visi pārējie skatījās Jaunā gada uguņošanu uz balkona – Dūcis ieturēja lepnas vakariņas pie galda – laša fileju ar visām zvīņām 🙂
Dūcim bija arī bailes no vīriešu dzimtes pārstāvjiem, un īpaši baidījās no lielā vectēta ar zemo balsi, kas visvairāk gribēja draudzēties 🙂
Bet tagad Dūcis mums ir ļoti pašapzinīgs suns, labs draugs Dūdai un mums īsts mīļums! Siksniņu ieraugot, priecīgi ņurd un lēkā. Neko, neko vairs negrauž. Un tagad arī patīk braukt ciemos pie visiem draugiem un radiem, pasēdēt retu reizi kafejnīcā. Vectētis arī ir liels draugs tagad, jo dalās ar visu ko garšīgu pie pusdienu galda. Un vairs no galda pats neko neņem, jo Dūdai ir ierādījis, kā tās lietas jādara, Dūda arī lielāka un pie vairāk gardumiem var tikt klāt un tad jau viņa padalās 🙂
Un tad vēl Dūcim patīk skriet pa mežu, skriet pa jūru un skriet mājās paēst!
Tā nu mēs visi sūtām lielu, lielu paldies par burvīgu suni!
Alma, Nauris, Dūda un Dūcis
P.S. Noteikti visus gribu iedrošināt ņemt jau pieaugušu suni no patversmes, jo manieres ir iemācītas labas, suns zina, kā uzvesties un ļoti novērtē mājas un draugus!